Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. janvāris, 2012
Drukāt

Augu slimību un kaitēkļu izplatība 2011. gada veģetācijas periodā

Foto - Māra BērziņaFoto - Māra Bērziņa

Sagaidīts un pavadīts Ziemassvētku klusais laiks un Jaunā gada svētku salūts. Janvārī jau varam sākt gaidīt pavasari, kad atkal sēsim, stādīsim un manīgākie apsteigs kaitīgos organismus, pirms tiem būs iepatikušies kartupeļu lauki un dārzeņu platības. Lai izdotos neatkārtot iepriekšējā gada kļūdas, der uzzināt, ar kādiem augu kaitēkļiem un slimībām bija jādala raža aizvadītajā vasarā.


 

Zirņi

Zirņu sējumi aizņem salīdzinoši mazu daļu no sējplatības. Latgales un Vidzemes laukos nelielu daļu augu šovasar bojājusi zirņu īstā miltrasa un pelēkā puve. Visos reģionos uz dažu augu pākstīm zirņu iedegu pazīmes.

Pirmais kaitēklis, kas apdraud zirņu sējumus, barodamies izrobojot zirņu lapas, ir tauriņziežu smecernieks. Tas bija sastopams visā teritorijā, augu virszemes daļas tika izrobotas, bet sējumi bojā parasti neaiziet, jo zirņi strauji aug.

Šovasar nav novērota arī lap­utu pārlieka savairošanās. To gan nevar teikt par tumšo zirņu tinēju – ja nav veikti ierobežošanas pasākumi, tad ar tinēja kāpuriem tiek invadētas gandrīz visas pākstis, sabojājot ražu.

 

Galviņkāposti 
un ziedkāposti

Pirmos izstādītos galviņkāpostus un ziedkāpostus (ja neskaita agros zem agrotīkla) uz lauka parasti sagaida pirmie spradži. Maija beigas sausākas bija Latgales pusē, tur arī lielāki spradžu bojājumi. Pietiekot mitrumam, kāpostiem strauji augot un sākot veidoties galviņām, kaitēkļa bojājumi vairs nav bīstami. Toties stublāja apakšzemes daļā attīstās kāpostu mušas kāpuri, kas intensīvi barojas. Līdz jūnija vidum Latgales, Kurzemes, Zemgales kāpostu laukos konstatēts, ka ap 2% augu neizaugs kāpostu mušas kāpuru rijības dēļ – stādi gājuši bojā. Šajā laikā visos reģionos sākas cekulkožu lidošana un aktīva olu dēšana, kā arī šķiļas kāpuri.

Kaitēkļi intensīvi attīstījās pāris mēnešus, bet jo augi jaunāki, jo lielāks posts no kāpuriem. Pagājušajā vasarā, lai arī feromonu slazdā nedēļas laikā dažviet ielidoja līdz 40 cekulkožu tauriņu, VAAD speciālistu novērojumos nav fiksēta lapu bojājuma pakāpe virs 25%. Arī ziedkāpostu stādījumos nebija novērotas cekulkožu kāpuru satīklotas galviņas, kāpuri nebija tikuši tālāk par lapām.
kapostupucite

Jūlija vidū sāka attīstīties pirmās laputu kolonijas, kas nenodarīja būtisku kaitējumu, jo galviņas jau pietiekami attīstītas. Jūlija sākumā lidoja daudz kāpostu un rāceņu balteņu tauriņi, mēneša vidū Zemgalē parādījās pirmie kāpuri, kas barojās uz kāpostu lapām. Lai arī speciālisti bija saskaitījuši līdz pussimtam balteņu 50 m rādiusā un kāpuru bojājumi turpinājās līdz rudenim, tie nebija ekonomiski nozīmīgi. Toties lielāki gadu no gada kļūst kāpostu pūcīšu kāpuru bojājumi. Tauriņi nezīmējas, lidinoties kā balteņu tauriņi, bet kāpuri dūšīgi attīstās veidoties sākušā galviņā vai arī graužas tajā no ārpuses. Atsevišķos laukos Latgales reģionā realizācijai nederīgi kļuva pat līdz 20% galviņu.

Nepatīkamas izjūtas, novācot un apstrādājot kāpostus, var izraisīt mīkstgliemeži. Šie mīkstmieši Vidzemes reģionā vietām barojušies uz 10% augu, bet pietiekami lielā galviņas attīstības stadijā, lai kāposts neaizietu bojā.

