Laukos
Tīrums

Augu slimību aizsardzības pasākumi graudaugu sējumos septembrī 16

Graudzāļu miltrasa. Foto: VAAD

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore

Kultūraugu kaitīgo organismu darbība septembrī kļūst krietni mazāk jūtama – daļa kaitēkļu jau uzmeklējuši drošas ziemošanas vietas, daļai slimību ierosinātāju kļūst pārāk vēsi attīstībai.

Graudaugi
Lauksaimnieku dzīve kļūtu vienmuļa, ja daba katru gadu nesagādātu kādu pārsteigumu. Šogad, skaitot iekultās tonnas, pārsteigumiem gan vairāk vērojams negatīvs nekā pozitīvs virziens, bet gads rit savu gaitu un graudaugu audzētājiem septembrī atkal sējas laiks. Turpmāko trīs gadalaiku kaprīzes nav paredzamas, bet, ja vien neatkārtosies postošās lietavas vai spēcīgais kailsals, tad pret mazākām stihijām saimnieks var nodrošināties, pārdomāti darbojoties un sākot ar ziemāju sēklas sagatavošanu. Jaunā sējuma kvalitāte lielā mērā atkarīga no izsētās sēklas. Izsējot no nezāļu sēklām un sīko graudu piemaisījumiem attīrītu sēklu, gan rudzu, gan ziemas kviešu un miežu, gan tritikāles sējumi izskatīsies veselīgi un gatavi neparedzamo laika apstākļu radītajiem pārbaudījumiem.

Pateicoties aizvadītās vasaras sausajiem laika apstākļiem, vārpas inficējošās slimības nebija izplatītas – graudzāļu miltrasa no lapām uz vārpām nepaspēja pārcelties un arī vārpu plēkšņu plankumainība ziemāju vārpas inficēja maznozīmīgi. Rudzu un tritikāles sējumos tikpat kā nebija atrodami melnie graudi. Tomēr, ja kādā kūlumā melno graudu piemaisījums pārsniedz atļautās normas, tad nevajadzētu šādu sēklas materiālu izsēt, jo tie nākamajā vasarā piemērotos laika ap­­stākļos, visticamāk, nodrošinās slimības tālāku izplatību.

Lai arī sēņu ierosinātās lapu un vārpu slimības šogad bija mazāk izplatītas nekā iepriekšējās vasarās, tas nenozīmē, ka to ierosinātāji pazuduši un nebūs iespējama jauno asnu inficēšanās rudenī. Ziemāju sēklas kodināšana ir viens no veicamajiem pasākumiem, kas augu attīstības sākumā ierobežos iespēju uz to lapām atrast kviešu lapu pelēkplankumainības, graudzāļu miltrasas, stiebrzāļu gredzenplankumainības un miežu lapu tīklplankumainības pazīmes.

Slimība, kuras pazīmes rudenī nevar atrast, bet kura par sevi nepatīkamā veidā var atgādināt nākamajā vasarā, ir melnplaukas. Ziemāju sējumos Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie speciālisti gan to šovasar nav konstatējuši, toties vasarājos tās sastaptas miežu un auzu sējumos. Iepriekš uzskaitītās lapu slimības nākamajā veģetācijas periodā būs iespējams ierobežot ar fungicīdu smidzinājumiem, bet melnplaukas ierobežojamas vienīgi ar sēklas kodināšanu. Kodināšanai izmantojama šim darbam paredzētā tehnika un aprīkojums, ieskaitot arī individuālos aizsardzības līdzekļus, jo uz graudiem kodnei jānonāk vienmērīgi un paredzētajā devā, bet uz darba veicēja tai nav jānonāk nemaz. Graudu kodināšanas procesā pieļaujot neprecizitātes, pastāv iespēja sabeigt veselību, panākt lēnāku sēklu dīgšanu un kroplīgus asnus vai, kodnes devu samazinot, augi tāpat būs sēņu slimību ieņēmīgi un darbs būs veikts veltīgi.

Apstrādātie un mēslotie ziemāju lauki rudenī ir īstā vieta, kur reizē ar kultūraugiem sadīgt arī nezālēm. Ierobežot tās vēl šogad vai arī darbu atlikt uz pavasari, kad būs skaidrs, kā sējumi pārziemojuši, – tas lai paliek katra saimnieka ziņā.

Septembrī dīgstošajos un arī jau cerot sākušajos ziemāju sējumos kaitēkļi parasti nekādus vērā ņemamus postījumus nespēj nodarīt. Uz augu lapām barojas pa kādai atsevišķai laputij vai nelielai to kolonijai. Lielā labību laputs sējumos dēj ziemojošās olas. Saulainās un siltās dienās ar lapām steidz baroties spradži, kuri laukmalās un grāvmalās uzmeklēs ziemošanas vietas. Arī gliemeži ziemāju graudaugu lapas savā ēdienkartē iekļauj, bet sējumu apsekošanas vēsturē nav ziņu, ka būtu bijuši nozīmīgi bojājumi. Gan ar dīgstošu nezāļu, gan graudaugu saknēm augsnē barosies sprakšķu jeb drātstārpu kāpuri. Bojātie augi dzeltē un neatgriezeniski iet bojā.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurā

LA.lv