Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. septembris, 2014
Drukāt

Aptauja: šogad augusi ceļotāju interese par Latvijas novadiem (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Una Libkovska, Ventspils tūrisma informācijas centra vadītāja: “Ventspilī šosezon bijis ļoti daudz viesu, vairāk nekā pērn. Visbiežāk mūsu pilsētu apmeklē tūristi no Lietuvas, Vācijas un Nīderlandes. Šogad palielinājies krievu viesu skaits, taču pavisam nedaudz. Liela daļa no tūristiem ierodas ar savu personīgo transportu, jo ceļo kopā ar ģimeni. Iecienītākie objekti ir Piedzīvojumu parks un Ūdens piedzīvojumu parks, planetārijs, bērnu rotaļu pilsētiņas. Pilsētas viesi apmeklē arī mūsu zilā karoga pludmali. Mēs katru gadu paplašinām un palielinām gan aktivitātes pilsētā, gan ekspozīcijas muzejos. Tāpat katru gadu mums palielinās veloceliņu kilometrāžas skaits, kas šobrīd ir gandrīz 50 kilometri un drīzumā būs veloceliņu pilsētiņa.”

Gunta Ušpele, Jūrmalas pilsētas domes tūrisma nodaļas vadītāja: “Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu Jūrmalas Tūrisma informācijas centra apmeklētāju skaits ir audzis par deviņiem procentiem – no janvāra līdz augustam tūrisma informācijas centrā sniegtas konsultācijas gandrīz 14 tūkstošiem pilsētas viesu. Visbiežāk mūsu centru apmeklējuši tūristi no Krievijas – 28,5%, Vācijas – 16,2% un Lietuvas – 11%. Bieži viesi ir arī tūristi no Skandināvijas un Vidusjūras piekrastes valstīm. Tāpat pie mums pēc palīdzības vērsušies arī tālāki ceļotāji. Vietējie tūristi veido 8,5 procentus no kopējā informācijas centra apmeklētāju skaita Jūrmalā. Jāpiemin, ka šā gada pirmajā pusē piedzīvotais kopējais tūristu skaita pieaugums par 33 procentiem ir likumsakarīgs. Šovasar informāciju tūristiem sniedzām deviņās valodās: latviešu, krievu, angļu, vācu, franču, itāļu, lietuviešu, spāņu un norvēģu. Savukārt ziemas sezonā viesus apkalpojam piecās valodās: latviešu, krievu, angļu, vācu un norvēģu. Viesi daudz interesējas ne tikai par apskates objektiem Jūrmalā, bet arī Rīgā un visā Latvijā. Tāpat palīdzam ar tūrisma mītnes rezervēšanu un transporta kustības sarakstiem.”

Dana Spulle, Siguldas novada tūrisma informācijas centra vadītāja: “Šogad esam konsultējuši par 22 procentiem vairāk apmeklētāju nekā pērn šajā pašā laika posmā. Esam novērojuši, ka visvairāk viesu, kas meklē pie mums papildu informāciju, ir no Krievijas, Vācijas, Lielbritānijas, kā arī no Igaunijas un Lietuvas. Siguldā noteikti ir novērojams ārvalstu viesu īpatsvars, kas sastāda 69,8 procentus no visiem apmeklētājiem. Lielu ārzemju un vietējo viesu uzmanību piesaista Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrs, kuru atklājām tikai pagājušā gada novembrī. Populārākais atpūtas centra objekts ir Austrumeiropā augstākais kāpšanas aktivitāšu tornis “Drosmes tornis Vells”, kurā tūristi un vietējie var izmēģināt vairāk nekā 20 dažādas aktivitātes. Patīkamas ziņas ir tās, ka pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par šā gada 2. ceturksni, Sigulda ir ierindojusies trešajā vietā uzreiz pēc Rīgas un Jūrmalas pēc Latvijā nakšņojušo ārvalstu viesu skaita.”

Lolita Kozlovska, Daugavpils novada tūrisma informācijas centra vadītāja: “Sezona vēl arvien turpinās, bet pēc pirmajām aplēsēm spriežu, ka tūristu pieaugums šogad varētu būt par 25 līdz 30 procentiem. Visvairāk tūristu nāk no Lietuvas, Krievijas, Vācijas, šogad diezgan labs kāpums ir Nīderlandei. Tāpat audzis vietējo tūristu skaits. Taču sarucis poļu tūristu skaits, kuriem Daugavpils bija pieturas punkts ceļā uz Sanktpēterburgu. Šogad poļu tūroperatori atteikušies no Krievijas virziena, jo uzskata, ka šis galamērķis viņu ceļotājiem vairs nav drošs. Tūristu apmeklētākā vieta pilsētā ir Daugavpils cietoksnis ar Rotko centru, bet novadā pieprasīta ir atpūta pie dabas un ūdeņiem. Šogad pilsētā nāca klāt jauni tūrisma produkti, piemēram, iespēja ar plostu no pilsētas centra doties stundu ilgā braucienā līdz cietoksnim.”

turisti_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jūrmala atbaida potenciālos tūristus ar informācijas trūkumu pasaules valodās.(90% informācijas un ēdienkaršu ir latviski/krieviski formātā).Trūkst informācijas angļu valodā.Tāpat apkalpojošam personālam tiek prasītas galvenokārt krievu valodas zināšanas.Pats novēroju kuriozu,kur kūrortpilsētas centra kafejnīcā oficiante nebija spējīga kontaktēt angliski,viņai vajadzēja lūgt apmeklētāju(konkrēti manu) palīdzību.Toties viņas priekšniece nevarēja kontaktēt latviski,jo prata tikai krieviski.Salīdzinot,kaut vai ar Pērnavu kur visur labi prata angliski.Par visur skanošo krievu popsu vispār nerunāšu.

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+