Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. marts, 2013
Drukāt

Ausis – saudzēt un laikus ārstēt. Kas traucē un palīdz dzirdei

Foto-Flickr/Dplanet::Foto-Flickr/Dplanet::

“Katru pavasari mūs apciemo kāds pacients, kuram ir paliekoši dzirdes traucējumi,” atklāj ausu, kakla un deguna ārste, audioloģe Sandra Kušķe. Izrādās, pie tā vainīga gripa. Taču tas nav vienīgais iemesls, kura dēļ var pasliktināties spēja saklausīt citu sacīto.

 

 

Nelabvēlīga gēnu kombinācija

Dzirdes bojājumi dalās divās grupās – daļa ir pārejoši, citi nepārejoši. Ar pirmajiem ikvienam var gadīties saskarties iesnu laikā, kad šķiet – ausis kā ar vati aizbāztas. Kad iesnas pāriet, arī vates sajūta pazūd. Savukārt paliekošu traucējumu gadījumā šī maņa vairs neuzlabojas.

Neatgriezeniska iedarbība ir dažiem medikamentiem, kas ietekmē dzirdi, piemēram, streptomicīnam un gentamicīnam, saka audioloģe Sandra Kušķe.

Agrāk šādas antibiotikas mēdza izrakstīt ar diezgan vieglu roku, lai gan tām novērojamas bīstamas blaknes, nereti – arī dzirdes zudums.

Savulaik lietotos medikamentus par galvenajiem vaininiekiem uzskata Ivars Kalniņš (36), kurš ir nedzirdīgs. “Trīs gadu vecumā saslimu ar gripu, un ārsts izrakstīja spēcīgas antibiotikas. To dēļ gadu gaitā zaudēju dzirdi, un tagad skaņas nesaklausu vispār.”

Daktere Kušķe gan nav droša, vai Ivara pārliecība par dzirdes zaudēšanas iemeslu ir tik neapstrīdama. Iespējams, viņš spēju uztvert skaņas zaudējis pašas gripas, nevis tās ārstēšanā lietoto zāļu dēļ. Taču gripa parasti bojā tikai vienu ausi.

Turklāt ne visos gadījumos pie vainas var būt tikai gripa vai tikai zāles – abi šie faktori spēj darboties arī kopā. Un, ja vēl cilvēks piedzimis ar tādu gēnu kombināciju, kas viņu padara īpaši jutīgu gan pret antibiotiku nevēlamo iedarbību, gan pret vīrusinfekcijas ietekmi uz dzirdi, šis faktoru kopums līdzinās bumbai ar laika degli. Ja tādas iedzimtas noslieces nav, medikaments tik bīstamu un paliekošu blakni kā dzirdes traucējumi vai zaudēšana neizraisīs.

 

Par ārstu nekļuva

Vājdzirdība ir visbiežāk pārmantotā ģenētiskā kaite. Tāpat bērns dzirdes traucējumus var iegūt dzemdību traumu rezultātā, arī tad, ja nāk pasaulē ar mazu dzimšanas svaru un/vai priekšlaikus. Savukārt trešo riska grupu veido dzīves gaitā gūtie faktori – pārmērīgi trokšņi, galvas traumas, gripa, masalas, cūciņas un citas infekcijas slimības, kas ietekmē cilvēka dzirdi. Bērna mātes veselības stāvoklis arī ir būtisks nosacījums.

Ja gaidībās esošā sieviete smēķē, lieto alkoholu, narkotikas, varbūtība, ka bērnam būs veselības problēmas un, iespējams, vājdzirdība, ir liela.

Dzīves gaitā spēju uztvert skaņas zaudējis arī Ivars, taču viņš sevi uzskata par laimīgu cilvēku, jo piepildījis visu, ko vēlējies. Par ārstu, kā sapņojis bērnībā, tomēr nav kļuvis. Līdz tīņa gadiem viņš gan pats braši runājis, gan citu sacīto lasījis no lūpām, bet mūsu saruna noris zīmju valodā.

“Kad sākās dzirdes problēmas, ar ģimeni no Alūksnes puses pārcēlāmies uz Rīgu. Mani ievietoja specializētā bērnudārzā, pēcāk beidzu Rīgas nedzirdīgo bērnu internātskolu un mācījos Raiņa 8. vakara maiņu vidusskolā. Tagad tajā strādāju par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Lai iegūtu pedagoga izglītību, iestājos Latvijas Universitātē, ko absolvēju pērnvasar. Vienubrīd šķita, ka augstskolu nekad nebeigšu, jo bieži piedalījos ar mācībām nesaistītos projektos un studenta statusā biju septiņus gadus.” Bet pašlaik Ivars strādā trīs darbavietās – vakarskolā, par korespondentu Latvijas Nedzirdīgo savienības informācijas centrā, kā arī darbojas projektā Klusuma pasaule, kurā palīdz citiem nedzirdīgajiem iekļauties sabiedrībā.

 

Mūziku – klusāk!

