Pasaulē
Eiropa

Aukstais karš atgriežas22


Lielbritānijas izraidītie Krievijas diplomāti un viņu ģimenes Londonu pameta jau 20. martā. Nākamnedēļ viņu pēdās dosies vēl vairāk nekā 100 Krievijas diplomātu visā pasaulē.
Lielbritānijas izraidītie Krievijas diplomāti un viņu ģimenes Londonu pameta jau 20. martā. Nākamnedēļ viņu pēdās dosies vēl vairāk nekā 100 Krievijas diplomātu visā pasaulē.
Foto – EPA/LETA

Vairāk nekā 100 Krievijas diplomātu izraidīšana no 25 valstīm ir bezprecedenta gadījums, kādu nepieredzēja pat aukstā kara gados, uzsver eksperti. Krievija sola atbildi un turpina noliegt jebkādu saistību ar 4. martā Anglijas pilsētiņā Solsberi notikušo uzbrukumu bijušajam dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai. Pret abiem tika lietota Krievijā izstrādātā nervus paralizējošā viela “Novičok”, un abi atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī.

Par vērienīgo Krievijas diplomātu izraidīšanu, solidarizējoties ar Lielbritāniju, daudzas valstis paziņoja pirmdien, 26. martā. Izraidīšanai pakļauti diplomāti, kas identificēti kā slēpti Krievijas izlūkošanas orgānu līdzstrādnieki. Par rīcību, kas nav savienojama ar diplomāta statusu, šīm personām jāpamet valsts septiņu dienu laikā. “Ticu, šie notikumi kļūs par pagrieziena punktu. Rietumvalstu alianse ir rīkojusies izlēmīgi un Lielbritānijas partneri ir apvienojušies pret Krievijas neapdomīgajām ambīcijām,” vairuma Eiropas Savienības un vairāku citu rietumvalstu soli laikrakstā “The Times” cildinājis britu ārlietu ministrs Boriss Džonsons.

Akcijā piedalās arī Austrālija, kuras ārlietu ministre Džūlija Bišopa neizslēdza iespēju, ka kādā brīdī par mērķtiecīgu var atzīt šovasar Krievijā paredzētā pasaules kausa futbolā boikotu: “Pastāv ļoti daudzi tālākās rīcības varianti. Arī pasaules futbola čempionāts ietilpst tajos.” Pirmdienas vakarā tāpat Islande informēja Krievijas vēstniecību, ka aptur jebkādus divpusējos kontaktus ar Krieviju.

Solidarizējoties ar Lielbritāniju, valstis uzsver, ka rēķinās ar analoģiskiem atmaksas soļiem no Maskavas puses. Pēdējā turpina atkārtot, ka tās līdzdalībai Skripaļa saindēšanā neesot pierādījumu. “Nav nekādu šaubu, ka aiz provokācijas, kas tika sarīkota Lielbritānijas teritorijā, stāv spēcīgi, vareni spēki, kas atrodas ASV un Lielbritānijā,” oficiālo viedokli otrdien telekanālā “Rossija1” pauda Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, šajās dienās uzturēdamies Afganistānas miera konferencē Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā, žurnālistiem ierasti izaicinošajā stilā pavēstījis: “Atbildēsim, nešaubieties, jo tādu nekaunību paciest, saprotams, neviens nevēlas un arī mēs nepacietīsim.” Diplomātu izraidīšanas skarto Krievijas vēstniecību vēstnieki līdzīgi “pauž nožēlu”, “cik akli, par spīti veselajam saprātam, Lielbritānijai seko tās sabiedrotie”. Krievijai “pretēji civilizēta divpusējā dialoga normām” tiekot “pierakstīta” draudu radīšana pārējai pasaulei, kas esot “kategoriski nepieņemami”.

