Laukos
Tīrums

Augu slimību aizsardzības pasākumi rapšu laukos augustā 16

Krustziešu sakņu augoņi ziemas rapšos. Foto Māra Bērziņa

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore

Jūlija vidū daudzi ziemas rapšu sējumi jau bija gatavi uzņemt kombainus. Pēc kulšanas aplūkojot augsnē palikušos stublājus, varēja gūt lielisku informāciju par daļu no vasarā izplatītajām slimībām. Sausā jeb fomozā puve stublāja lejasdaļā atrodama kā bāli pelēks plankums, kurā pat bez palielināmās ierīces saskatāmas mazas melnas piknīdas. Savukārt, ja netīri balta stublāja iekšpusē atrodami melni cieti sklerociji, tad nākas secināt, ka, neraugoties uz bezlietus apstākļiem, ir izdevies attīstīties baltajai puvei. Šie novērojumi pievienojami katra lauka vēsturei un izmantojami, kad atkal pienāks laiks konkrētajā laukā atgriezties rapšiem.

Augustā sāksies ziemas rapšu sēja. No plašā sēklu piedāvājuma, izlasot šķirņu aprakstus, katram iespējams izvēlēties saviem apstākļiem un iespējām visatbilstošākās šķirnes. Ir selekcionētas šķirnes, kas ir izturīgas pret sakņu augoņiem, tas var izrādīties nozīmīgi laukos, kur iepriekšējos gados bijusi izplatīta šī slimība. Turpinoties līdzšinējam sausumam, tā gan nespēs attīstīties, bet, sākoties lietus periodam, ir iespējama. Ar augu aizsardzības līdzekļiem krustziežu sakņu augoņus ierobežot nav iespējams.

Ja lietus sāksies pēc rapšu sējas, tas palīdzēs sadīgt mazajām sēkliņām, bet reizē veicinās arī gliemežu atgriešanos pie saviem barības augiem. Īpašu posta darbu tie paveic, barojoties ar tikko attīstīties sākušiem augiem – lauks izskatās kā nesadīdzis. Ja gribam pārliecināties par gliemežu esamību, tas jādara diennakts tumšajā daļā un noteikti rezultatīvāk – lietainā laikā. Lielāka uzmanība pievēršama platībām, kas robežojas ar gliemežu dabiskajām dzīvesvietām, laukiem, kas ir sliktāk sastrādāti, jo tur gliemežiem ir lielākas iespējas sev nelabvēlīgo diennakts laiku pavadīt zem augsnes kukuržņiem. Nepie­cie­ša­mības gadījumā pēc rapšu sējas līdz deviņu lapu stadijai (AS 00–19) ir iespēja lietot limacīdu, lai ierobežotu kaitēkļus. Ja lietus tomēr pēc sējas laukus neaplaistīs un saglabāsies augsta gaisa temperatūra, tad iespējami arī spradžu bojājumi. Līdzšinējā pieredze gan liecina, ka augustā tie rapšiem nekļūst sevišķi nozīmīgi. Nozīmīgākas ir nezāles. To dīdzība un augšanas spars vienmēr ir pietiekams, lai uzvarētu konkurences cīņā ar kultūraugu. Tādēļ nezāļu ierobežošanu iespējams uzsākt jau trīs dienas pēc rapšu sējas un turpināt gan augustā, gan septembrī – sabalansējot nezāļu spektru, savas iespējas, līdzšinējo pieredzi un laika apstākļus.

Vasaras rapši augustā no augu slimību un kaitēkļu puses nekādus lielos pārsteigumus vairs nesagaidīs. Uz pākstīm un stublājiem turpinās baroties laputu kolonijas, kas šogad vērojamas vairāk nekā citos gados, bet izplatība nav ekonomiski nozīmīga. Vasaras rapšu lapas iecienījuši arī kāpostu cekulkožu kāpuri, alotājmušu kāpuri, uz tām var atrast arī kāpostu balteņu un pūcīšu kāpurus. Arī krustziežu sausplankumainību, balto un pelēko puvi, sakņu kakla jeb fomozo puvi ir iespējams augustā novērot vasaras rapšu sējumos. Saimniekam no savu lauku apsekojumu informācijas vasaras beigās izdarāmi secinājumi par konkrētu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas efektivitāti un nepieciešamību.
Vairāk par augu aizsardzību lasiet šeit

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv