Foto – Timurs Subhankulovs

Daudz kritizētie augstskolu reitingi nekur nezudīs, bet tiem līdzās pastāvēs cita veida augstskolu salīdzinājums. Tā uzskata Latvijas Universitātes profesors Andrejs Rauhvargers, kurš, iespējams, ir vislielākais augstskolu ranžēšanas eksperts Latvijā.


Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115

TV24

Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā

Lasīt citas ziņas

Profesors Andrejs Rauhvargers (attēlā) gan pats neveido reitingus, bet pēta, pēc kādas metodikas tie tapuši un, galvenais – kāda ir šo reitingu ietekme uz augstskolu darbību. Šādu uzdevumu profesoram devusi Eiropas Universitāšu asociācija, un četru gadu laikā A. Rauhvargers jau izdevis divus pētījumus par šo tēmu. Viņa pētījumiem pievērsta arī gana liela starptautiska interese: tos piemin tādi respektabli laikraksti kā “The New York Times”, “The Australian”, “Tagesspiegel”, kā arī dažādi augstākās izglītības jomai veltīti izdevumi.

Ārpus topa – tūkstošiem augstskolu

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

A. Rauhvargers ir ļoti skeptisks par ažiotāžu un sekām, ko rada pasaules augstskolu reitingi, piemēram, Šanhajas reitings vai “Times Higher Education”. Viņš stāsta, ka šo reitingu veidotāji nebūt nepēta visas pasaules augstskolas, tie apskata tikai vienu līdz divus procentus augstākās izglītības iestāžu. Tās ir aptuveni 400 augstskolas, bet “neapskatītas” paliek ap 17 000 augstskolu. “Tie 17 000 augstskolu tagad mirst vai nost, jo visi uz tām rāda ar pirkstu un saka, ka tās nav reitingā,” skarbs ir A. Rauhvargers. Viņš gan pats arī atzīst, ka reitinga veidotājiem nebūtu jēgas tās vērtēt, jo reitinga metodika izveidota tā, ka citas augstskolas tajā nemaz nevar iegūt punktus. Piemēram, lai iegūtu punktus par mācībspēku zinātniskajām publikācijām, jāpublicējas divos visaugstākās klases zinātniskajos žurnālos, citi netiek ņemti vērā.

Jaunākajā “Times Higher Education” reitingā pat 33 procenti augstskolu nāk no Ziemeļamerikas, tikai 17 procenti no Rietumeiropas, 12 procentu no Austrumāzijas, 10 procenti no Okeānijas valstīm un tikai seši procenti no Austrumeiropas.

Pārliecinoši lielākā daļa no reitinga augšgalā esošajām augstskolām ir no angliski runājošās pasaules daļas. Savukārt Maskavas Lomonosova vārdā nosauktā universitāte tikai šogad beidzot iekļuvusi pasaules augstskolu top 50. A. Rauhvargers domā – viens no iemesliem ir tas, ka pasaules zinātnes valoda ir angļu, nevis krievu, jo šī universitāte tomēr ir ļoti augstā līmenī. Leidenes universitātē pētīts, kas notiek ar augstskolu profesoru publikācijām, ja tās publicētas angliski, un kas, ja tās rakstītas vāciski vai franciski. Atklājies, ka pirmajā gadījumā tās citētas daudz biežāk, līdz ar to reitingos tās nodrošina augstskolai augstāku vietu.

Pašmērķis – reitings

Reitingi augstskolu dzīvi padarījuši krietni grūtāku, teic A. Rauhvargers, taču atzīst, ka zināms labums no tiem tomēr ir. Tie piespiež augstskolas padomāt, kādas ir to stiprās un vājās puses. Taču ļoti grūti ir nomērīt tik būtisku lietu kā izglītības kvalitāte, tāpēc tiek mērīts viss cits, ko viegli nomērīt.

Ir augstskolas, kuras tik ļoti grib nokļūt pasaules topos, ka pieņem darbā speciālistus, kuri zina, kā augstskolu reitingā pavilkt uz augšu. Līdz ar to par mērķi kļūst vieta reitingā, nevis reālā izglītības kvalitāte. Vai tad reitingu iespējams apmānīt? Jā. Piemēram, ja reitingā vajag pēc iespējas vairāk pasniedzēju ar doktora grādu, tos, kuriem nav šī grāda, var nosaukt par asistentiem, kaut viņi pilda pasniedzēja pienākumus, un rezultātā augstskolā visi pasniedzēji būs ar doktora grādu.

Austrumāzijas valstīs mēdz darīt arī tā, ka visu vai gandrīz visu augstākās izglītības finansējumu nodod vienas augstskolas ziņā, dodot uzdevumu tikt kādā no pasaules reitingiem, bet citas augstskolas atstāj nomiršanai.

Taču milzu naudu šīs vienīgās cerīgās augstskolas vienalga nesaņem, jo Austrumāzijas valstis nav tik bagātas. Cita situācija ir naftas lielvalstīs. Tā Apvienotajos Arābu Emirātos viena universitāte saņēmusi četrus miljardus dolāru, lai kļūtu par pasaules klases universitāti, stāsta profesors Rauhvargers.

