Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. novembris, 2016
Drukāt

Austrija metas sargāt ES robežu (1)

Foto - AP/LETAFoto - AP/LETA

65 austriešu karavīrus uz Ungārijas–Serbijas robežas sešus mēnešus plānots iesaistīt ceļu būvniecības un transporta operācijās.

ES politiķi vairs nav pārliecināti par ES un Turcijas bēgļu krīzes novēršanas līguma dzīvotspēju, tāpēc Austrija sāk rīkoties patstāvīgi, lai līdz minimumam samazinātu bēgļu plūsmu Balkānu maršrutā. Pirmais solis šajā virzienā – uz Ungārijas un Serbijas robežu tika nosūtīti 65 austriešu karavīri.

 

“Humanitārie robežsargi”

Austrijas aizsardzības ministrs Hanss Pēters Dos­kocils informēja, ka operācijas mērķis ir “sniegt humanitāro palīdzību, lai ierobežotu nelegālu bēgļu transportēšanu un migrāciju”. Kareivjus nav plānots iesaistīt bruņotās, bet gan galvenokārt ceļu būvniecības un transporta operācijās sešu mēnešu garumā. Tiešu robežu aizsardzību citā valstī Austrijas likumdošana nepieļauj, taču Dos­kocils brīdina, ka no tā nebūs iespējams izvairīties, ja plānots ilgstoši novērst bēgļu plūsmu. Vēl nav paspēts grozīt likumu, kas ļautu austriešu kareivjus bez starptautiska mandāta iesaistīt bruņotās operācijās arī pie ārvalstu robežām. ES ārējās robežas aizsardzība, pēc Doskocila uzskatiem, ir galvenais drošības politikas uzdevums.

Palīdzību pierobežas situācijas uzlabošanai lūgušas arī Bulgārija un Serbija, īpaši tehniskā un finansiālā ziņā, taču ar likumu pagaidām atļauta tikai humanitāru palīglīdzekļu nodrošināšana.

Atbalstu Doskocils piedāvājis arī Itālijai. Austrija kopējus pasākumus krīzes novēršanai plāno kaldināt ar Čehiju, Horvātiju, Ungāriju, Slovākiju, Slovēniju, Poliju, Serbiju, Melnkalni un Maķedoniju.

 

Turcija negrasās ievērot saistības

ES–Turcijas līgums nosaka, ka Grieķijā nelegāli nonākušie bēgļi tiek nogādāti atpakaļ uz Turciju. Austrijas politiķi vērš uzmanību uz līguma efektivitātes trūkumu, jo pēdējā laikā tikai nedaudzi bēgļi no Grieķijas tikuši pārvesti atpakaļ uz Turciju. Turcijai saskaņā ar noslēgto līgumu pienāktos vēl 2,5 miljardi eiro. Kā austriešu avīzei “Krone” skaidroja bundes­kanclers Kristiāns Kerns, ES iedzīvotāji noteikti nesaprastu šāda maksājuma jēgu, ja Turcija neievēro vienošanos: “Ja nebūs vienošanās par bēgļu problēmas risinājumu, tad nebūs arī finansējuma.” Ankara apzināti mēģinot saasināt šībrīža situāciju. Pēc pēdējā laikā veiktajiem opozīcijas politiķu arestiem Turcijā Eiropai esot jāgatavojas jauniem politiskiem soļiem, jo Turcija nekādus cilvēktiesību standartus neņemot vērā.

Zaļās partijas pārstāve Berivana Aslana brīdina, ka Turcijā drīz vien varētu izcelties pilsoņu karš, kura rezultātā “pie Eiropas durvīm stāvētu nevis divi, bet gan desmit miljoni turku bēgļu”. Arestus Turcijā politiķe skaidro kā viennozīmīgu signālu, ka Erdogans vienošanos ar ES neplāno ievērot.

Par situāciju Turcijā ir noraizējušies ne tikai austriešu politiķi. Arī Austrijas Bundeslīgas futbola klubi sportistu treniņnometnes vairs neplāno organizēt Turcijā drošības apsvērumu dēļ.

 

Bēgļi jāšķiro Vidusjūras salās

Austrijas ārlietu ministrs Sebastiāns Kurcs par vispiemērotāko risinājumu joprojām saskata bēgļu uzņemšanas centru organizēšanu Vidusjūras salās (pēc Austrālijas parauga), kurās uz vietas tiktu izlemts par bēgļa statusa piešķiršanu. Viņaprāt, tikai tādā veidā iespējams mainīt iespaidu, ka došanās pāri Vidusjūrai bēgļu gaitās automātiski uzskatāma par “ieejas biļeti Eiropā”. Tas esot iemesls plaukstošai nelegālajai bēgļu transportēšanai.

Austrijas vadošajiem politiķiem komunikācija ar Turciju nevedas diez cik raiti, jo Turcijas valdošā politiskā elite un prezidents Redžeps Tajips Erdogans joprojām ir apvainojušies uz Kernu par iespējas izslēgšanu, ka Turcija varētu pievienoties ES.

Konstantīns Bekoss, Austrijas Tautsaimniecības delegācijas pārstāvis Ankarā, atzīst, ka Austrijas un Turcijas attiecības šobrīd ir saspringtas un abas valstis vēlas viena otrai kaitēt. Vairākas turku firmas ir atcēlušas Austrijā veiktus pasūtījumus, samazinājusies eksporta plūsma, kā arī pēc Turcijas kultūras ministrijas rīkojuma atcelti atsevišķi abu valstu sadarbības zinātnisko pētījumu projekti. Bekoss brīdina, ka daudzās jomās sadarbība starp Austriju un Turciju varētu tikt ilgstoši grauta, tālab sagaidāmas bēdīgas sekas gan politikā, gan ekonomikā. Patlaban Turcijā darbojas aptuveni 140 austriešu uzņēmumi, kas iesaistīti, piemēram, Stambulas trešās lidostas un ātrvilcienu tīkla izbūvē.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. likumiem ir jādarbojas un likumu pārkāpēji ir jāsoda.

Apšaude Somijā: nogalināta pilsētas domes priekšsēdētāja un divas žurnālistesSomijas dienvidaustrumu pilsētā Imatrā pie restorāna naktī uz svētdienu nošautās trīs sievietes ir pilsētas domes priekšsēdētāja un divas vietējā laikraksta žurnālistes, paziņojusi policijas pārstāve.
Draugiem Facebook Twitter Google+