Augulis nikns par Viņķeles darba grupas ideju veselības aprūpi finansēt no sociālā budžeta 11
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) kategoriski iebilst pret Ilzes Viņķeles (V) vadītās veselības nozares darba grupas izteikto priekšlikumu veselības aprūpi finansēt arī no sociālā budžeta, informē Labklājības ministrijā (LM).
Ministrs atzīmē, ka sociālais budžets ir paredzēts citiem mērķiem. Ja no tā tiks finansētas arī veselības aprūpes vajadzības, tad tas “graus stabilu un sakārtotu sistēmu”.
“Protams, ir jārisina samilzušās veselības aprūpes problēmas, tomēr, neizvērtējot ekonomisko ietekmi un sekas, nevar vienkārši iegrābties sociālajā budžetā, kas tikai tagad ir sācis atkopties no krīzes. Tas būtu kā ar cirvi sist pa pulksteņa mehānismu,” uzsver Augulis.
Viņš ir pārsteigts, ka Viņķeles vadītā veselības nozares darba grupa pirms publiskiem paziņojumiem par veselības finansēšanu no sociālā budžeta uz diskusiju nav aicinājusi LM un nav uzklausījusi viedokli ne politiskā, ne ekspertu līmenī.
Tāpat, pēc Auguļa domām, nav nekāda pamatota ekonomiskā izvērtējuma un esošās situācijas budžeta analīze, lai realitātē ieviestu šādu iniciatīvu. “Šobrīd tas vairāk izskatās pēc priekšvēlēšanu populisma vai arī loģiski nepārdomāta soļa,” neizpratnē ir labklājības ministrs.
Ministrs norāda: “ja arī pusprocents izklausās kā sīkums, attiecībā uz sociālo budžetu tās ir lielas summas”. Piemēram, ja veselības finansēšanai novirza 0,5% sociālā budžeta līdzekļus, tad tie ir apmēram 34,6 miljoni eiro 2015.gadā. Savukārt veselības aprūpei novirzot 3%, tie būtu vismaz 233,2 miljoni eiro 2017.gadā, kas jau būtiski apdraud sociālā budžeta stabilitāti nākotnē. Šādā gadījumā būtu jādomā par atsevišķu sociālās apdrošināšanas veidu pārskatīšanu.
Šodien būtiskākais ir domāt, kā sociālais budžets pārdzīvos nākotni, jo to sagaida demogrāfiskie izaicinājumi, kad nodokļu maksātāju skaits samazināsies, atzīmē Augulis, aicinot rast ilgtermiņa risinājumu veselības nozares problēmu atrisināšanai.
No sociālā budžeta tiek izmaksātas pensijas, dažāda veida pabalsti vecākiem, invaliditātes pabalsti, slimības pabalsti u.c. Vienlaikus budžetā tiek veidots uzkrājums kā drošības spilvens situācijām, kad ekonomisku svārstību gadījumā strauji samazinās sociālo iemaksu maksātāju skaits. Šobrīd sociālais budžets ir stabils un tajā pirmo gadu pēc ekonomiskās krīzes veidojas uzkrājums.
Jau vēstīts, ka veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē ceturtdien atbalstīts veselības nozares darba grupas piedāvājums no nākamā gada veselības aprūpi finansēt no diviem avotiem – valsts budžeta un iedzīvotāju veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Darba grupas izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas modelis paredz, ka lielākā daļa finansējuma ir no valsts budžeta un noteikta daļa no sociālajām iemaksām, iepriekš stāstīja darba grupas vadītāja Viņķele.
Ja šāds modelis tiks atbalstīts gan no nozares, gan politiķu puses, jau nākamgad veselības aprūpei varētu novirzīt pusprocentu no sociālajām iemaksām, bet trīs līdz četru gadu laikā būtu jāvirzās uz 2,5%-3%. Nākamgad šāda modeļa ieviešana veselības aprūpes budžetu papildinātu par aptuveni 31 miljonu eiro, bet četru gadu laikā tie būtu 160 miljoni eiro, sprieda darba grupas vadītāja.
