Augusts atkal labā kondīcijā 0
Atsaucoties Augusta Brigmaņa draudzīgajam aicinājumam atzīt par novecojušu un atcelt valsts pārvaldes formu ar koalīcijas sadarbības padomi kā hegemonu, pie darba bez atelpas būs atkal jāķeras tikko spalvu nolikušiem un 170 lappušu zinātnisko pētījumu radījušiem Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas juristiem.
Kā zināms, viens no Satversmes kodola pantiem paredzēja, ka demokrātiskā Latvijā visa vara pieder tautai un tā to īsteno ar augšminētās valdošās koalīcijas padomes starpniecību atklātības un tiesiskuma apstākļos, bez cenzūras. Augustam gribas izmaiņas. Viņš saka – koalīcijā nokļuvušais vairākums arvien izmanto augstāko konstitucionālo varas orgānu padomi kā tādu kiosku, kur viens otram pastāvīgi kaut ko pērk un pārdod, iztirgo un iesmērē. Turpretī mazākumā palikušās parlamenta partijas šais izpārdošanās ar atlaidēm labi ja retu reizi drīkst piedalīties, tās visādi atstumj, kājām sper un nicina. “Meņševikiem” jājūtas tik pazemotiem, itin kā viņi nebūtu ielūgti “H & M” veikala atklāšanas puķaino blūzīšu svētku paradīzē, itin kā viņi būtu pazuduši arktiskas opozīcijas tāltālos ledājos kā polārpētnieks Amundsens. Protams, arī nominālais varas turētājs suverēnā tauta ir ievērojusi, ka tur daudz kas nav kārtībā, un tā vietā, lai pa koalīcijas padomi no rokas rokā ceļotu miera pīpe, viņi lēkā kā pa batutu un meklē tik iespēju paslepen nokārtoties partneru galda daļā. Tas neiederas politiskās kultūras labās paražās.
Partijas nav savstarpēji mīlīgas kā māsiņas trejmeitiņas, tās “ģimenē” sadalījušās kā lielais un mazais brālis, pirmais, otrais tēvadēls un antiņš, un tamlīdzīgās nometnēs. Savukārt politiskā kāršu kava allažīgi tiek jaukta tā, lai viens šūleris otram iedotu “melno Pēteri”.
Līdz ar to, atbalstot ZZS līdera veselīgo priekšlikumu par valsts iekārtas maiņu, Satversmē jāieraksta atzīme par koalīcijas sadarbības padomes likvidāciju – bez pēcvārda. Lai tas nenotiktu nakts melnumā, čekas vai GKČP stilā, jāsekmē plašas sabiedriski politiskas diskusijas par to, kam tauta turpmāk uzticēs varas īstenošanu un kā to nokārtot puslīdz humānā juridiskā operācijā. Brigmaņtēva skatījumā turpmāk varas kombinācijā jāiesaista visas Saeimā ievēlētās partijas, un tām jāsadzīvo labestīgi kā Angoras kaķiem. Vai budžets skatāms, vai kāds likumiņš vai personālija izvirzāma, tas jādara civilizētas vienošanās ceļā, nevis kā zirnekļiem burkā, nevis visapkārt velkot sarkanās līnijas, kas izskatās kā no tērauda, bet dabā izgatavotas no finiera, izlocītas no rotanga vai klūdziņām. Protams, te atkal būs uguns pakulās, un no opozicionāra Brigmaņa nākusī iniciatīva – automātiski noraidāma. Taču nevajag no lieka tricināt gaisu, ka tas tiks darīts nezin kādās sīkburžuāziskās, partijiskās interesēs. Neviens nopietns cilvēks taču neuzlūkos ZZS kā politisku spēku, bet kā kaut ko vidēju starp lauku konsultāciju semināru centru un pensionāru biedrību “Vecais ratiņš”. Viss, ko viņi dara un kas mūs nenogalina, mūs padara stiprākus.
