Pārdodot vecos namus, augstskolas cer būvēt jaunas ēkas 2
Lai valsts augstskolas arī turpmāk varētu turpināt attīstīt infrastruktūru – celt jaunus, modernus namus studijām un pētniecībai, ir nepieciešams finansējums. Tā kā Eiropas struktūrfondi tuvākajos gados augstākās izglītības jomā vairs nebūs tik dāsni kā līdz šim, augstskolām jāmeklē citi veidi, kā gūt naudu attīstībai. Tas ir iemesls, kāpēc Saeimā nonākuši grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz atvieglot augstskolu iespējas rīkoties ar tās īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Protams, augstskolas pārdot savā rīcībā esošos īpašumus var arī pašreiz, taču process ir smagnējs: tas jādara, iesaistot Valsts nekustamo īpašumu aģentūru, tas var aizņemt pat divus gadus, un galu galā var paiet ilgs laiks, kamēr augstskola tiks pie naudas, kas tai pienākas, jo to vispirms ieskaita Valsts kasē. Tā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) savulaik pārdeva nepabeigtu kopmītņu korpusu. Nu tajā jau vairākus gadus darbojas viesnīca, taču naudu RTU joprojām nav saņēmusi, kaut pircējs valstij to samaksājis.
Pilnīgu brīvību nesola
Priekšlikumu grozīt Augstskolu likumu uz Saeimu atnesa Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (“Vienotība”). Viņš stāsta, ka dokumentā apkopoti gan IZM, gan augstskolu priekšlikumi. Plānots, ka arī pēc likuma grozīšanas pilnīgi brīvi rīkoties ar nekustamajiem īpašumiem augstskolas tomēr nevarētu. Tām būtu jāiesniedz valdībā saraksts ar potenciāli pārdodamajiem īpašumiem, valdība sarakstam “izietu cauri” un noteiktu, kurus īpašumus drīkst pārdot. Iegūtā nauda būtu jāiegulda augstskolas infrastruktūras attīstībā. Kas notiktu, ja augstskola to tomēr neizlietotu atbilstoši šim mērķim? “Tā nevarētu būt,” atbild E. Smiltēns. “Nauda jāizlieto tā, kā prasīts likumā. Tas ir tāpat kā pašvaldības nevar, piemēram, celt sporta halli par naudu, kas paredzēta skolotāju algām.” Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība) piebilst: uzraudzība saglabāsies, tomēr pārdošanas process kļūs ātrāks un ērtāks. Saeimas Juridiskais birojs gan secinājis: lai šādi notiktu, vajadzīgi labojumi arī citos normatīvajos aktos. Tāpēc izveidota darba grupa, kurā strādās gan Juridiskā biroja, gan arī augstskolu pārstāvji.
Ja likumi tiktu laboti, augstskolas varētu pārdot tās ēkas, kas tām vairs nav nepieciešamas, un darījumā iegūto naudu varētu izmantot, lai celtu jaunas, mūsdienīgām studijām piemērotākas ēkas. “Esošās valsts augstskolu ēkas ir novecojušas, neatrodas vienuviet, neatbilst kvalitatīvas mūsdienu augstākās izglītības vajadzībām. Šādu ēku uzturēšana, ieskaitot nepieciešamos remontdarbus, Latvijas Universitātei (LU) ik gadu izmaksā vairākus miljonus eiro,” teic LU pārstāvis Imants Klāvs.
