Aukstais, skaļais, karstais 16. marts 0
Vēl sestdienas priekšpusdienā šķita, ka šogad tradicionālais 16. marta gājiens paies mierīgi. Rīta pusē Brīvības pieminekļa apkārtnē pieteiktie dažādu atšķirīgi noskaņotu organizāciju pasākumi bija pagājuši klusi un nemanāmi.
Leģionāri pēc dievkalpojuma pulcējās gājienam, Nacionālās apvienības biedri un atbalstītāji izveidoja tradicionālo karogu aleju, un gājiens risinājās bez aizķeršanās. Dalībnieku vidū bija teju visa NA Saeimas frakcija un darbinieki, vairāki pašvaldību deputāti, kā arī Rīgas mēra amata kandidāte Baiba Broka. Protams, Vecrīgas ielas bija pilnas policistu, arī leģionāru atbalstītāji un pretinieki vietumis pulcējās grupiņās, taču pat ierastā lamāšanās tikpat kā izpalika.
Tas izrādījās klusums pirms vētras. Tiklīdz gājiena dalībnieki tuvojās piemineklim, antifašisti sāka skaļruņos dārdināt uzlidojuma trauksmes sirēnas. Ne viens vien sirmais veterāns, izdzirdot šīs skaņas, satrūkās, pameta tramīgu skatienu debesīs. Kad pirmais iespaids bija radīts, skaļruņos sāka skanēt padomju estrādes dziedātāja Muslima Magomajeva Otrā pasaules karam veltīta dziesma krievu valodā, protams. Tam sekoja pagarš un jau iepriekš sagatavots teksts latviešu valodā, kurā latvieši tika vainoti genocīdā pret ebrejiem, civiliedzīvotāju iznīcināšanā, laupīšanā un citās zvērībās. Atskaņotā vēstures “interpretācija” jau neskaitāmas reizes dzirdēta no dažādiem Kremļa ruporiem, bet “antifašisti” savus “argumentus” pastiprināja, uzgriežot skaļumu līdz maksimumam. Troksnis laukumā bija tāds, ka sarunāties ar blakusstāvētāju bija gandrīz neiespējami, arī ziedu nolikšana, kas parasti notiek svinīgā klusumā, bija traucēta.
Deputātu nesavaldība – provokatoru veiksme
Trokšņainā provokācija izdevās. Pirmkārt, daļa gājienu dalībnieku, nolikuši ziedus pie pieminekļa, devās prom sarūgtināti, jo svinīgais brīdis bija sabojāts. Daži iesaistījās diskusijās ar policistiem, lūdzot nodrošināt klusumu, lai viens pasākums netraucētu otram. Taču drošībnieki tikai nevarīgi plātīja rokas, sak, protesta akcija Rīgas domē saskaņota, autortiesības par atskaņoto mūziku nokārtotas, bet pieļaujamos skaņu decibelus likumdošana nekādi neierobežojot. Otrkārt, trokšņotājiem izdevās izprovocēt fizisku konfliktu. Leģionāru atbalstītāji izrāva skaļruņu vadus, bet skaņa ātri tika atjaunota. Konflikta laikā iekaustīts arī “antifašistu” akcijas organizators Jānis Kuzins. Policija aizturēja katru, kurš mēģināja traucēt “antifašistu” pasākumu. Arī NA deputāti Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis un Imants Parādnieks pēc ziedu nolikšanas devās pie nožogojuma, aiz kura bija iekārtojušies “antifašisti”. Vēlāk viņi skaidroja, ka esot tikai gribējuši cilvēcīgi parunāt ar pretējā pasākuma organizatoriem, lai skaņa tiktu nogriezta klusāk. Taču iecerētās pārrunas ātri vien pārauga par grūstīšanos ar policistiem, deputāti mēģināja izlauzties cauri nožogojumam un rāva nost pretinieku izkarinātos plakātus ar koncentrācijas nometņu attēliem. Policija īpaši neauklējās arī ar parlamentāriešiem. Iekarsušo Dombravu drošībnieki aizturēja, bet ceļā uz policijas busiņu attapās, ka aizturētais ir deputāts, un, nedaudz apjukuši, palaida viņu vaļā. Pēc tam ap “antifašistu” nometni tika izveidota dzīvā policistu ķēde un konflikts pārauga dziesmu karos, leģionāru atbalstītājiem dziedot “Šeit ir Latvija” un “Mēs sitīsim tos utainos…”.