Reitingi saņem tik daudz kritikas, ka jautāju profesoram, vai varētu būt tā, ka to veidotāji paši drīzumā pārtrauks tos radīt. “Neesiet naiva! Mēs ātrāk nomirsim nekā šie reitingi,” viņš attrauc. Pasaules augstskolu reitingi ilgstoši uztur spriedzi un intrigu, to veidotājiem tas ir arī labs peļņas avots.

A. Rauhvargers gan arī teic, ka augstskolu sabiedrība pārāk uztraucas par reitingiem – patiesībā izstrādāt metodiku un veidot reitingu var jebkurš, kas to vēlas. “Tā ir privāta darīšana: katrs dara, kā grib, izvēlas to metodiku, ko grib.”

Piemēram, Šanhajas reitings savulaik sākts veidot Ķīnas iekšējām vajadzībām – lai valsts zinātu, uz kurām pasaules labākajām augstskolām vērts sūtīt labākos studentus. Taču tagad to pēta un uz to atsaucas daudzi augstākajā izglītībā iesaistītie.

Latvijā augstskolu pārstāvji bieži izteikuši pārmetumus par to, ka, neraugoties uz augstskolu iebildēm, netiek mainīta “Latvijas Avīzē” publicētā reitinga metodika. To nemainām tāpēc, lai saglabātos reitinga pēctecība – varētu redzēt, kā mainās augstskolas vieta reitingā, kas ik gadu veidots pēc vienas un tās pašas metodikas. A. Rauhvargers stāsta – pasaules augstskolu reitingu veidotāji toties saņēmuši pārmetumus par to, ka ik pa laikam maina metodiku.

Cerības uz Eiropas multiranku

Jautāju profesoram, vai, viņaprāt, vispār iespējams izveidot gan godīgu reitingu, gan tādu, kas apmierinātu visas augstskolas. A. Rauhvargers atbild, ka reitings būtu objektīvāks, ja salīdzinātu nevis augstskolas, bet izglītības kvalitāti katrā no zinātņu jomām, ko tās piedāvā apgūt. Piemēram, daudzos reitingos augstskolas “velk uz augšu” mācībspēki mediķi, jo medicīnā pieņemts aprakstīt katru vismazāko sasniegumu un daudz arī atsaukties uz kolēģu publikācijām, līdz ar to augstskolas, kurās ir medicīnas studijas, ļoti labi izskatās citējamo zinātnisko publikāciju ziņā. “Jā, reitingi dod kaut kādu bildi, taču tā ir šķība bilde,” spriež A. Rauhvargers.

Godīgāki un objektīvāki par reitingiem esot tā sauktie multiranki, kuros augstskolas netiek ranžētas, bet gan salīdzināts to sniegums katrā no indikatoriem.

Patlaban ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu top arī Eiropas multiranks, kurā augstskolas var iekļauties brīvprātīgi. Pagaidām gan tas apskatīs tikai četrus studiju virzienus ‒ fiziku, elektroinženieriju, mehānisko inženieriju un biznesa studijas.

A. Rauhvargers teic, ka ar laiku iecerēts tomēr vērtēt visus studiju virzienus. No Latvijas patlaban pieteikušās tikai desmit augstskolas, kurās ir šie studiju virzieni: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, augstskola “ISMA”, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Transporta un sakaru institūts, Biznesa augstskola “Turība” un Latvijas Universitāte.

A. Rauhvargers, kurš nesen atgriezies no kādas konferences par Eiropas multiranka veidošanu, stāsta, ka tajā nevarēs redzēt punktu skaitu, kas vērtējot piešķirts augstskolai katrā no indikatoriem. Taču augstskolas tiks sadalītas piecās grupās, ņemot vērā iegūtos punktus. Piemēram, ja kāds gribēs redzēt, cik kuras augstskolas mācībspēkiem ir citējamās publikācijas, multirankā varēs uzzināt, kurām to daudzums novērtēts kā “lielisks”, kurām kā “labs”, “vidusmēra”, “zem vidusmēra” un “ļoti zem vidusmēra”. A. Rauhvargers ir absolūti pārliecināts, ka šis augstskolu salīdzinājums tiks veidots godīgi.

Strīdi gan varētu būt, piemēram, par to, ka iecerēts ņemt vērā arī studentu vērtējumu, kas var būt subjektīvs, jo katram studentam ir cits prasību līmenis. Kādi vēl indikatori tiks izmantoti, pagaidām nolemts nepubliskot, jo gala lēmums vēl nav pieņemts.

Sākotnēji gan Eiropas Komisija paziņoja, ka augstskolas vērtēs šādās jomās: reputācija pētniecības jomā, mācīšanās un mācīšanas kvalitāte, starptautiskā ievirze, panākumi zināšanu pārnesē (piemēram, partnerības ar uzņēmumiem un jaundibinātiem uzņēmumiem) un reģionālā iesaiste. Kopumā iecerēts izvērtēt ap 500 augstskolām, taču pagaidām brīvprātīgi pieteikušās vien 300.

Desmit pasaules labākās augstskolas “Times Higher Education” reitingā

Latvijas augstskolu reitingu tabula

Pilna reitingu tabula

Reitingu indikatoru skaidrojums