Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. maijs, 2013
Drukāt

Austrija un Luksemburga sargā nodokļu paradīzes statusu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas Savienības valstu finanšu ministru apspriede Briselē beigusies bez cerētajiem panākumiem – Austrija un Luksemburga pagaidām vēl sola neatteikties no to tradicionāli piekoptās banku slepenības politikas un ar pārējām bloka dalībvalstīm nedalīties informācijā par banku klientiem.

 

Vienlaikus Austrija un Luksemburga piekritušas, ka ES sāk sarunas ar citām vecā kontinenta nodokļu paradīzēm – Andoru, Lihtenšteinu, Monako, Sanmarīno un Šveici – par dalīšanos ar šo valstu banku klientu kontu informāciju. Ja šis piecnieks kļūs pielaidīgāks, arī Austrija un Luksemburga sakās mīkstināt savu banku slepenības politiku.

 

Morālā nepieciešamība

Laikā, kad vairākums ES dalībvalstu cīnās ar parādu slogu, cīņa pret cilvēkiem, kuri izmanto dažu valstu banku slepenības politiku, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, šobrīd kļuvusi par vienu no aktuālākajām problēmām ne tikai Eiropā, bet arī ASV. Šveice jau piekritusi, sākot ar nākamo gadu, amerikāņu nodokļu inspektorus apgādāt ar informāciju par Savienoto Valstu pilsoņiem, kuri šajā Alpu zemē glabā savu naudu. Arī ES vēlas panākt, ka par nodokļu paradīzēm dēvētās valstis kļūst atklātākas pret Briseli. Skaļākās cīņā saucējas ir Britānija, Vācija un Francija. “Šādos ekonomiskajos apstākļos katram ir jāmaksā sava daļa,” apņēmīgi paziņojis britu finanšu ministrs Džordžs Osborns.

“Nodokļu paradīžu dēļ mēs zaudējam diezgan daudz naudas. Tāpēc ļoti atbalstām ikvienu iniciatīvu nodokļu sistēmas stiprināšanai,” piebalsojis viņa Zviedrijas kolēģis Anderss Borgs. Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī uzsvēris, ka nodokļu paradīžu izskaušana ir “morāla nepieciešamība”.

Brisele grib panākt, ka valstis savā starpā dalās ar visu svarīgo informāciju, kas saistīta ar iedzīvotāju ienākumiem. Tiesa, šādu vienošanos ir ārkārtīgi grūti panākt, norāda Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle”. 27 valstu blokā par melnajām avīm uzskatāmas Austrija un Luksemburga, kas joprojām grib saglabāt savu banku slepenības politiku. Pēdējās finanšu ministrs Luks Frīdens laikrakstam “The Wall Street Journal” skaidrojis, ka viņa valsts varētu kļūt atklātāka pret pārējām ES dalībvalstīm, ja sarunas ar Šveici noslēgsies sekmīgi. “Mēs piekrītam, ka jāpalielina atklājamās informācijas apjoms, bet vispirms mēs gribam zināt, kas notiks sarunās ar trešajām valstīm,” skaidrojis Frīdens, atsaucoties uz tuvākajā laikā gaidāmajām diskusijām ar Andoru, Lihtenšteinu, Monako, Sanmarīno un Šveici. Tikmēr Luksemburgas amatpersonas devušas mājienus, ka savai banku slepenības politikai punktu varētu likt 2015. gadā. Tieši finanšu sektors nodrošina šīs valsts turību.

 

Cer uz labvēlīgu iznākumu

Šveices valdība paziņojusi, ka gatava apspriest ar ES jaunus nosacījumus nodokļu politikas jautājumos, tiklīdz Brisele nāks klajā ar konkrētiem piedāvājumiem. Šobrīd Šveice un pārējās četras iepriekš minētās nodokļu paradīzes iekasē 35 procentu nodokli no peļņas, kuru ES valstu pilsoņi gūst no procentu likmēm, turot naudu šo valstu bankās. Šī nodokļa ceļā saņemto naudu nodokļu paradīzes tad pārskaita attiecīgo valstu valdībām, taču informāciju par saviem klientiem joprojām neatklāj, skaidro “The Wall Street Journal”.

Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka krīzes skartās ES valstu valdības, nodokļu paradīžu bankām atsakoties no slepenības plīvura, varētu papildus iekasēt līdz pat vienam triljonam eiro. Tikmēr pirmo soli kopīgā cīņā ar nodokļu nemaksātājiem spērušas Vācija, Francija, Britānija, Itālija un Spānija.

Šo valstu finanšu ministri pagājušajā mēnesī paziņoja, ka savā starpā jau sāks apmainīties ar informāciju, kas nepieciešama, lai apkarotu negodprātīgos pilsoņus.

Izšķirošās sarunas par iespējamu Austrijas un Luksemburgas banku slepenības politikas mazināšanu gaidāmas 22. maijā paredzētajā ES valdību vadītāju apspriedē, kad varētu tikt panākta vienošanās par to, ka nodokļu paradīzes pārējās bloka dalībvalstis tomēr informē par savu banku klientūru.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+