Provokatori apmierināti
Lieki piebilst, kadrus, kā Saeimas deputāti rauj nost plakātus ar Otrā pasaules kara upuru attēliem, kāri ķēra Latvijas un ārvalstu, īpaši Krievijas, žurnālisti, fotogrāfi un operatori. Provokatori, šķiet, tik labu rezultātu pat nebija gaidījuši, tādēļ uz savu pēcpusdienā pieteikto otro pasākumu pat neieradās.
“Ja kādi cilvēki te grib slavināt nacismu, tad mēs esam gatavi viņiem pastāstīt, ko viņi patiesībā slavina,” mītiņa noslēgumā trokšņa nepieciešamību centās pamatot viens no “antifašistu” pasākuma organizatoriem Josifs Korens.
Kad aizrādu, ka gājiena dalībnieki nesuši plaktus, kur nosvītrots gan komunistu sirpis un āmurs, gan nacistu svastika, Korens to nosauca par “tēlošanu”: “Viņi var tēlot, ka neatbalsta nacistus, bet kādēļ tad dzied leģionāru dziesmas? Viņi var teikt, ka gājiens ir miermīlīgs, bet kādēļ gājiena dalībnieki uzbruka Jānim Kuzinam un pārsita seju?
Un vai nacionālie deputāti vispār domāja, ko viņi dara, kad kameru priekšā plēsa plakātus ar nacisma upuru attēliem?” prātoja Korens. Sarunas noslēgumā gan viņš uzsvēra, ka pret pašiem leģionāriem un kritušo biedru piemiņu viņam nekādu pretenziju neesot, protests vairāk esot vērsts pret nacionālajiem politiķiem.
Kozlovskis: viss kārtībā
Uzreiz pēc grūstīšanās NA deputāti paziņoja, ka gatavos iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisijas pieprasījumu. Kā vēlāk skaidroja Dombrava, tas nav tikai mirkļa emociju iespaidā radies lēmums. “Viss teiktais paliek spēkā. Šī ir iekšlietu ministra atbildība, ka tādas izdarības vispār tiek pieļautas. Jau pagājušogad bija līdzīgas, sīkākas provokācijas, kurās policisti bija pasīvi vai pat nostājās provokatoru pusē,” stāstīja deputāts. Par to, kā rīkoties, ja koalīcijas vairākums demisijas pieprasījumu neatbalstīs, frakcija vēl lemšot.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzskata, ka policija ar kārtības nodrošināšanu tikusi galā veiksmīgi un demisijas pieprasījums būtu nepamatots. Policijai esot jābūt politiski neitrālai, un tās galvenais pienākums esot nepieļaut fizisku vardarbību, kas arī izdevies.
Arī skaņas pastiprinātāju un mūzikas atskaņošanu “antifašisti” iepriekš esot saskaņojuši, tādēļ policija nevarēja likt pārtraukt troksni. Gan ministrs, gan Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins uzskata, ka grūstīšanos pie barjerām izprovocēja tieši NA deputāti.
Dombrava neuzskata, ka minētajā incidentā būtu rīkojies deputāta necienīgi. “Ir svētas vērtības, kas katram latvietim jāaizstāv neatkarīgi no tā, vai viņš ir deputāts vai kas cits – ģimene, brīvība, senču piemiņa. Ja kāds par to sāk ņirgāties un policija neko nedara, tad jārīkojas pašiem. Vienīgais, par ko man žēl, ir tas, ka šāda trokšņošana vispār tika pieļauta,” teica deputāts.
Pārkāpuši attieksmes paušanas robežas
Notikumiem Brīvības pieminekļa pakājē klātienē ar akadēmisku interesi līdzi sekoja arī profesore Vita Zelče. “Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šoreiz ir daudz izteiktāks konfrontācijas mēģinājums no leģionāru pretinieku puses. Un ir acīmredzams, ka leģionāru atbalstītāji tam nebija gatavi, tādēļ izvērtās konflikts,” notikumus vērtēja pētniece. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka tā saukto “antifašistu” nevēlēšanās iedziļināties latviešu tautas vēstures traģiskajās niansēs un trokšņošana piemiņas brīdī ir pārsniegusi demokrātijā pieļaujamās attieksmes paušanas robežas: “Tas, ko viņi darīja, liecina ne tikai par attieksmi, bet par šo cilvēku bezkultūru un pilnīgu empātijas trūkumu pret citā pusē karojušajiem. Grūti to nosaukt kā citādi kā par nelietību.”
