Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. septembris, 2016
Drukāt

CETA un TTIP sastādīti eksportētāju interesēs, ignorējot patērētāju intereses (2)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Pirms Kanādas un ES Brīvās tirdzniecības līguma (CETA) parakstīšanas, kas paredzēta 27. oktobrī, Austrijas kanclers Kristiāns Kerns paziņoja, ka “atkārtoti bojās savu imidžu”, jo Austrija izraisījusi jaunu konfliktu ES.

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušām sarunām, kurās Austrija ar citām ES dalībvalstīm un Kanādu CETA līgumu atzina par labu esam, Kerns paziņojis, ka austrieši kanādiešiem savu jāvārdu tomēr nedos. Kanclers savu lēmumu pamato ar austriešu izteikti noraidošo attieksmi pret CETA, kas tiek uzskatīts par TTIP “ģenerālmēģinājumu”. Saskaņā ar “Eirobarometra” aptaujas rezultātiem, aptuveni 70% austriešu ir pret TTIP, kas ietekmējot arī CETA tēlu sabiedrībā.

Lai sīkāk iedziļinātos CETA un TTIP punktos, kas sagādā bažas austriešiem, 14. septembrī tika organizēta konference, kurā piedalījās Austrijas deputāti, eksperti, Kanādas un ASV vēstnieki Austrijā, ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma u. c.

Kerns konferencē paziņoja, ka CETA šābrīža versiju neparakstīšot. Galvenais iemesls – “novēršanās no Eiropā piekoptā principa – ar valsts resursu sadales mehānisma palīdzību “cietušajiem” atlīdzināt liberalizācijas procesa līdzi nesto risku radītos zaudējumus”. Kanclers brīdina par trīs galvenajām problēmām, no kurām visasāk diskutētā ir šķīrējtiesas. Tās brīvās tirdzniecības aizsegā iekļauj milzīgu varas pārbīdi globālo koncernu labā. Turklāt tikai Kanādas investori atšķirībā no ES investoriem šķīrējtiesā varēs iesūdzēt ES valstis. Kā piemēru varas pārbīdei no valsts uz koncerniem Kerns min Īrijas nodokļu vienošanos, ar kuru valsts koncerna intereses noliek augstāk par sabiedrisko labumu. Arī Austrijā kafejnīcas maksājot lielākus nodokļus nekā, piemēram, “Amazon” un “Starbucks”.

Otrs CETA svarīgākais klupšanas akmens, pēc kanclera domām, ir sabiedrisko pakalpojumu privatizēšana pēc “negatīvā saraksta” principa. Saskaņā ar to privatizēt nebūs iespējams tikai sfēras, kas ir pieminētas līgumā. Tas nozīmē – lai gan ūdens resursu pārvalde un citas svarīgas jomas paliks valsts kompetencē, piemēram, datu aizsardzības, kanalizācijas un atkritumu pārvalde, pensiju apdrošināšana būs atvērta privatizēšanai, jo tās līgumā nav pieminētas. Treškārt, ES vides, veselības un sociālo standartu nepasliktināšanos neesot iespējams garantēt, jo nav sankciju mehānisma.

Konferencē lauksaimnieki brīdināja – lai gan pēc CETA līguma noslēgšanas uzplauks piena eksports, gaļas ražotāju ienākumi kritīšoties par 65%. Mazie uzņēmēji atsaucas uz pētījumiem, kas viņiem konkurences cīņā rožainu nākotni nesola. Starptautiskās tirdzniecības speciāliste Eva Desevfija brīdināja arī par darba ņēmēju aizsardzības pasliktināšanos TTIP noslēgšanas gadījumā, kas ietekmētu dažādas sfēras, piemēram, satiksmes drošību, jo ASV kravas automašīnu vadītājiem ļauts ilgāk veikt pārvadājumus bez pauzēm. Eksperte uzskata, ka CETA un TTIP sastādīti eksportētāju interesēs, pārāk maza uzmanība pievērsta tam, kas tieši tiek eksportēts, ignorējot patērētāju intereses.

Eksperti brīdina arī par ES politikai raksturīgā piesardzības principa neievērošanu CETA un TTIP pieņemšanas gadījumā. Tas nozīmētu, ka pirms produkta laišanas tirgū tikai vienu reizi, nevis ilgākā laika periodā, tiktu pārbaudīts tā iespējamais kaitīgums. Lai produktu vēlāk izņemtu no apgrozības, vispirms būtu jāpierāda tā kaitīgums, kam varētu būt smagas sekas, piemēram, medikamentu licenču izsniegšanā.

Tikmēr līgumu atbalstītāji no dažādām industrijām atsaucas galvenokārt uz diviem EK galvenajiem argumentiem par labu CETA līgumam – ekonomikas uzplaukums un jaunu darba vietu nodrošināšana. Austriešu skeptiķus tas nepārliecina, jo Austrijā darbavietu skaits pēc 10 – 20 gadiem pēc CETA noslēgšanas labākajā gadījumā pieaugtu par 450 (+0,013%), austrieša ienākumi vidēji palielinātos par sešiem eiro (+0,016). Zemākas kvalifikācijas darba ņēmēju ienākumi pat samazinātos. Lielākām ES valstīm, piemēram, Vācijai un Francijai, prognozes ir labākas. Austrieši uzskata, ka šādu minimālu uzlabojumu dēļ nav vērts tik daudz riskēt.

Kanādas vēstnieks Austrijā Marks Edvards Beilijs konferencē centās mierināt CETA kritiķus, ka nebūšot tā, ka ASV lieluzņēmumu īpašumā esošie 42 000 meitas uzņēmumu Kanādā pildīs “Trojas zirga” funkciju un ar šķīrējtiesu palīdzību īstenos savas intereses ES arī gadījumā, ja TTIP netiks parakstīts.

Austrijas “Tautas partijas” pārstāvji brīdina, ka Kerna pēkšņā kursa maiņa un atteikšanās parakstīt līgumu graus ne tikai Austrijas imidžu un mazinās investoru uzticēšanos. Uz spēles tiekot likta EK un visas ES reputācija, kas pēc “Brexit” esot apskādēta. Austrijas “Brīvības partija” un “Zaļie” Kernam pārmet “pārāk vēlu atjēgšanos”, jo, kā izteicās pats kanclers, CETA parakstīšanas bloķēšanas mēģinājums “Austrijai var beigties ar noiešanu pa burbuli ar paceltiem karogiem”.

Lai īstenotu CETA līguma “temporāro pielietojumu” vēl pirms tā ratificēšanas, nepieciešams kvalificētais balsu vairākums, respektīvi, 16 no 28 ES dalībvalstu, kas reprezentē 65% ES iedzīvotāju, atbalsts. Austrijai šajā cīņā pietrūkst sabiedroto.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kā Andrejs Upītis teica – piecu latu dēļ ar mieru uti kājām uz Pliskavu aizdzīt. Veselība un labklājība mūsu naudas maisiem neizprotami jēdzieni. Toties tagad visām nejēdzībām nu būs trīs aizsegi – ES, CETA un TTIP.

  2. Tikai Latvija skrien ratiem pa priekšu savā iztapībā. Mūsējos nekas no minētā nesatrauc..

Draugiem Facebook Twitter Google+