Latvijas Universitāte ir vienīgā augstskola, kas gatava radikāli mainīt pārvaldības modeli un ļaut, lai to vada padome.
Latvijas Universitāte ir vienīgā augstskola, kas gatava radikāli mainīt pārvaldības modeli un ļaut, lai to vada padome.
Foto – Karīna Miezāja

Augstskolās “roka roku mazgā” 8

Viens no iemesliem, kas kavē augstskolu attīstību, ir tās pārvaldībā iebūvētais interešu konflikts, kā rezultātā augstskolu akadēmiskie un izpildvaras darbinieki ir atkarīgi viens no otra, ir pārliecināts Latvijas Universitātes (LU) prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā Jānis Ikstens.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Viņš skaidro, ka augstskolas pārvaldībā nav nodalītas lēmējfunkcijas un izpildfunkcijas, tāpēc veidojas interešu konflikts personāla izvēlē un arī finanšu pārvaldībā. Tāpat ir būtiski ierobežotas iespējas aktīvai akadēmiskā personāla politikai. Turklāt akadēmiskā brīvība, kas piešķirta augstskolu profesoriem, tiek interpretēta pārāk plaši un to mēģina izmantot arī pārvaldībā. Kā vienu no piemēriem J. Ikstens min savstarpējās vēlēšanas: akadēmiskos amatos ievēlētie lemj par to personu ievēlēšanu vai iecelšanu amatā, kuri vēlējuši par viņiem pašiem. “Veidojas riņķa konstrukcija, kurā roka roku mazgā un neviens nav patiesi ieinteresēts pārmaiņās, tas kavē augstskolu personāla attīstību,” skaidro J. Ikstens.

LU gatava mainīties

Tāpēc LU ir gatava ieviest jaunu pārvaldības modeli, ko augstskolām iesaka arī Ārvalstu investoru padome Latvijā. Iespējamais jaunais pārvaldības modelis noskatīts Tartu universitātē Igaunijā un citās veiksmīgākās augstskolās. Proti, jāatsakās no augstskolu padomnieka konventa, kura funkcijas ir ierobežotas, un Satversmes sapulces. To vietā jāveido padome, kurā būtu ne tikai studējošie un mācībspēki, bet arī sabiedrības pārstāvji, piemēram, uzņēmēji. Padomei būtu jābūt neatkarīgai savos lēmumos, profesionālai un, lemjot par augstskolu attīstību, jāņem vērā darba tirgus prasības. Tieši šī padome, nevis Satv­ersmes sapulce, kā tas ir pašreiz, organizētu rektora amata kandidātu atlasi un arī ievēlētu rektoru, noteiktu prasības akadēmiskajam personālam, kā arī vērtētu LU darbu. Rektors par savu darbu atskaitītos padomei. Padome savukārt būtu atbildīga tikai dibinātāja, valsts augstskolu gadījumā, Ministru kabineta priekšā. Līdz ar to tā būtu brīvāka savos lēmumos nekā pašreizējās augstskolu pārvaldes struktūras.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ārvalstu investoru padome gan vēlas, lai līdz 2020. gadam tiktu izstrādāts jauns Augstskolu likums, kas padarītu augstākās izglītības sistēmu starptautiski pievilcīgāku, mazāk regulētu un vairāk vērstu uz kvalitāti un studentu interesēm, kā arī ieviestu jaunu pārvaldes modeli visās augstskolās. Savukārt jau no šā gada 1. jūnija būtu jāievieš jau pieminētās padomes ne tikai LU, bet arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātē.

Citas augstskolas skeptiskas

Par to, kāpēc augstskolām būtu jāmaina pārvaldības modelis, pagājušajā nedēļā sprieda arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija. Tajā Ārvalstu investoru padomes pārstāvji norādīja, ka pārmaiņas augstskolu pārvaldībā nepieciešamas, jo Latvijas lielākās augstskolas prestižākajā starptautiskajā augstskolu reitingā ir tikai 800. vietā, kamēr jau pieminētā Tartu universitāte – 300. vietā. Padomes ieskatā jaunā pārvaldības modeļa ieviešana augstskolās stiprinātu to autonomiju, kura šobrīd esot pat pārāk formāla. Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis Ints Krasts norāda: par augstskolu reformām daudz tiek runāts, taču reāli būtiskas pārmaiņas nav notikušas. Viņaprāt, ja netiek sakārtota augstskolu pārvaldība, nav jēgas arī palielināt valsts finansējumu šai nozarei, jo jau esošās finanses netiek tērētas pietiekami efektīvi.

Citu augstskolu pārstāvji nesaka “nē” ieteiktajam pārvaldības modelim, tomēr pagaidām ir diezgan skeptiski. Investoru pārstāvji jau tikušies ar Latvijas Universitāšu asociāciju, kurā apvienojušās visas sešas valsts universitātes. Kā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps: “Nav tā, ka visas sešas universitātes būtu par, un nav tā, ka visas būtu pret. Kaut kāds vērtīgs grauds šajā idejā ir, tomēr tā vēl nopietni jāizdiskutē.”

Pret jauno pārvaldības modeli ir Latvijas Studentu apvienība (LSA), kas uzskata, ka pašreizējā versijā studentu loma augstskolu pārvaldībā samazinātos, kaut LSA prezidente Maira Belova atzīst: pašreizējais pārvaldības modelis ir vājš.

Savukārt Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) izteica bažas, ka augstskolu padomē varētu nonākt arī cilvēki, kuri apzināti pieņem lēmumus par sliktu attiecīgās augstskolas attīstībai, tādējādi palīdzot konkurences cīņā uzvarēt kādām citām augstskolām. Sēdē vairākkārt izskanēja arī jautājums, vai, piemēram, LU padomes locekļi būs uzskatāmi par valsts amatpersonām un, ja jā, vai tādā gadījumā uzņēmēji maz gribēs šādās padomēs strādāt un ievērot visus valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus.

Reklāma
Reklāma

Skeptiski ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi. Piemēram, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Dace Jansone uzskata, ka augstskolas šobrīd neizmanto visas likumā ietvertās iespējas savas darbības uzlabošanai.

Plānots, ka drīzumā iespējamās pārmaiņas augstskolu pārvaldībā varētu apspriest arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurai būtu jāizskata arī attiecīgais likumprojekts par jauno augstskolu pārvaldes modeli, ja tāds tiktu iesniegts apspriešanai Saeimā.

Jāpiebilst, ka trūkumi augstskolu pārvaldes sistēmā pamanīti jau iepriekš un šobrīd noslēguma fāzē ir projekts, kura ietvaros augstskolu pārvaldi pētījuši Pasaules bankas eksperti. Sagaidāms, ka drīzumā viņi varētu nākt klajā ar ieteikumiem, kādas pārmaiņas augstskolās būtu īstenojamas.