Arī mūzikas klausīšanās, izmantojot austiņas, ietekmē dzirdi. Vairums, it sevišķi jaunieši, par to pasmīnot, atzīst daktere Kušķe. Bet smiekli vairs nenāk, ja ārsts konstatē, ka dzirde pavājinājusies un laba nekad vairs nebūs.

“Tā ir higiēna – ja saudzīgi izturēsimies pret savām ausīm un dzirdi, tās būs mums pateicīgas. Nevajag sevi pakļaut pārlieku skaļām skaņām un trokšņiem. Jo spēja dzirdēt ir maņa, ko nevar izslēgt, – tā darbojas dienu un nakti. Tāpēc vajag atslodzi un atpūtu,” brīdina audioloģe.

Labai dzirdei ir svarīgs pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs ar samazinātu nātrija daudzumu, bet ar bagātīgu kālija klātesamību, kā arī pilnvērtīgs miegs vismaz sešas līdz astoņas stundas diennaktī, guļot uz ne pārāk augsta spilvena. Tāpat būtu vēlams nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, tonizēt asinsvadus, jo cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu dzirdes problēmas var izpausties ātrāk. Nevajadzētu ilgstoši atrasties piespiedu pozā, kas raksturīgs to profesiju darbiniekiem, kuri darbdienu pavada pie datora. Tādos gadījumos vajadzētu ievērot pauzes un to laikā izkustēties, pavingrot.

 

Jārīkojas laikus

Ārste brīdina, ka trokšņu līmenis ikdienā nedrīkst pārsniegt 84 decibelus (dB), ja tos klausāmies vismaz 7 stundas dienā no vietas. Ja tas ir lielāks, jālieto ausu aizsarglīdzekļi, piemēram, aizbāžņi. Šķietami nevainīga situācija – veikalā katru dienu skan skaļa mūzika. Tā kā darbinieki tādā troksnī pavada noteiktās astoņas darba stundas un dažkārt pat vairāk, pārliekais skaļums var neatgriezeniski ietekmēt dzirdi.

Daba mums devusi spēju labi dzirdēt līdz gadiem četrdesmit, pēc tam čakli strādājušais maņu orgāns pamazām noplok. “Jūtot, ka dzirde pasliktinājusies, nevajag gaidīt, ka tas pāries pats no sevis. Pat ļoti nopietnu traucējumu gadījumā, ja tos laikus uzķer, iespējams palīdzēt. Katru gadu gripa veic savu postošo iedarbību, un arī šopavasar mans pacients bija kāds spēcīgs puisis, kuram dzirde paliks traucēta uz mūžu, jo gripas izraisītā kaite tika konstatēta pārāk vēlu,” atzīst Sandra Kušķe.

Ausu ārsts pacientam ar īpašu tehnoloģiju palīdzību veiks dzirdes pārbaudi, novērtēs viņa reakciju uz dažādu frekvenču skaņām. Ja tiks atklāti kādi traucējumi, lems, ko darīt tālāk.

Varbūt situācijas uzlabošanai noderēs dzirdes aparāts vai implants. Mūsu sabiedrībā pret šādām palīgierīcēm nereti izturas aizspriedumaini, lai gan tās ne ar ko neatšķiroties no brillēm, kas arī kalpo kā sava veida protēze redzes traucējumu novēršanai, uzskata daktere. Ārzemēs par cilvēku, kuram ir dzirdes aparāts, spriežot tā – viņš strādā labā amatā, jo nevar atļauties kaut daļu no izskanējušās informācijas nesadzirdēt, un nav slikti atalgots, jo kvalitatīvas ierīces dzirdes uzlabošanai ir dārgas.

Taču viena likumība ir spēkā vienmēr un visur – jo mazāk laika pagājis kopš traucējumu rašanās, jo lielākas iespējas zaudēto atgūt.

 

 

Skaņas un dzirde

* Cilvēka auss uztver skaņas no 0 līdz 140 dB. Sāpju slieksnis normāli dzirdošam cilvēkam sākas no 120 dB.

* Normāla sarunvaloda ir no 60 līdz 70 dB skaļa, čuksti – 30 dB.

* 15 minūtes ilga 95 dB skaļa mūzika austiņās pielīdzināma 8 stundu darbdienai rūpnīcas trokšņainajā vidē.

Derīgi zināt!

* Ieklausieties savās ausīs. Ja skaņas tiek uztvertas kā nepatīkamas vai sāpīgas, ausis brīdina, ka tās var nodarīt kaitējumu. Alkohola ietekmē šī brīdināšanas spēja mazinās.

* Atrodoties trokšņainā vidē, labs risinājums ir dzirdes aizsardzības līdzekļu – ausu ieliktņu, austiņu, akustiskās ķiveres – izmantošana.

* Tiem, kuri visu dzīvi pavadījuši pilsētas trokšņos, ir lielākas dzirdes problēmas nekā lauciniekiem.

* Ar bojātu dzirdi skaņas uztveram nevis klusāk, bet neskaidrāk, tādēļ nepieciešams sarunāties lēnāk un rūpīgāk.

* Dzirdi palīdz pasargāt E vitamīns un kālijs.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+