Latvijā
Sabiedrība

Auksts laiks, karstas emocijas: Leģionāru piemiņas pasākumi Rīgā aizvadīti 16

Foto – Timurs Subhankulovs

Leģionāru piemiņas pasākumi 16. martā Rīgā aizvadīti salīdzinoši mierīgi. Leģionāru atbalstītāji un pretinieki gan iesaistījās savstarpējās vārdu cīņās, bet bez incidentiem. Pāris reizes gan bija nepieciešama policijas iejaukšanās un par administratīviem pārkāpumiem aizturēti divi cilvēki.

Kā informēja Valsts policijas Rīgas reģiona priekšnieks Juris Šulte, viens cilvēks aizturēts par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā, bet otrs – par sapulču, gājienu un piketu noteikumu pārkāpumu.

Par spīti nemīlīgi vēsajam pavasarim, uz leģionāru piemiņas gājienu pulcējās aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku. Vairāki no viņiem nesa plakātus, kuros nosodīja komunistisko un nacistisko okupācijas režīmu. Pie Brīvības pieminekļa Nacionālās apvienības (NA) jaunieši veidoja tradicionālo karogu aleju, bet meitenes dāvāhja ziedus gājiena dalībniekiem.

Kā ierasts kopā ar sirmajiem vīriem gājiena priekšgalā gāja mācītājs Guntis Kalme, biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš, un virkne Nacionālās apvienības politiķu – Saeimas deputāti Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš un Einārs Cilinskis, kā arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis un citi. Nacionāļu ministri gan bija atraduši dažādus iemeslus, lai pretrunīgi vērtētajā leģionāru gājienā nepiedalītos – VARAM ministrs Kaspars Gerhards atvaļinājumā izbraucis no valsts, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa ieplānoja citā dienas laikā.

Galerijas nosaukums

Brīdī kad gājiena dalībnieki sasniedza Brīvības pieminekli un sāka ziedu nolikšanu, pie norobežojošās barjeras laukuma Kolonādes pusē iekārtojās padsmit “antifašistu” ar Josifu Korenu, Tatjanu Zdanoku un Vladimiru Buzajevu priekšgalā. Viņi vicināja plakātus, kuros latviešu leģionārus pielīdzināja nacistiem un Ādolfa Hitlera pakaļskrējējiem un labprāt pozēja ārvalstu žurnālistiem. Leģionāru piemiņas gājiena norisi viņi tikpat kā netraucēja, atskaitot kādu pārāk iekarsušu “antifašistu”, kurš sāka angliski rupji bļaustīties, bet policija viņu operatīvi aizturēja. “Es neko nezinu par aizturēšanām. Dzirdēju kautkur aizmugurē bļaustišanos, bet neredzēju notikušo tādēļ nevaru atbildēt, vai tas ir kāds no mūsējiem,” teica Antifašistiskās komitejas vadītājs Korens. Viņš arī apgalvoja, ka šoreiz “antifašisti” neesot aicinājuši uz 16. martu ierastis domubiedrus no citām valstīm, jo līdzšinējā pieredze parādījusi, ka Drošības policijas šādiem iebraucējiem rada dažādus šķēršļus.

Tikmēr pie Brīvības pieminekļa cilvēki turpināja mierīgi nolikt ziedus un dziedāja karavīru dziesmas. Starp ziedu nolicējiem sastapu arī Nacionālo karavīru biedrības vadītāju, bijušo leģionāru Edgaru Skreiju. Viņš pats 1944. gada 16. martā gan nepiedalījās kaujās par augstieni “93,4” pie Veļikajas, jo tobrīd atradās Bauskā rezerves vienību apmācībās. Viņš arī pauda nožēlu par Saeimas deputātu noraidošo lēmumu 16. marta iekļaušanai atzīmējamo dienu sarakstā. “Viņi pēc gadiem to nožēlos! Mēs vēlamies tikai cieņu pret cilvēkiem, kas cīnījušies un atdevuši dzīvību par brīvu Latviju,” teica sirmais karavīrs.

Pasākumam noslēdzoties vairums gājiena dalībnieku mierīgi izklīda, bet daži vēl uzkavējās Brīvības pieminekļa apkaimē un iesaistījās diskusijās ar “antifašistiem”. Vārdu cīņas brīžam sita augstu toni, bet kopumā noritēja bez incidentiem un policijas iejaukšanās vairs nebija nepieciešama.

LA.lv