Pasaulē
Eiropa

Austrija sola Eiropu, kas aizsargā 16


Austrijas policijas virsnieks robežapsardzības mācībās Špīlfeldā 26. jūnijā pie žoga uz Austrijas robežas ar Slovēniju.
Austrijas policijas virsnieks robežapsardzības mācībās Špīlfeldā 26. jūnijā pie žoga uz Austrijas robežas ar Slovēniju.
Foto – Ronald Zaka/AP/LETA

Austrijas galvaspilsētā Vīnē gluži kā pārējā Vecajā Eiropā nolaidies jūlija karstums. Mierīgi un netraucēti plūst Donavas ūdeņi, kamēr abpus tās krastiem spēkā pieņemas politiskā viļņošanās. Austrija nebūt ne pirmo reizi vēsturē ir kļuvusi par Eiropas Savienībā prezidējošo valsti. Katrai, kas uzņemas šos pusgadu ilgos pienākumus, tiek savs pārbaudījumu kauss. Vīnei tā ir migrācija, kas ir no jauna ieņēmusi uztraukumu augstāko pjedestālu gan visā Eiropā, gan arī pašmājās. “Eiropa, kas aizsargā” – šāds ir Austrijas prezidentūras moto. Kā prezidentūrai migrācijas jautājumos Austrijai vajadzētu ieņemt darbīgu, bet neitrālu nostāju, taču, vai tā spēs, to šajās dienās vaicā daudzi.

 

Karstās migrācijas debates

Austrijas savu prezidentūru Eiropas Savienībā sāk bez liela patosa un svinīga atklāšanas koncerta galvaspilsētā, tā sacīt – uzreiz pie darba. Tieši vasara ir laiks, kad Eiropā pieaug migrācija, un tas ir pirmais jautājums, ar ko Austrijai būs jāstrādā.

Kopš Itālijas jaunā radikālā valdība ir iestājusies pret migrantu kuģu ienākšanu ostās un tieši migrācijas dēļ aizvien trausla ir Vācijas valdības nākotne, Eiropas Savienībā cilvēku pārvietošanās ir ieguvusi jaunu uzmanību. Austrija pati ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas lielajā migrācijas krīzes pīķa laikā 2015. gadā kļuva par būtiskākajiem tranzīta vārtiem migrantu ceļam uz Vāciju, taču daudzi tūkstoši palika arī Austrijā. Tieši migrācija izvērtās par vienu no karstākajiem tematiem aizvadītā gada parlamenta vēlēšanās Austrijā, kas vainagojās ar radikālu politisko spēku nokļūšanu valdībā. Arī konservatīvajam un, starp citu, Eiropas Savienībā gados jaunākajam premjerministram Sebastianam Kurcam (31) sabiedrības noskaņojums licis nosliekties striktākas migrācijas politikas virzienā.

Tagad no Austrijas kā prezidējošās valsts sagaida vidutāja spējas situācijā, kad Itālija pieprasa pārskatīt Eiropas Savienības migrācijas politiku un panākt, ka problēmas risināšanā beidzot iesaistās visa Eiropa, bet tā sauktās Višegradas valstis – Ungārija, Čehija, Slovākija un Polija – atsakās par to ielaisties jebkādās diskusijās. Vācijas kanclere Angela Merkele izteikusies, ka no Eiropas Savienības spējas organizēt un vadīt migrācijas procesu būs atkarīga visa bloka nākotne.

 

Nometnes kā domino kauliņi

Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers ieradās Vīnē, lai runātu par iespēju pie Austrijas robežas izveidot centrus, kur uz laiku atradīsies tie patvēruma lūdzēji, kuri jau ir reģistrēti citā valstī un kuriem, pēc ministra Zēhofera ieskatiem, Vācijā atrasties vairs nevajadzētu. Taču kaimiņvalsts Austrija par šo nodomu uztraucas, jo uzskata, ka šādu centru izveidošana nozīmēs, ka daudzi cilvēki, kuri tranzītā caur Austriju devušies uz Vāciju, tiks nosūtīti atpakaļ uz Austriju.

Iekšlietu ministrs Herberts Kikls jau iepriekš ir izteicies asi, norādot, ka Austrija nemaksās par Vācijas īstenoto un izgāzušos atvērto durvju politiku. Ministrs arī norādīja, ka tas var vainagoties ar to, ka Austrija būs spiesta izveidot līdzīgus centrus pie Itālijas robežām un Itālija – pie Slovēnijas, un galu galā radīsies domino efekts.