Vistālāk gājis Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs. Viņš Vašingtonā žurnālistiem paziņoja, ka ASV informēšanai par diplomātu izraidīšanu apzināti izvēlējusies tieši dienu, kad notika traģēdija Kemerovas atpūtas un tirdzniecības centrā “Zimņaja višņa”. “Kemerovas traģēdijas dienā mēs ieraudzījām oficiālās Vašingtonas emocionālo kurlumu, vienaldzību un bezdvēseliskumu. Vienkārši vēlējās, lai mums būtu sāpīgāk,” vēstnieku citē aģentūra “Interfax”. Vašingtona un Londona tikai vēloties ar Skripaļa lietu un “krievu briesmām” novērst sabiedrības uzmanību no citām problēmām. Īstenībā “mūsu oponentiem nepatīk spēcīga un varena Krievija”. Antonova izteikumu otrdien laikrakstam “Kommersant” komentējis ASV vēstnieks Maskavā Džons Hantsmans, uzsverot, ka diplomātu izraidīšanas dienu Kemerovas notikumu dēļ mainīt nevarēja, jo tā jau agrāk tika koordinēta starp iesaistītajām valstīm. Hantsmans tāpat norādīja, ka nešaubās par Londonas veiktās izmeklēšanas secinājumiem Skripaļa noindēšanas lietā. Maskavas reakcija atgādinot jau agrāk pieredzētos gadījumus ar Krimu, Donbasu un notriekto Malaizijas “Boeing” – “dez-informācijas jūru”.

Tikmēr Krievijas ārpolitisko jautājumu analītiķis Fjodors Lukjanovs laikrakstam “Vedomosti” prognozējis, ka Kremlis atbildēs, visdrīzāk, arī ar diplomātu izraidīšanu, taču spriedze droši vien turpinās augt – gaidāmas jaunas ekonomiskās sankcijas, vēl radikālākas par iepriekš piedzīvotajām. “Kopumā attiecības starp Krieviju un Rietumiem ieiet pilnvērtīga aukstā kara fāzē,” tā Lukjanovs. “Parasti tā rīkojas pirms kara. Eiropa to dara ļoti negribīgi, un visi uzdod sev jautājumus, taču nespēj pārvarēt maldinošo Rietumu sabiedrotā izjūtu. Mūsējie [Krievija] izsūtīs viņu diplomātus; pēc tam visi apklusīs, nekādu pierādījumu Krievijas vainai neatradīs un klusām visus atgriezīs atpakaļ,” “Vedomosti” izteicies arī Krievijas Valsts domes NVS lietu komitejas priekšsēdētājs, bijušais Krievijas specdienestu darbinieks Leonīds Kalašņikovs.

No 28 ES dalībvalstīm Krievijas diplomātus izraidījušas 16. Pagaidām to atturējusies darīt, piemēram, Slovākija. “Slovākija jau ir sagatavojusi iespējamos tālākos soļus. Mēs gaidīsim. Tikai ar pārliecību un augstu ticamību par Krievijas atbildību vien Slovākijai nepietiek. Mēs sāksim ar Krievijas vēstnieka izsaukšanu uz Ārlietu ministriju,” uzstājoties parlamentā, savas valsts pozīciju skaidroja premjers Peters Pelegrini. Tālākā rīcība sekošot, “ja būs nepieciešams”. Viena no nedaudzajām rietumvalstīm, kas kavējas pievienoties kopējām sankcijām, ir Austrija. “Būdama neitrāla valsts, mēs neizraidīsim diplomātus. Mēs vēlamies būt tiltu cēlāji starp Austrumiem un Rietumiem un paturēt komunikāciju kanālus ar Krieviju atvērtus,” paziņojis Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs.

 

 

Izraidīto Krievijas diplomātu skaits

ASV – 60

Lielbritānija – 23 (jau pametuši valsti)

Ukraina – 13

Vācija, Francija, Polija, Kanāda – pa 4

Albānija, Lietuva, Čehija – pa 3

Austrālija, Dānija, Spānija, Itālija, Nīderlande – pa 2

Ungārija, Latvija, Rumānija, Somija, Horvātija, Zviedrija, Igaunija, Īrija, Norvēģija, Maķedonija – pa 1

LA.lv