“Aurora 17” – kopīgas mācības ar kaimiņiem 0
Autori: Annika Jagandera, Zviedrijas Karalistes vēstniece Latvijā; Klāss Jorans Jonsons, Zviedrijas Karalistes aizsardzības atašejs Latvijā
No 2017. gada 11. līdz 29. septembrim Zviedrijā norisinājās valsts Bruņoto spēku militārās mācības “Aurora 17”. Tās bija pēdējo 20 gadu laikā pirmās Bruņoto spēku militārās mācības, kā arī lielākās nacionāla līmeņa mācības Zviedrijā.
“Auroras 17” uzdevums bija pārbaudīt visu Zviedrijas Bruņoto spēku kopējo gatavību un kaujasspējas, tādēļ tajās bija pārstāvētas visas bruņoto spēku struktūrvienības. Militārajās mācībās piedalījās kopumā 19 000 vīriešu un sieviešu, kā arī vairākas valsts varas institūcijas. Saskaņā ar izstrādāto plānu mācībās piedalījās arī bruņoto spēku vienības no ASV, Dānijas, Francijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Somijas.
Tā kā mācības saistībā ar Latvijas dalību tajās ir raisījušas interesi arī Latvijas plašsaziņas līdzekļos, vēlamies izmantot iespēju precīzāk paskaidrot mācību mērķi un rezultātus plašākā kontekstā. “Aurora 17” norisinājās, īstenojot Zviedrijas Riksdāga iepriekš apstiprinātos valsts stratēģiskos mērķus un uzdevumus: palielināt militāro kapacitāti, padziļināti sadarbojoties ar citām valstīm. Lai Zviedrija varētu sniegt un pieņemt militāru atbalstu no ārvalstīm, šīs spējas nepieciešams vingrināt.
Zviedrijas Bruņotajiem spēkiem ir jābūt gataviem uzņemt valstī militāras vienības no citām valstīm un sniegt tām konkrētu atbalstu, tostarp izmitināšanu un uzturēšanu. Mācību “Aurora 17” ietvaros tika pārbaudītas un kopā ar ārvalstu militārajām vienībām vingrinātas arī tieši šāda veida rīcības spējas. Mācībās izspēlētais scenārijs bija Zviedrijas valsts un nacionālās suverenitātes aizsardzība. Situācijas attīstība mūsu valstij tuvajā reģionā beidzamo gadu laikā ir radījusi nepieciešamību attīstīt un nostiprināt Zviedrijas nacionālo aizsardzību.
Zviedrijas Bruņoto spēku vienības, kas piedalījās mācībās, bija daļa no vienota veseluma, kura ietvaros bija iespējams noslīpēt sadarbību starp gaisa spēkiem, jūras spēkiem un sauszemes spēkiem. Mācības kopā ar citu valstu militārajām vienībām sniedza Zviedrijas spēkiem plašākas iespējas vingrināt un attīstīt savas spējas, sastopoties ar cita veida ieroču sistēmām un militāru rīcību, nekā tas ir bijis parasti. Kopīga rīcība veido stabilitāti un raida nepārprotamu drošībpolitikas signālu. Sadarbība militāru mācību ietvaros stiprina interoperacionālo kapacitāti, tas ir, bruņoto spēku spēju darboties kopā, novēršot krīzes situācijas un veidojot nepieciešamos aizsardzības risinājumus.
Zviedrija bija ielūgusi ārvalstu pārstāvjus veikt mācību novērošanu un inspekciju, saskaņā ar tā saukto Vīnes dokumentu, ar kuru 57 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalstis vienojušās par drošības dialogu un savstarpējās uzticēšanās mehānismiem. Papildus tam ir saņemti ziņojumi par gadījumiem, kad bijušas ieinteresētas puses, kas nevēlas darboties atklātībā, bet kas veikušas noteiktas aktivitātes militāro mācību tuvējā apkaimē. Tas liecina par intereses esamību par mūsu karaspēku, bruņojumu un mācībām.
Zviedrijas virzienā ir tikuši raidīti apgalvojumi, ka šīs mācības veicinot “situācijas eskalāciju” un ka tās rīkojusi NATO. Tā ir dezinformācija. Mācību saturs bija Zviedrijas suverenitātes aizsardzība, kas pilnībā saskan ar ANO statūtos nostiprinātajām suverēno valstu tiesībām īstenot nacionālo aizsardzību. Diezin vai to varētu uzlūkot kā “eskalāciju”. Turklāt ielūgumus citām valstīm piedalīties mācībās oficiāli izsūtīja Zviedrija pati. NATO šajās mācībās vispār nepiedalījās.
“Auroras 17” mācību norise un rezultāti tiks rūpīgi izvērtēti, un secinājumiem būs būtiska nozīme turpmāko prioritāšu noteikšanā un lēmumu pieņemšanā par valsts aizsardzības jomas tālāko attīstību.
Zviedrija ir nolēmusi pakāpeniski līdz pat 2020. gadam ik gadus palielināt finansējumu aizsardzības jomai. Tas padarīs iespējamas aktīvākas mācības un papildu investīcijas valsts Bruņoto spēku bāzes struktūrās un jaunās bruņojuma sistēmās.
