Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. decembris, 2013
Drukāt

Uzzinām vairāk par ausīm (1)

Foto - Shutterstock, kolāža - Daina VīķeleFoto - Shutterstock, kolāža - Daina Vīķele

Tām ir divas misijas. Pirmā: uztvert skaņas un, aizvadot tās smadzenēm, nodrošināt vienu no svarīgākajām maņām dzirdi. Otra: pateicoties īpašiem receptoriem, kas jūt ķermeņa un tā atsevišķu daļu stāvokļa izmaiņas, gādāt par līdzsvara sajūtu.

◆ Ausi veido trīs daļas – ārējā, vidusauss un iekšējā auss. Šī kompleksa kopdarbība nodrošina skaņu uztveri, apstrādi un nogādi smadzenēm.

◆ Auss redzamo daļu veido elastīga skrimšļa gliemežnīca, kuras viegli ieliektā virsma uztver skaņas līdzīgi lokatoram. Tālāk skaņas viļņi nonāk auss ārējā ejā. Tā ir 2,5–3 centimetrus gara, izlocīta S veidā.

◆ Auss ārējās ejas priekšpusē atrodas neliels mīksto audu pauguriņš – tragus, kas to piesedz.

◆ Auss ārējās ejas virsmu sedzošajā ādā ir tauku un auss sēra dziedzeri. Sēra uzkrāšanās var radīt kosmētisku problēmu, taču šis sērs ir labs – tas kā baktericīds aizsargā ausis no mikrobu un mitruma iekļūšanas, darbojas arī kā termoizolators.

◆ Ēdot un košļājot žokļu kustības veicina sēra pakāpenisku atdalīšanos no ādas virsmas un auss dabiski atbrīvojas no tā. Taču dažkārt tas veidojas pārāk intensīvi, iespējams, mainās sēra sastāvs, un auss dabiski neattīrās, tas iekalst un nosprosto auss ārējo eju. Sēra korķi nereti rodas auss anatomiskā veidojuma īpatnību dēļ, taču visbiežāk – ar vates kociņiem ausis nepareizi tīrot un uzkrājušos sēru iestumjot dziļāk auss ārējā ejā.

◆ Skaņa tiek uztverta, vibrācijas viļņiem pa auss ārējo eju izplatoties tālāk tās dziļumā, līdz tiek iesvārstīta bungādiņa jeb bungplēvīte.

Šī elastīgā saistaudu membrāna ir aptuveni mazā pirkstiņa naga lielumā un nodala ārējo auss eju no vidusauss.

◆ Nereti – piemēram, ja izveidojies vidusauss strutains iekaisums vai traumas dēļ – bungādiņa var plīst. Līdzīgi var notikt krasas atmosfēras spiediena maiņas dēļ, piemēram, nirstot vai ļoti spēcīga trokšņa iespaidā.

Bungādiņas bojājuma dēļ dzirde pasliktinās, iespējams, ka ar cietušo ausi vairs nedzird.

◆ Par sēra korķa izveidošanos var liecināt pakāpeniska dzirdes pasliktināšanās, ausu aizkrišana, arī sāpes un nepatīkami trokšņi ausīs. Ja ausī nonāk ūdens un sēra korķis uzbriest, dzirde var strauji pavājināties. Aizsprostojuma aizvākšanu vislabāk uzticēt ārstam, jo, darbojoties uz savu roku, sabiezējušo sēru var iestumt dziļāk, savainot ādu auss ejā, izraisīt infekcijas risku vai pat traumēt bungādiņu.

◆ Pret izdalījumu sacietēšanu un korķa izveidošanos noder speciāli ausu pilieni, kas to konsistenci mīkstina.

◆ Par ausu sāpēm mēdz sūdzēties tie, kas bieži pārvietojas lidmašīnā. Atmosfēras spiediena izmaiņu dēļ bungplēvīte tiek deformēta – iestiepta vai uzpūsta. Tā kā tajā ir daudz jutīgu nervgalu, var rasties grūti paciešamas sāpes.

◆ Vidusauss lielāko daļu veido bungdobums, kurā atrodas īpašas atveres un trīs dzirdes kauliņi. Iesvārstītā bungplēvīte tos iekustina un pastiprina skaņas viļņu radīto akustisko spiedienu.

Šie paši mazākie kauliņi cilvēka ķermenī ir savstarpēji savienoti un izraisa vibrācijas ar šķidrumu pildītā spirālformas veidojumā – auss gliemezī. Tas kopā ar pusloka kanāliem un priekštelpu veido iekšējo ausi.

◆ Dzirdes kauliņi kustoties spiež uz smalku membrānu gliemeža vienā pusē un izraisa tā iekšienē esošā šķidruma kustību.

Tas ietekmē auss gliemeža iekšpusē esošās īpašās matainās šūnas jeb dzirdes matiņus. Šos sīksīkos receptorus aptverošās jušanas nervu šūnas radušos signālu pa dzirdes nervu pārvada galvas smadzenēm, kas tos saprot kā noteiktas skaņas.

