Austrumeiropieši brīdina Trampu 5
Grupa aktīvo un bijušo Eiropas politiķu nosūtījuši vēstuli ASV jaunievēlētajam prezidentam Donaldam Trampam, aicinot viņu mainīt savu attieksmi pret Krieviju, kuras veiktās agresīvās darbības pret Gruziju un Ukrainu ir iedragājušas Eiropas drošību. 2009. gadā Eiropas līderi nosūtīja vēstuli līdzšinējam ASV prezidentam Barakam Obamam, kurš bija paziņojis par attiecību restartēšanu ar Krieviju, mudinot viņu neatstāt novārtā Eiropas, īpaši tās austrumu reģiona, drošību. Krievijas pieaugoši agresīvā politika pēc Krimas apgabala aneksijas 2014. gadā un iebrukuma Austrumukrainā pamudināja NATO sabiedrotos pērn Varšavā pieņemt lēmumu par alianses kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, kas tiek īstenota. Savā vēstulē Austrumeiropas līderi pauž gatavību sadarboties ar Trampa administrāciju transatlantiskās alianses stiprināšanā un brīdina no tuvināšanās Krievijai, kas pārkāpusi starptautiskos likumus.
Amerikas sabiedroto vēstule
Godājamais ievēlētais prezident Tramp,
mēs, lēmumu pieņēmēji un sabiedriskie darbinieki no daudzām Eiropas valstīm, apsveicam Jūsu ievēlēšanu par Amerikas 45. prezidentu. Mēs vēlamies sadarboties ar Jūsu administrāciju, lai saglabātu mūsu spēcīgo transatlantisko aliansi, kopīgi aizstāvot mūsu dzīvesveidu liela apdraudējuma laikā.
Krievijas nemitīgie centieni destabilizēt Ukrainu un Krimas nelikumīgā aneksija apdraud mieru, paredzamību un drošību, ko amerikāņi un eiropieši kopīgi izveidoja mūsu uzvarā aukstajā karā. Mums ir bažas, ka izredzes uz jaunu plašu darījumu ar Krieviju apdraudēs šo vēsturisko sasniegumu.
Būtu smaga kļūda izbeigt pašreizējās sankcijas pret Krieviju vai pieņemt Ukrainas sadalīšanu un pakļaušanu. Šāda rīcība demoralizētu tos, kas cenšas panākt šīs valsts eiroatlantisku orientāciju. Tā arī ekonomiski destabilizētu mūsu austrumu kaimiņvalstis un uzmundrinātu tur esošos ekstrēmiskos, oligarhiskos un pretrietumnieciskos elementus.
Tiktu nodarīts arī smags plašāks kaitējums. Šāda darījuma sekas iedragātu Amerikas uzticamību starp sabiedrotajiem Eiropā un citviet. Likumos balstītā starptautiskā kārtība, no kā gadu desmitiem bijusi atkarīga Rietumu drošība, tiktu vājināta. Alianses, kas ir Amerikas dižuma patiesais avots, tiktu sadrupinātas; valstis, kas ar asinīm, naudu un politisko kapitālu ir atbalstījušas transatlantisko drošību, būtu neziņā, vai Amerika ir draugs, uz kuru var paļauties.
Varat nešaubīties: Vladimirs Putins nav Amerikas sabiedrotais. Viņš nav arī uzticams starptautiskais partneris. Abi prezidenti, kas ieņēma šo amatu pirms Jums, katrs savā veidā mēģināja sadarboties ar Krievijas vadību uzticības un draudzības gaisotnē. Tā bija liela kļūda: Putins uzskatīja viņu labos nodomus par iespējām.
Putina valdīšanas laikā Krievijas militarizācija, kari, draudi, pārkāptie līgumi un melīgie solījumi ir padarījuši Eiropu par bīstamāku reģionu. Putins nevēlas Amerikas dižumu. Kā Jūsu sabiedrotie mēs to vēlamies. Kad Amerika vērsās pie mums pagātnē, mēs nācām. Mēs bijām ar jums Irākā. Mēs bijām ar jums Afganistānā. Mēs riskējām kopā, ziedojām dēlus un meitas kopā. Mēs aizsargājam mūsu kopējo transatlantisko drošību vienotā frontē. Tas dara mūsu aliansi spēcīgu. Kad Savienotās Valstis ieņem stingru nostāju, mēs visi esam stiprāki – kopā.
Darījums ar Putinu nenesīs mieru. Gluži pretēji, tas padara karu ticamāku. Putins uzskata piekāpšanos par vājuma zīmi. Viņš varētu tiekties pārbaudīt Amerikas ticamību frontes līnijas NATO sabiedrotajos, tādos kā Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija. Viņš var lietot ne tikai militāru iebiedēšanu, bet arī kiberuzbrukumus, spiedienu enerģētikas un ekonomikas jomā, spiegošanu, psiholoģisko karu, dezinformāciju un mērķētu kukuļošanu. Kā Krievijas kaimiņi mēs zinām šos paņēmienus. Lai tiem pretotos, vajadzīgs lielāks spēks, solidaritāte un apņēmība no Rietumu puses, nevis pielāgošanās.
Kā jūsu sabiedrotie līguma ietvaros mēs aicinām amerikāņus jaunajā ASV administrācijā un Kongresā ieņemt stingru nostāju, aizstāvot mūsu kopējos mērķus un intereses: mieru, atlantisko spēku un brīvību. Būdami vienoti, mēs esam nepieveicams spēks Krievijas irstošajai kleptokrātijai. Sašķelti, kā to esam skaidri redzējuši pēdējos gados, mēs visi esam apdraudēti. Gadu desmitiem mūsu vienotā alianse ir bijusi Eiropas drošības balsts. Mēs aicinām mūsu amerikāņu draugus stiprināt, ne vājināt mūsu transatlantiskās saites. Ukrainai vajadzīgs atbalsts; frontes līnijas valstīm vajadzīga jūsu pastāvība un apņēmība. Un visvairāk – Krievijai jāredz, ka uzbrukuma gadījumā mēs kļūstam stiprāki, nevis vājāki.
Ar cieņu,
Trajans Basesku, Rumānijas bijušais prezidents
Karls Bilts, Zviedrijas bijušais premjers un ārlietu ministrs
Mikulašs Dzurinda, Slovākijas bijušais premjers
Matjāšs Ērsi, Ungārijas parlamenta bijušais deputāts
Julians Fota, Rumānijas prezidenta bijušais padomnieks
Ištvāns Ģarmati, Ungārijas politologs
Tomass Ilvess, Igaunijas bijušais prezidents
Rasa Juknevičiene, Lietuvas bijusī aizsardzības ministre
Ojārs Kalniņš, Latvijas Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs
Pāvels Kovals, Eiroparlamenta deputāts no Polijas
Janušs Oniškevičs, Polijas bijušais aizsardzības ministrs
Rosens Plevnelijevs, Bulgārijas prezidents
Karels Švarcenbergs, Čehijas bijušais ārlietu ministrs
Radoslavs Sikorskis, Polijas bijušais ārlietu ministrs
Petrs Vaitiekuns, Lietuvas bijušais ārlietu ministrs
Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas bijusī prezidente
Aleksandrs Vondra, Čehijas bijušais aizsardzības ministrs
