Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. decembris, 2012
Drukāt

Austrālijai savulaik pēc slaktiņa izdevās ierobežot ar šaujamieročiem saistītu vardarbību

Pēc 1996. gada traģiskā slaktiņa, kad ar pusautomātiskajiem ieročiem bruņots uzbrucējs nogalināja 35 cilvēkus, Austrālijai izdevās būtiski samazināt ar šaujamieročiem saistīto vardarbību.

Vien 12 dienas pēc uzbrukuma, kas pamatīgi šokēja visu valsti, tika panākta vienošanās par stingrāku ieroču kontroli, aizliedzot ātršāvējšautenes un bises. Gada laikā tika ierobežotas ieroču nēsāšanas atļaujas un tika sākta ieroču atpirkšanas programma, izsludinot amnestiju tiem, kuri ieročus turēja nelegāli. Pateicoties šiem pasākumiem, varasiestādes atguva vairāk nekā 600 tūkstošu ieroču. Vien dažus mēnešus iepriekš līdzīgi rīkojās Britānija, reaģējot uz slaktiņu Skotijā, kur tika nogalināti 16 cilvēki. Traģiski slaktiņi ar šaušanu pēdējos gados pieredzēti arī Somijā un Vācijā. Savukārt norvēģu ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks pērn divos uzbrukumos nogalināja 77 cilvēkus. Pēc traģiskajiem notikumiem Norvēģijas sabiedrībā sākās plašas diskusijas.

Līdzīgas dilemmas priekšā pēc 14. decembrī Konektikutas štata Ņūtaunas skolā pieredzētā slaktiņā, kurā tika izdzēstas 20 bērnu un sešu pieaugušo dzīvības, ir ASV prezidents Baraks Obama. Lai gan ieroču industrijas lobijs ASV ir daudz ietekmīgāks un ieroču turēšana kļuvusi par daļu no kultūras, bijušais Austrālijas premjerministrs Džons Hovards, kurš savulaik Austrālijā veica plašas reformas ieroču jomā, uzskata, ka ir pienācis laiks ķerties pie šīs politiski ne būt ne vienkāršā jautājuma sakārtošanas. “Tas nebūs viegli, taču to ir iespējams paveikt,” Sidnejas laikrakstam “Daily Telegraph” šonedēļ atzina Hovards.

Obama uzticējis viceprezidentam Džo Baidenam vadīt komiteju ar šaujamieročiem saistītas vardarbības mazināšanai, aicinot to mēneša laikā nākt klajā ar konkrētiem ierosinājumiem. Taču Sidnejas Universitātes analītiķis ar šaujamieročiem saistītās vardarbības mazināšanas jautājumos Filips Alpers, kurš četrus gadus ASV strādāja pie ieroču kontroles, uzsver, ka ir grūti vilkt paralēles starp Austrālijas un ASV situāciju. “No kultūras viedokļa raugoties, mēs esam ļoti dažādi. Austrālijas automātiskā reakcija pēc slaktiņa Portartūrā bija pārliecība, ka ir jāierobežo ieroču turēšana: jo mazāk ieroču, jo labāk. Hovardam bija milzīgs sabiedrības atbalsts,” skaidro pētnieks. “ASV reakcija pēdējos dažus gadus bijusi šāda: jo vairāk ieroču, jo mums drošāk. Ieroči tiek nepamatoti saistīti ar brīvību, un sabiedrība šajā jautājumā ir sašķelta, tādēļ Obamam būs neiespējami ko pasākt.” Oficiālas ieroču nēsāšanas atļaujas Austrālijā šobrīd ir 760 tūkstošiem cilvēku, bet nelegālo ieroču skaits mērāms ap 250 tūkstošiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+