“2015. un 2016. gadā es strādāju kā brīvprātīgā daudzos migrantu patvēruma centros Austrijā. Es satiku simtiem jaunu puišu no Marokas, kuri lūdza patvērumu. Viņi bija 17, 18, 19 gadus veci. Maroka, par laimi, nav valsts, kur karo. Es zinu, ka Marokā ir augsts bezdarba līmenis, taču es arī zinu, ka tas ir augsts daudzās Eiropas valstīs. Es vaicāju viņiem, vai viņu bēgšanai no valsts ir politiski iemesli. Nevienam tādu nebija. Tie, kuri ir apdraudēti Marokā, ir 50, 60, 70 gadu veci. Tie ir cilvēki, kuri visu mūžu ir smagi strādājuši un cietuši no represijām, taču viņi patvērumu nevar pieprasīt. Tāda, lūk, problēma. Mums ir jāskatās realitātei acīs. Astoņdesmitajos gados radītie Eiropas migrācijas instrumenti šodienas globālajā pasaulē vairs nestrādā,” sacīja Austrijas ārlietu ministre Karīna Knaisla.

 

Budžets un tirdzniecība

Bez migrācijas Austrija sola pievērst lielu uzmanību arī Eiropas tautsaimniecībai un konkurētspējai, lai tā neatpaliktu no pārējās pasaules, kā arī atbalsta tirdzniecības līgumu slēgšanu ar citām pasaules valstīm, kamēr no tā atsakās ASV. “Eiropas Savienība šobrīd strādā pie tirdzniecības līguma noslēgšanas ar Japānu, Jaunzēlandi, Singapūru un citām valstīm. Mums vajag jaunus partnerus,” norāda Austrijas ekonomikas ministre Margarete Šrambeka.

Austrijas prezidentūra notiek arī brīdī, kad dalībvalstis arvien karstāk sāk debatēt par Eiropas Savienības nākamo septiņu gadu budžetu un tā piepildīšanu jau bez nopietna iemaksātāja tajā – Lielbritānijas. Par spīti tam vajadzību saraksts ir garš un naudas būtu nepieciešams vairāk, nekā līdz šim. Pirmo reizi vēsturē Eiropas Savienība arī plāno atsevišķu sadaļu aizsardzībai, kas kļūst arvien aktuālāka tēma blokā, laikā, kad ASV pārmet Eiropai pārāk kūtru iesaistīšanos pašas drošības aizsardzībā. Austrijas kanclers ir izteicies, ka ļoti iespējams – vienošanos par lielo budžeta cēlienu varēs panākt vēl līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

 

Atvērta dialogam ar Krieviju

Kaimiņattiecības ar citām valstīm ir punkts, ko Austrija savā prezidentūras prioritāšu sarakstā ir cēlusi augstu, un ar lielām cerībām uz to raugās Rietumbalkānu valstis. Kanclers Sebastians Kurcs ir izteicies, ka tās ir pelnījušas pievienoties Eiropas Savienībai un ka blokam šajā ziņā būs daudz ekonomisku un drošības ieguvumu. Eiropas Savienības valstis ir vienojušās nākamā gada jūnijā sākt iestāšanās sarunas ar Albāniju un Maķedoniju, ar nosacījumu, ka līdz tam būs izpildīti vairāki mājas darbi. Austrija būtu gribējusi, lai tas notiek tās prezidentūras laikā, taču Austrijai, gluži kā citām bloka valstīm, nācās piekāpties Francijas un Nīderlandes prasībām, kas pret paplašināšanos izturas piesardzīgi.

Austrijas kanclers ir atvērts arī ciešākām attiecībām ar Krieviju. “Miers mūsu kontinentā ilgtermiņā būs iespējams vienīgi ar, nevis pret Krieviju,” tā ir uzsvēris Sebastians Kurcs. Vēl jūnija sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradās Vīnē, lai tiktos ar Austrijas augstākajām amatpersonām, tostarp kancleru Sebastianu Kurcu. Pēc šīs tikšanās Kurcs publiski norādīja, ka atbalsta dialogu ar Krieviju pat grūtos laikos, tomēr Austrija kā valsts sekos Eiropas Savienības virzienam, kas joprojām neatceļ Krievijai noteiktās sankcijas pēc agresijas Ukrainā, un šo principu ievēros arī prezidentūras laikā. “Vīne būs tilts starp Austrumiem un Rietumiem,” piebilda Sebastians Kurcs.

 

Viedokļi

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers: “Es uzticos Austrijas prezidentūras eiropeiskajai nostājai. Mums ir nepieciešama Austrijas diskusiju māksla. Mums ir jāatrod risinājums visur, kur vien iespējams. Ja mēs varēsim rast risinājumu ārējo robežu jautājumos, tad pārējie kļūs sekundāri.”

 

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks: “Austrijas moto ir “Prezidentūra, kas aizsargā”. Manuprāt, nav labāka moto par šo. Migrācijas krīzes laikā savu manifestāciju piedzīvoja nepieciešamība pēc aizsardzības un cilvēcības. Mūsu cilvēki ir pelnījuši, lai atjaunotos viņu sajūta par kārtību un drošību.”

 

Eiropas Parlamenta Eiropas liberāļu un demokrātu grupas vadītājs Gijs Ferhovstads: “Nedomāju, ka šobrīd Eiropā ir migrācijas krīze. Šī ir politiskā krīze, kas tiek pamatota ar migrāciju. Ielūkojieties skaitļos, pirms izplatāt bailes cilvēkos.”

LA.lv