Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. maijs, 2014
Drukāt

Pirmo reizi ir iespēja internetā salīdzināt 850 dažādas augstskolas

Foto - LETAFoto - LETA

U-multirangs, kurā apskatītas un dota iespēja salīdzināt 850 augstskolas, vairāk nekā 1000 fakultātes un 5000 studiju programmas no vairāk nekā 70 valstīm, vēl būtu nopietni uzlabojams.

Tāds ir galvenais secinājums par pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas publiskoto augstskolu salīdzinājumu, kas parāda augstskolu darbības līmeni piecos kritērijos: studentu izglītošanā, zinātnē, zināšanu pārnesē, starptautiskajā sadarbībā un reģionālajā nozīmībā. Katrs kritērijs sadalīts arī sīkāk, līdz ar to augstskolas izvērtētas 30 rādītājos. Pārsvarā multirangā, kas katram pie­ejams tīmeklī www.umultirank.org, iekļautas Eiropas augstskolas.

U-multirangā augstskolas neieņem noteiktas vietas, taču, ja potenciālais students grib rūpīgi izvēlēties augstskolu, viņš var salīdzināt, piemēram, cik katrā universitātē ir liels studentu atbirums, cik absolventu ir bez darba, cik daudz zinātnisko publikāciju top šajās augstskolās, cik lielu finansējumu no privātā sektora tās spēj piesaistīt. U-multirangā var pētīt gan augstskolas sniegumu kopumā, gan arī to, cik tā ir spēcīga katrā no zinātņu nozarēm, kurā darbojas. Pagaidām tomēr U-multirangs neaptver visus iespējamos studiju virzienus. Tas apskata augstskolu sniegumu biznesa (ekonomikas), elektroinženierijā, mehānismu inženierijā un fizikā. Paredzams, ka nākamgad šīm jomām pievienosies psiholoģija, datorzinātnes un medicīna.

Tikai 10 Latvijas 
augstskolas


Kaut arī U-multirangs nesakārto augstskolas pēc reitinga, zināmus secinājumus par augstskolu, Tostarp Latvijas augstskolu reitingu, tas ļauj izdarīt. Jāpiebilst, ka U–multirangā iekļautas tikai desmit Latvijas augstskolas, kas, tāpat kā citas apskatītās, dalībai salīdzinājumā bija pieteikušās brīvprātīgi. Reitingā apskatītas Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Daugavpils Universitāte, Biznesa augstskola “Turība” (BAT), Banku augstskola, Rīgas Starptautiskā biznesa vadības un administrācijas augstskola, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Rīgas Juridiskā augstskola.

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis uzskata, ka, izpētot U-multirangu, var secināt, ka visaugstākie vērtējumi tikuši RSU, seko LU un RTU. Jāsaka gan, ka tieši RSU dotais vērtējums liek apšaubīt multirangā izmantoto metodiku. RSU saņēmis visaugstākos vērtējumus par reģionālo nozīmību, tāpat augstu vērtēti daži zinātnes rādītāji, taču studentu izglītošanā vidējais vērtējums ir zems un uzrādīts, ka 10 līdz 25 procentu absolventu ir bez darba. Zinot, ka tas neatbilst reālajai situācijai, jāsecina, ka multiranga veidotājiem bijušas problēmas ar datu ievākšanu un apstrādi.

Taču arī pašas augstskolas dažkārt nav iesniegušas pilnīgus datus, kas ietekmējis vērtējumu par tām. Tā BAT izskatās diezgan īpatnēji, jo nevienā no kritērijiem nav sasniegusi pat zemāko vērtējumu “vāji”. BAT valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis skaidro: tas tāpēc, ka BAT kā uz biznesa studijām vērsta augstskola iesniegusi datus tikai par šo studiju virzienu, kas, protams, ietekmējis spriedumu par augstskolu kopumā.

Atkal jāmācās 
no igauņiem


“Kopumā Latvijas augstskolas nav necik spoži novērtētas,” secinājis R. Ķīlis. “Tomēr parādās mūsu lielāko augstskolu stiprās puses, piemēram, ir daudz starpdisciplināru zinātnisko publikāciju.”