◆ Skaņu viļņi jeb svārstības līdz iekšējai ausij tiek pārvadītas arī pa kauliem. Par to var pārliecināties, ar pirkstu pabungojot pa galvu vai griežot zobus – skaņa nokļūst iekšējā ausī.

◆ Pirms sildīt sāpošu ausi, jāizvērtē, kas noticis. Ja no tās nāk izdalījumi – tātad bungplēvīte ir perforējusies un notiek drenāža. Spiedienam samazinoties, sāpes pāriet.

Ja izdalījumu nav, siltums palielina audu tūsku noslēgtajā dobumā un veicina infekcijas izraisītājiem labvēlīgus apstākļus, nevis atvieglo stāvokli.

◆ Iesnu un citu augšējo elpceļu infekciju dēļ var rasties komplikācija – vidusauss iekaisums.

Tas ir bīstams, jo attīstās slēgtā dobumā, kam tuvumā visa dzirdes sistēma un ļoti netālu atrodas arī galvas smadzenes. Biežāk tas skar bērnus, jo mazotnē dzirdes kanāls un deguna ejas vēl ir ļoti īsas.

◆ Visbiežāk ar gadiem nolietojas un jutību zaudē tās šūnas, kas atbild par augstas frekvences skaņu uztveri. Tāpēc var būt grūtāk saklausīt šņācošas skaņas, bet vieglāk uztveramas dobjākās un zemākās.

◆ Ja rodas nepieciešamība radio vai televizoru pagriezt skaļāk vai instinktīvi skatīties uz sarunbiedra lūpām, ir cietusi skaņu uztverošā auss daļa un dzirde par 20–30% vājinājusies.

◆ Iekšējā ausī atrodas vestibulārais jeb līdzsvara aparāts. Dzirdes matiņu šūnas kairina iekšējās auss šķidruma endolimfas spiediena izmaiņas. Piemēram, pieliecot galvu vai strauji pieceļoties no guļus pozas stāvus, gravitācijas spēka ietekmē endolimfas līmenis un spiediens uz matiņiem mainās. Saņemtais kairinājums pa dzirdes un līdzsvara nervu tiek aizvadīts atbilstošiem centriem galvas smadzenēs. Tur nervu šūnas saņemto informāciju par izmaiņām ķermeņa un tā atsevišķu daļu stāvoklī, tāpat kustības virzienā un ātrumā izanalizē un raida signālus, kā atgūt līdzsvaru.

◆ Nopietnāki endolimfas regulācijas traucējumi izraisa tā dēvēto Menjēra sindromu, kam raksturīgi stipri reiboņi, troksnis ausīs, īslaicīga dzirdes pasliktināšanās.

◆ Iekšējās auss uztvērējšūnām ir noteikta lokalizācija – smalkākās skaņas uztver tās, kas atrodas tuvāk gliemeža pamatnei, bet zemās un dobjās – tuvāk galotnei esošās.

◆ Dzirdes matiņi auss iekšējā kanālā izveidojas jau pirms dzimšanas un to daudzums ir nemainīgs, Tie no jauna neveidojas, un, ja šīs šūnas ir bojātas, tās nespēj skaņas viļņus transformēt elektriskajos signālos, kam jānonāk galvas smadzenēs, tāpēc cilvēks nedzird.

◆ Normāli cilvēks spēj uztvert skaņu diapazonā līdz 140 decibeliem, bet par dzirdei nekaitīgu uzskata tādu, kas nepārsniedz 85 decibelus. Ja troksnis ir skaļāks, tiek pārmēru stimulētas iekšējās auss jutīgās šūnas, kas skaņu signālus nodod nerviem. Visbīstamākā ir ilgstoša spēcīga skaņa.

Auss darbojas kā enerģijas pārveidotāja, pārvēršot skaņas viļņus elektriskos impulsos, ko dzirdes un līdzsvara nervs aizvada galvas smadzenēm. Svarīgākā ir iekšējā auss, kur atrodas skaņu uztvērēji un līdzsvara receptori.

◆ Vestibulārā aparāta šūnas barības vielas saņem ar asins plūsmu no mugurkaula artērijas. Tāpēc, ja strauju galvas un kakla kustību, traumas, skriemeļu izmaiņu vai spazmu dēļ asinsrite artērijā tiek traucēta, var rasties līdzsvara traucējumi, sareibt galva.

◆ Līdzsvara funkciju nodrošinošo jušanas informāciju smadzenes saņem no vairākiem avotiem – uztver arī ar redzi, muskuļu un cīpslu receptoriem. Ja receptoru kairinājums ir pārlieku spēcīgs vai cilvēks pastiprināti jutīgs pret to, var rasties galvas reiboņi.

◆ Līdzsvara funkciju var traucēt arī ķīmiskas vielas – toksīni, alkohols, narkotiskas vielas, tāpat dažādas saslimšanas, organisma novecošanās, kā arī noteiktu medikamentu lietošana.

 

366_C_logo1

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. nau meklētā informācija

Draugiem Facebook Twitter Google+