Pirmā slimība, kas bojāja kāpost­augus jau dēstu attīstības fāzē, bija kāpostu dēstu melnkāja, taču, pēc VAAD speciālistu novērojumiem, reti sastopama – dažu procentu apjomā. Ziedkāpostiem jūnija vidū Zemgales reģionā parādījās krustziežu neīstā miltrasa, kas apmēram 15% izplatības robežās bija vērojama uz lapām visu vasaru. Izplatītākā slimība – krustziežu lapu sausplankumainība – pirmo reizi aizvadītajā vasarā parādījās Zemgales reģiona kāpostu laukā galviņu veidošanās sākumā – jūnija vidū. Lielākajā daļā apsekoto lauku sausplankumainība izplatījās lēni, savā attīstības pakāpē nepārsniedzot 10% robežu.

Tomēr bija lauki, kur slimība skārusi gandrīz visus augus ar 50% attīstību – tas nozīmē, ka lapas plātne ir stipri bojāta jau galviņas veidošanās un briešanas laikā. Bīstamā slimība – krustziežu sakņu augoņi – aizvadītajā sezonā apsekotajos laukos netika konstatēta.

Toties kāpostu ražu apdraudēja vairākas puves – Zemgalē un Kurzemē jūlija vidū sāka izplatīties krustziežu sausā puve un dārzeņu slapjā puve. Atsevišķos laukos slapjās puves dēļ nenogatavojās līdz 6% kāpostu. Tā bojāja arī ziedkāpostus. Augustā minētajām puvēm pievienojās pelēkā puve, Latgales reģionā – arī krustziežu tumšā bakteriālā puve un Kurzemē baltā puve. Šobrīd, kāpostu uzglabāšanas laikā, jāseko līdzi puvju attīstībai, jo daļa slimības ierosinātāju noteikti ir ievākušies pārziemot glabātavās.

 

Galda bietes

BiesukraupisGalda biešu izaugšanu pirmie apdraud spradži, sākot jau ar dīgļlapu parādīšanos. Biešu spradžiem patīk sauss un silts laiks. Lielākie bojājumi, līdz 30% bojātu augu, bija Kurzemes pusē, bet sastopams šis kaitēklis bija visos apsekotajos galda biešu laukos. Ja bietes spēj strauji attīstīt lapas, spradži nespēj nodarīt jūtamu ļaunumu. Lielāks par spradžiem, līdz ar to arī spējīgs apēst lielāku lapas daļu, ir biešu kapracis. Lapas ēd gan vaboles, gan kāpuri, bet, par laimi, iepriekšējā vasarā galda biešu laukos nav konstatēti vairāk kā 6% bojātu augu. Pirms Jāņiem sāka dēt biešu muša. Atkarībā no sējas termiņa un augšanas apstākļiem bietes atradās atšķirīgās attīstības stadijās un kāpuru bojājumi atšķirīgi ietekmēja tālāko attīstību. Tas pats sakāms par alotājmušām, kuru visos reģionos bija vairāk nekā biešu mušu – līdz 26% bojātu augu Zemgalē. Atsevišķos laukos Vidzemē uz bietēm tika novērots nenozīmīgs skaits laputu.

Pirmā lapu slimība, kas sāka izplatīties jūnija 3. dekādē, bija biešu lapu sīkplankumainība, līdz augusta vidum dažos laukos tā inficēja vairāk nekā pusi lapu. Slimība ir bīstama, ja tā strauji attīstās uz jauniem augiem. Kurzemes un Zemgales pusē novērota arī biešu lapu brūnēšana. Biešu lapu sarmplankumainība konstatēta Latgales pusē. Vairākos laukos konstatēts biešu kraupis, iespējams sausuma iespaidā. Biešu serdes un sausā puve novērota Zemgales galda biešu laukos, kur bojāts neliels procents sakņu.

