Austrumeiropieši atņem darbu britiem? 0
Britānijā ar pretrunīgi vērtētu ziņojumu klajā nākusi nevalstiskā organizācija “Migrant Watch”, kas nodarbojas ar imigrācijas tendenču pētīšanu.
Britu sabiedrības pētnieku un akadēmiķu kritizēts kā pārāk virspusējs, organizācijas ziņojumā iemesls augstajam britu jauniešu bezdarba līmenim meklēts austrumeiropiešu imigrantos, kuri Britu salās masveidā ieradās pēc 2004. gada, kad Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Slovākija, Čehija, Slovēnija un Ungārija tika uzņemtas Eiropas Savienībā.
Vērtīgie austrumeiropieši
Organizācija norāda, ka, kopš astoņas Austrumeiropas un Viduseiropas valstis tika uzņemtas ES, uz Britu salām darba meklējumos devušies aptuveni 600 tūkstoši austrumeiropiešu. Turklāt šajā pašā laika posmā par 450 tūkstošiem pieaudzis bez darba esošo britu jauniešu skaits, un tagad tādu ir vairāk nekā viens miljons. Kopumā pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos bezdarba līmenis Britānijā sasniedza 15 gadu augstāko rādītāju – 8,3 procentus.
Britānijas sociālpolitiskās izpētes institūts (IPPR) “Migrant Watch” ziņojumu gan dēvē par “pieņēmumu, kas liekulīgi nodēvēts par pētījumu”, un apgalvo, ka tā autori “blakus salikuši divus skaitļus un izdarījuši secinājumus”, ziņo raidsabiedrība BBC. Turklāt, kā norāda IPPR, bezdarba līmenis jauniešu vidū sācis palielināties jau 2002. gadā, kad Austrum- eiropas un Viduseiropas valstis vēl nebija uzņemtas ES. Tāpēc institūts pārliecināts, ka nebūtu pareizi britu jauniešu bezdarba problēmā vainot iebraucējus.
“Lieliski, ka “Migrant Watch” atzīst iebraucēju centību, bet nožēlojami, ka organizācija imigrantus uzskata par vainīgiem augstajos bezdarba rādītājos britu jauniešu vidū,” paziņojis institūts, komentējot organizācijas ziņojumu.
“Migrant Watch” vadītājs Endrū Grīns kritikai atbildējis, sakot, ka tā būtu “ievērības cienīga sakritība, ja starp šiem skaitļiem nebūtu nekādas saistības”. “Salīdzinājums, protams, nav pierādījums, bet, ņemot vērā nodarbinātības statistiku un to, ka Britānijā ierodas gados jauni imigranti, nav gluži ticami, ka imigrācijai no Austrumeiropas nebūtu nekāda sakara ar lielo britu jauniešu bezdarbu,” skaidroja Grīns. “Turklāt darba devēji bieži apgalvo, ka iebraucēji, īpaši austrumeiropieši, ir vērtīgi darbinieki. Viņi ir jauni, labi izglītoti, gatavi strādāt par zemāku samaksu un apveltīti ar pamatīgu darba ētiku.”
Sola kontrolēt iebraucēju skaitu
Līdz šim iebraucējiem no Austrumeiropas bija jāreģistrējas un jāsaņem darba atļauja, lai strādātu Britānijā. Kopš pērnā aprīļa šādas formalitātes vairs nav jākārto, un britu darba tirgus austrum- eiropiešiem ir pilnībā atvērts. Tāds tas vēl nav 2007. gadā ES uzņemto Bulgārijas un Rumānijas iedzīvotājiem, kuri arī labprāt darba meklējumos dodas uz Britu salām. Viņiem joprojām jāsaņem darba atļaujas, taču tādas rumāņiem un bulgāriem būs vajadzīgas tikai līdz 2014. gadam, kad būs pagājuši septiņi gadi, kopš abas valstis iestājās ES. “Migrant Watch” spriež, ka līdz ar to būs teju neiespējami noteikt, kādu iespaidu uz vietējo darba tirgu patiesībā atstāj imigranti no nabadzīgākajām bloka valstīm.
Imigrācijai britu sabiedrībā esot vienam no sāpīgākajiem jautājumiem, Britānijas Iekšlietu ministrija sākusi darbu, lai meklētu veidus, kā samazināt lielo iebraucēju skaitu. Tās izplatītajā paziņojumā teikts, ka imigrantu skaitu tā vēlas samazināt līdz deviņdesmito gadu līmenim, kad valstī bijuši “desmitiem tūkstošu, nevis simtiem tūkstošu imigrantu”.
“Kontrolēta migrācija var uzlabot Apvienotās Karalistes ekonomiku, bet nekontrolēta – radīt spiedienu uz valsts iestādēm, infrastruktūru un attiecībām iedzīvotāju vidū,” paziņojusi Iekšlietu ministrija.
