Pasaulē
Eiropa

Austrija savā ES prezidentūrā koncentrēsies uz imigrācijas risināšanu 16

Foto – EPA/LETA

Austrija savas gaidāmās Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā galveno vērību pievērsīs bloka ārējo robežu aizsardzībai un imigrācijai, trešdien paziņojis kanclers Sebastians Kurcs.

“Mums jāatrisina migrācijas jautājums, un, ja risinājuma nebūs [ES] jūnija samitā, tad mums šis jautājums būs jāturpina risināt,” pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkreu Briselē norādīja Kurcs.

“Mēs koncentrēsimies uz šo jautājumu līderu samitā Zalcburgā 20.septembrī ar mērķi spert vēl vienu soli ES ārējo robežu aizsardzībai,” piebilda Austrijas kanclers.

Austrija ES prezidējošās valsts pienākumus rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem uzņemas 1.jūlijā, pārņemot to no Bulgārijas.

ES līderi uz kārtējo samitu pulcēsies Briselē 28.jūnijā, un iepriekš bija paredzēts, ka tajā tiks lemts par līdzšinējās patvēruma piešķiršanas sistēmas reformām.

Taču šonedēļ notikušajās iekšlietu ministru sarunās šajā jautājumā nav izdevies panākt vērā ņemamu progresu.

Galvenais klupšanas akmens ir EK iecerētā obligāto patvēruma meklētāju kvotu ieviešana, pret ko īpaši iebilst Austrumeiropas valstis. Kvotu sistēmu pēdējā laikā noraidījusi arī Austrija.

“Noteikti būs dzīvas diskusijas par kvotām,” norādīja Kurcs, piebilstot, ka tajā pašā laikā pastāv vispārēja vienprātība par ES ārējo robežu aizsardzības nepieciešamību, lai neļautu tik lielam skaitam nelegālo imigrantu nokļūt Eiropā.

“Ja mēs varam panākt progresu robežu jautājumā, citiem jautājumiem jākļūst par sekundāriem,” Kurcam piebalsoja arī Junkers, kurš 2015.gadā aktīvi aizstāvēja vienreizējo kvotu ieviešanu, paredzot pārdalīt pa citām dalībvalstīm 160 000 patvēruma meklētāju, kas nelegāli ieradušies Itālijā un Grieķijā.

Taču šī iecere faktiski izgāzās, jo Polija, Ungārija, Slovākija un vēlāk arī Čehija kategoriski atteicās uzņemt patvēruma meklētājus saskaņā ar Briseles uzspiestajām kvotām.

Arī vairums citu dalībvalstu līdz paredzētajam termiņam savas kvotas netika izpildījušas, un divu gadu laikā izdevies pārvietot tikai 34 690 personas.

LA.lv