 

 

Burkāni
Burkanu_bojajums

Burkānu sējumos maija beigās, jūnija sākumā sākas kaitēkļu darbība. Deformējusies un sačokurojusies pirmā īstā attīstījusies lapa jau norādīja, ka barojas burkānu lapu blusiņas pieaugušie īpatņi un kāpuri. Kaitēkļa klātbūtni VAAD speciālisti konstatēja visos reģionos, līdz 12% bojātu augu bija Latgales burkānu sējumos. Neredzamāk darbojās burkānu muša. Pirmie pieaugušie īpatņi pie dzeltenā līmes vairoga atrasti Zemgalē jūnija sākumā, pēc tam arī citur. Kāpuri saknēs atrasti Zemgales laukos jūlija vidū. Ap šo laiku izlido burkānu mušas otrā paaudze, kuru kāpuri nonāk glabātavās reizē ar burkāniem un, turpinot baroties, sabojā tos. Rudens pusē konstatēts, ka mušas kāpuri sabojājuši līdz 6% sakņu. Vidzemes pusē decembrī glabātavās ar burkānu mušas kāpuriem invadēti 2% burkānu. Protams, bija sējumi, kuros burkānu mušas kāpuru bojājumi netika konstatēti, – sezonas laikā sekmīgi lietots insekticīds un ievērota augu maiņa, jo burkānu muša ir slinka lidotāja. Latgales reģionā konstatēts, ka burkānus uz lauka bojājušas maijvaboles.

Vasarā pirmās lapu slimības parādījās jūlija vidū. Burkānu lapu sausplankumainība vispirms parādījās Zemgalē, izplatība nepārsniedza 2–18%. Svarīgi, cik liela ir slimības attīstība uz lakstiem. Ja tā ir maza, sakņu mehanizētā novākšana netiek traucēta. Rudenī sausplankumainības attīstība lielākajā daļā apsekoto lauku nepārsniedza 10%. Burkānu laukos sastopama arī burkānu lapu brūnplankumainība, vasarā tā bija izplatīta uz 10% lakstu, rudens pusē vietām izplatība palielinājās līdz 30%.

Uz lauka Latgales pusē novērota arī čemurziežu melnā puve un dārzeņu slapjā puve, bet glabātavā decembrī Vidzemes pusē – baltā un pelēkā puve.

 

Sīpoli

Sīpolu stādījumus jūnija sākumā sāka apciemot sīpolu muša. Uz dzeltenajiem līmes vairogiem Latgales pusē konstatētas deviņas mušas nedēļas laikā, vēlāk tur bija lielākais ar sīpolu mušas kāpuriem invadēto sīpolu daudzums. Sīpola veidošanās sākumā uz lokiem konstatēti arī sīpolu lakstu puskodes, sīpolu lapu alotājmušas bojājumi, bet šo kaitēkļu izplatība vairākumā gadījumu nepārsniedza 2%.

Bīstamākā sīpolu slimība – neīstā miltrasa – pagājušajā veģetācijas periodā vispirms konstatēta Zemgales sīpolu stādījumā jūlija pirmajā dekādē, kad sīpoli attīstījušies tikai par trešdaļu. Laiks tad bija silts un pietiekami mitrs – tieši piemērots slimības tālākai attīstībai. Līdz jūlija beigām miltrasa jau bija izplatījusies visos apsekotajos laukos, sasniedzot 20% bojātu augu. Augusta sākumā uz sīpoliem konstatēta sīpolu kakla puve, vietām 2% sīpolu bojājusi pelēkā un baltā puve. Baltās puves klātbūtne konstatēta arī glabātavā Vidzemes reģionā.

 

Gurķi

Gurķu lauka stādījumi jūnija beigās Vidzemes reģionā bija nobriedējuši pirmo īsto ražu, kad uz lapām parādījās parastā tīklērce. Visa veģetācijas perioda laikā tās invāzija uz augiem nepārsniedza 4%. Jūlijā gurķu platībās novērota arī nenozīmīga zālāju blakts klātbūtne – šis kaitēklis bojā gurķu lapas un ziedus; atsevišķas lapas bojāja tabakas tripsis.

Gurķu stādījumu attīstības sākumā bīstamas slimības netika konstatētas. Jūlijā sāka izplatīties bakteriālā plankumainība, kas bojā gan lapas, gan augļus. Vidzemē bojāti līdz 12% augu. Novērojumos atzīmēti arī ķirbjaugu iedegu, ķirbjaugu lapu sīkplankumainības, gurķu kraupja bojāti augi. Plašāk izplatīta gurķu neīstā miltrasa, sabojājot trešdaļu augu, bet tikai veģetācijas perioda beigās.

Lauksaimniecības kultūraugu audzētājiem veģetācijas periodā vispirms ir svarīgi zināt, kurā laikā un kādam kaitīgam organismam pievērst uzmanību, paredzēt, kā tas izplatīsies konkrētos laika apstākļos, jo ne vienmēr situācija veidojas tāda, ka jāizmanto ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+