RTU viņš salīdzinājis ar tai pēc profila līdzīgo Tallinas universitāti un sapratis, ka atkal atpaliekam no kaimiņiem igauņiem gan starptautiskajā sadarbībā, gan zināšanu pārnesē. Kamēr RTU un arī citām Latvijas augstskolām nemaz vai tikpat kā nemaz nav doktorantūrā studējošu ārvalstnieku, Tallinā to ir pat 10 procenti no visiem doktorantiem. Savukārt uzņēmumu, kas veidoti sadarbībā ar augstskolu, Tallinas universitātes gadījumā ir teju divreiz vairāk nekā RTU, kurai turklāt salīdzinājumā ar citām Latvijas augstskolām šajā rādītājā ir gana augsts sniegums.

Tikmēr aptaujātie augstskolu pārstāvji atsakās vērtēt, ko reitings pasaka par augstākās izglītības līmeni Latvijā, atrunājoties gan ar to, ka šis nav augstskolu tops, gan ar to, ka multirangā aplūkota tikai neliela daļa mūsu augstskolu.

R. Ķīlis uzskata: lai varētu detalizētāk spriest par Latvijas augstskolām, Augstākās izglītības padomei būtu jāpārņem metodoloģija no multiranga veidotājiem un tā vismaz daļēji jāizmanto, lai izvētītu visas mūsu valsts augstskolas.

Nesniedz 
pilnīgu informāciju


U-multiranga tapšanu finansēja un organizēja Eiropas Komisija. Tas izmaksāja vairāk nekā divus miljonus eiro. Tika sagaidīts, ka tas dos lielāku skaidrību par to, kuras augstskolas ir spēcīgākās un kādās jomās šis pārsvars izpaužas. Tomēr jau tā tapšanas gaitā kļuva skaidrs, ka arī šis augstskolu salīdzinājums daļai universitāšu nav pieņemams. Zinātņu universitāšu līga, kurā uzņemtas respektablākās universitātes, kaut sākumā atbalstīja multiranga veidošanu, neilgi pirms tā pabeigšanas savu viedokli mainīja, un nu, piemēram, Oksfordas un Kembridžas universitātes salīdzinājumā vispār nav iekļautas. Helsinku universitāte, kas arī ir līgas locekle, multirangā ir redzama, bet informācija par to nav pilnīga, jo pati augstskola reitinga veidotājiem datus nav sniegusi. Dalībai multirangā nav pieteikusies arī daudzos starptautiskos reitingos visaugstāk novērtētā Baltijas augstskola ‒ Tartu universitāte.

Arī R. Ķīlis saka: multirangs ir jēls, tam nepieciešami uzlabojumi. Tos veikt Eiropas Komisija jau solījusi.

 

multirangs_LETA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Viedoklis


Vai U-multiranga rezultāti par 
universitāti atbilda jūsu gaidām?


Mārcis Auziņš, LU rektors: “Jā, atbilda. Esam gandarīti, ka LU kopumā ir saņēmusi teicamus un augstus vērtējumus gan studiju darbā, gan reģionālajā iesaistē, gan starptautiskajā darbībā. LU noteikti turpinās piedalīties projektā, lai iegūtu pilnīgāku sava darba novērtējumu pēc iespējas vairāk zinātņu nozarēs. Plānojam pilnveidot kvalitāti kontrolējošas procedūras, vairāk uzmanības pievēršot pasniedzēju zinātniskās darbības kvalitātei un tās vērtējumam publikāciju, patentu un zināšanu pārneses jomā.”

Uldis Sukovskis, RTU mācību prorektors: “Lielu pārsteigumu par “U-Multirank” vērtējumu RTU nebija. Visaptverošus secinājumus par to, kas universitātes darbā būtu jāmaina, izdarīt vēl pāragri. Pašlaik rūpīgi analizējam atsevišķo darbības virzienu vērtējumu ar mērķi izstrādāt pasākumu plānu to jomu uzlabošanai, kur vērtējumi būtu jāpaaugstina.”

Vita Zariņa, BAT Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne: “Datus iesniedzām tikai par biznesa studijām un, kā liecina rezultāti, tās novērtētas augstu. Augstāko novērtējumu esam saņēmuši rādītājā par kontaktiem ar darba devējiem un nozari. Augsti novērtēta studiju programmu starptautiskā orientācija, piedāvāto biznesa kursu kvalitāte un mācīšanās metodes, kontakts ar pasniedzēju, programmu un prakses organizācija, kā laba novērtēta sakārtotā vide, piemēram, auditorijas, kā arī mācību literatūras nodrošinājums. Studentu vērtējumā augsti novērtētas ir studiju priekšrocības un uz izpēti orientēta mācīšana.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+