Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. februāris, 2014
Drukāt

“Barkavas arodi” – visstraujāk augošais kooperatīvs

Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Šķiet, mūsdienās neiespējami, sākot saimniekošanu gandrīz vai tukšā vietā, četros gados noiet ceļu līdz konkursa “Sējējs” laureāta godam. Bet Madonas novada lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) “Barkavas arodi”, kas dibināta 2006. gadā un ko ikdienā vada Alberts Gailums, un kā stratēģijas veidotājs ir sabiedrības valdes priekšsēdētājs Andris Ģērmanis, to paveica.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) konkursā iegūta balva “Gada lauksaimniecības kooperatīvs izaugsmē”. LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons saka cildinošus vārdus: “”Barkavas arodu” vadība ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.”

– Kas īpašs paveikts pagājušajā gadā kooperatīva attīstībā? 


A. Gailums: – Tā kā mums galvenie investētāji ir paši zemnieki, tēlaini runājot, varu teikt, ka virzāmies augšup pa diviem pakāpieniem. Pērn īstenojām līdz šim lielāko projektu, pēc skaita jau piekto. Uzbūvējām vienu lielo torni 2500 tonnu izžāvēto un iztīrīto graudu uzglabāšanai un vienu mazo torni 500 tonnu mitro graudu glabāšanai. Uzbūvējām arī modernu graudu pieņemšanas zonu ar jaudu 150 tonnas stundā, tagad kopjauda ir jau 250 tonnas stundā. Turklāt jaunajā angārā varam pieņemt graudus jebkuros laika apstākļos.

Un kur tad vēl vērienīgie asfaltēšanas darbi! Tagad melnais segums klāj gan pievedceļus, gan laukumus. Un pērn, lai gan graudaugiem traucēja sausums, no zemniekiem iepirkām 24,9 tūkstošus tonnu graudu, gandrīz par desmit tūkstošiem vairāk nekā 2010. gadā, šie darba rezultāti ļāva iegūt konkursa “Sējējs” laureāta diplomu.

– Gan jūs, gan Ģērmaņa kungs mēdzat uzsvērt zemnieku līdzdalību kompleksa radīšanā. Cik Eiropas naudas un cik zemnieku naudas pa šiem gadiem investēts bāzes attīstībā? 


– Eiropas nauda – 1,157 miljoni eiro, zemnieku – 1,509 miljoni eiro. Lai zemnieks investētu, viņam ir jānotic gan kopspēkam, gan bāzes perspektīvai.

– Vai kooperatīvā stājas tikai Madonas novada zemnieku saimniecības?


– Nē, arī no Preiļu un pat Gulbenes puses. Taču dzīve nestāv uz vietas. Viena lieta, kad Barkavas kooperatīvā līdzdarbojas saimniecība no Gulbenes, tātad tā atrodas apmēram 80 kilometru attālumā, pavisam cita, ja vietējā saimniecība. Cilvēki ir dažādi, mūspusē kādi vēl vilcinās ar iestāšanos. Taču pamazām arī tie nedaudzie atlikušie nāk pie mums.

– Attīstība strauja, kur jūsu noslēpums? 


– Zemnieku ticībā saviem spēkiem. Neviens no augšas nespieda stāties kooperatīvā kā kādreiz kolhozā, paši zemnieki stāvēja pie “Barkavas arodu” šūpuļa. Kad 2006. gadā sākām pieņemt pirmos graudus, nācās tos bērt arī zemē. Bet uzņēmīgie zemnieki ticēja apvienošanās spēkam, ticēja, ka patiešām iespējams tikt pie modernas un jaudīgas graudu pieņemšanas un pirmapstrādes bāzes. Arī neticīgākos izdevās pārliecināt.

Mēs balstāmies uz trim vaļiem. Pirmkārt, īstenojam projektus, kas guvuši atbalstu Lauku attīstības plāna programmā “Lauku saimniecību modernizācija”, liekam kopā Eiropas fondu un pašu zemnieku naudu. Galvenā panākumu atslēga – ka zemnieki investē bāzes attīstībā atkarībā no sava ražošanas apjoma, savām acīm redz, kā viss notiek, un kļūst par jaunās modernās bāzes līdzīpašniekiem. Galvenokārt apvienojušās 100 – 400 hektāru saimniecības.

Otrkārt, kooperatīvā sabiedrība pavasarī sniedz atvieglojumus saviem biedriem minerālmēslu un ķimikāliju iegādē, ļaujot maksāt rudenī pēc ražas novākšanas naudā vai graudā. Treškārt, veiksmīgi sadarbojamies ar partneri – Latvijas lielo graudu eksportētāju LPKS “Latraps”.

– Ko paredz bāzes sestais attīstības projekts? 


– Tam ir divas daļas. Vispirms iegādājāmies modernu laboratorijas iekārtu, kas ļauj ātri un precīzi noteikt zemnieku piegādāto graudu kvalitāti, un minerālmēslu un kaļķu izkliedētāju. Tagad kārta projekta otrai daļai – mums jāuzbūvē gan nākamie graudu glabāšanas torņi, gan biroja ēka, kurā būs arī tirdzniecības zāle un semināru telpa 50 – 60 dalībniekiem.

– Tātad jūsu darbā nozīmīgu vietu ieņems arī zemnieku apmācība?


– Jau ieņem. Šodien, piemēram, zemniekiem ir lekcijas, lai varētu pagarināt viņu augu aizsardzības lietotāju apliecības. Tā kā semināru telpa vēl tikai projektā, mums 
izlīdz Barkavas profesionālā vidusskola. Martā strādniekiem, kuri strādā tīrumos, piedāvāsim apmācības operatora apliecības iegūšanai.

VEIKSMES FORMULA



STARTS


2006. gadā nodibina kooperatīvo sabiedrību, kas apvieno 32 zemnieku saimniecības.

Netālu no Barkavas arodvidusskolas laukumā, kur atrodas divi metāla angāri, sāk iekārtot pakalpojumu bāzi.

ATTĪSTĪBA


2007. gadā apvienojušās jau 55 saimniecības, kopējais graudu iepirkums – 14,9 tūkstoši tonnu.

2010. gadā biedru skaitu palielina līdz 82 un iepērk 15,3 tūkstošus tonnu graudu.

2012. gadā 93 apvienotie zemnieki kooperatīvam pārdod 33,8 tūkstošus tonnu graudu.

Astoņos gados, īstenojot piecus projektus, uzbūvēti pieci lielie torņi graudu uzglabāšanai, kā arī vairāki mazie torņi.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas balva “Gada lauksaimniecības kooperatīvs izaugsmē”.

NĀKOTNE


Šogad paredzēts uzbūvēt vēl vienu lielo torni 2500 tonnu graudu uzglabāšanai, trīs mazos torņus, katru 300 tonnu mitro graudu uzglabāšanai.

Plānots uzbūvēt kooperatīva biroja ēku ar tirdzniecības zāli un semināru telpām.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+