Latvijā
Politika

Vai Austrijas spiegs kaitēja arī mūsu interesēm? Skandāla atblāzma Latvijā 0


Militārais eksperts, NBS rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.
Militārais eksperts, NBS rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.
Foto – Timurs Subhankulovs

Aizsardzības ministrija noraida iespējamību, ka Krievijas rīcībā būtu nonākusi slepena informācija par pašgājējhaubicēm, kuras Latvija pērn iegādājās no Austrijas.

Bažas par to radušās, kad izrādījies, ka Krievijas labā spiegojis kāds atvaļināts Austrijas bruņoto spēku pulkvedis, kurš esot interesējies arī par artilērijas sistēmām.

Austrijas armijas atvaļinātais pulkvedis Krievijai galvenokārt nodevis informāciju par kara aviāciju un artilērijas sistēmām, migrācijas situāciju un personu profiliem.

Saskaņā ar pirmajiem izvērtējumiem viņš nodevis tikai to informāciju, kura viņa jomā bijusi pieejama no Austrijas bruņoto spēku iekšējā tīkla, taču neko tādu, kas būtu sevišķi slepens.

Publiski pieejamā informācija par spiegu liek uzdot jautājumu, vai viņš varētu būtu nodevis detalizētu informāciju par pašgājējhaubicēm, kuras no Austrijas iegādājusies Latvija.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins uzsver, ka nevienai Latvijas Aizsardzības ministrijas vai NBS amatpersonai, kura bijusi iesaistīta jebkādā jautājumā, kas bijis saistīts ar pašgājējhaubiču iegādi, nav bijis ne kontaktu, ne sadarbības ar atvaļinātām Austrijas armijas militārpersonām.

“Noraidām bažas, ka Krievijas rīcībā būtu nokļuvusi jebkāda veida klasificēta informācija par NBS kaujas spējām vai bruņojumu, jo pašgājējhaubiču iegādes projektā nekāda veida klasificētas informācijas vai informācijas, kas varētu atklāt sensitīvus datus par NBS kaujas spējām, apmaiņa nav notikusi,” norāda K. Galkins.

Militārais eksperts, NBS rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš sarunā ar “LA” atzīmē, ka haubiču fiziskās īpašības, kopš tās izgudrotas, neesot mainījušās, kas nav interesanta informācija, bet tas, kas rada interesi, – ir iebūvētās sistēmas, kuras haubicēm dod īpašas iespējas.

“Ja šāda apsteidzoša informācija ir noplūdusi, tad mūsu iekārtas var ātrāk atklāt, un to priekšrocības kaujaslaukā ir samazinātas, ja tās nonāk saskarē ar pretinieku. Tas var nozīmēt to, ka no šaušanas pozīcijām haubicēm ir jādodas prom ātrāk,” piebilst M. Vērdiņš, gan piebilstot, ka pagaidām tas nav zināms.

Datu ieguve, kuru, iespējams, veikusi Austrijas atvaļinātā militārpersona, no specdienestu skatpunkta neesot nekas neparasts.

“To dzen interese uzzināt, kā klājas pretiniekam, kā mainās viņa rīcībā esošā militārā spēka raksturlielumi,” norāda M. Vērdiņš.

Saistītie raksti

“Tas, ka aizdomās turētais interesējās par psiholoģiskajiem profiliem, liecina, ka Krievijas specdienestam šie dati bija nepieciešami, lai vēlāk varētu savervēt citus cilvēkus savā labā.

Parasti profilu analīzē liels uzsvars tiek likts uz cilvēka vājībām un ievainojamām vietām, uz kurām iespējams izdarīt spiedienu un panākt, lai viņš sadarbojas ar citas valsts specdienestiem,” vērtē eksperts.

LA.lv