Neviennozīmīgi vērtē studentu militāro apmācību; LLU neredz iespēju to ieviest 7
Latvijas universitātes plānus ieviest studentu militāro apmācību vērtē neviennozīmīgi un norāda uz vairākām neskaidrībām, aptaujājot augstāko mācību iestāžu pārstāvjus, secināja aģentūra BNS.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere norādīja, ka saprot nepieciešamību pēc studentu militārās apmācības, tomēr kopumā neredz iespēju, kādā veidā universitāte to varētu ieviest. Pilvere uzsvēra, ka no LLU tiek prasīts sagatavot dažādu nozaru speciālistus un neesot skaidrs, kā mācību programmās varētu papildus iekļaut militāro apmācību.
Komentējot publiskajā telpā izskanējušo ierosinājumu, ka studentiem par militārajām apmācībām varētu tikt piešķirti papildus kredītpunkti, Pilvere uzsvēra, ka tādā gadījumā būs jāpārstrādā arī studiju programmas. LLU rektore atzina, ka, ja valsts studentu militārās apmācības ieviesīs obligātā kārtā, tad universitātei nekas cits neatliks kā vien pakļauties, taču kopumā viņa neesot optimistiski noskaņota.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora Leonīda Ribicka vietnieks attīstības jautājumos Artūrs Zeps pastāstīja, ka RTU atbalsta līdz šim publiski izskanējušos variantus studentu militārajai apmācībai – ja tās varētu notikt uz brīvprātības principa un par tām studenti varētu saņemt kredītpunktus C daļā.
Zeps uzsvēra, ka studentu militārās apmācības ļautu studentiem uzlabot arī fizisko formu un tādējādi ieguvēja būtu arī RTU. Studentu vidū par šādu ierosinājumu iebildumu neesot, sacīja RTU rektora vietnieks attīstības jautājumos, jo patlaban tiek runāts par militārajām apmācībām uz brīvprātības principa.
Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš atzina, ka šādu ideju konceptuāli atbalsta, taču vispirms nepieciešams ar aizsardzības nozari vienoties par optimālu variantu, kādā veidā studentu militārā apmācība varētu darboties.
Auziņš norādīja, ka LU saprot radušos ģeopolitisko situāciju gan Latvijas robežu tuvumā, gan arī citviet pasaulē, piemēram, tā dēvētās Islāma valsts aktivitātes. “Ideja kā tāda ir laba un apsveicama. Problēma ir saistīta ar to, ka jāsaprot konkrēti mehānismi [kā apmācības darbosies],” sacīja LU rektors.
Auziņš atzina, ka patlaban ir daudz neskaidru jautājumu, kā studentu militārā apmācība varētu norisināties, taču LU ir gatava iesaistīties akadēmiskā līmenī. Oficiālas sarunas ar aizsardzības nozari LU šajā jautājumā vēl nav uzsākusi. “Nosēdīsimies pie [sarunu] galda un pieņemsim optimālo variantu,” pauda LU rektors.
Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) aģentūra BNS noskaidroja, ka šobrīd tikai uzsākta studentu militārās apmācības sistēmas izveide. Lai runātu par šādu programmu, vispirms ir jāizveido un jāsakārto nepieciešamā normatīvo aktu bāze, norāda NBS.
NBS arī atgādināja, ka līdz ekonomiskajai krīzei valstī pastāvējusi militārās apmācības programma studentiem, taču, samazinot aizsardzības budžetu 50% apmērā, tā tika likvidēta.
Jau vēstīts, ka aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) iepriekš izteicās – studentiem nākamajā gadā varētu tikt organizēta militārā apmācība. Dalība šādās mācībās būtu brīvprātīga un tās varētu rīkot vasaras mēnešos, neieviešot tās kā atsevišķu mācību priekšmetu augstskolās. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu nepieciešamu karavīru skaitu krīzes situācijā, uzskata ministrs.
