Kaspars Kļaviņš: “Austrumnieki, un jo sevišķi jau arābi, dzīvo viegli, tātad šodienai, un tas ir viņu spēks. Mēs, Rietumu cilvēki, ļoti mīlam rakņāties pagātnē un cenšamies sīki plānot nākotni. Tā nu iznāk, ka laiks un enerģija tiek izšķiesti bezjēdzīgi.”
Kaspars Kļaviņš: “Austrumnieki, un jo sevišķi jau arābi, dzīvo viegli, tātad šodienai, un tas ir viņu spēks. Mēs, Rietumu cilvēki, ļoti mīlam rakņāties pagātnē un cenšamies sīki plānot nākotni. Tā nu iznāk, ka laiks un enerģija tiek izšķiesti bezjēdzīgi.”
Foto – Juris Lorencs

“Jākliedē uzturētais mīts par mūsu senču kalpības garu.” Intervija ar vēsturnieku K.Kļaviņu 39

Kaspars Kļaviņš (dz. 1968) ir vēstures zinātņu doktors, RTU profesors un LU Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks. Četrus gadus lasījis lekcijas Arābu Emirātu Tehnoloģiju koledžā Abū Dabī. Zinātnisko interešu lokā – viduslaiki, starpkultūru attiecības, reliģiju vēsture.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Jums ir neparasta, pat unikāla pieredze – pasniegt civilizāciju vēstures kursu Arābu Emirātos. Bet kā tad īsti ir – vai tāda valsts kā Apvienotie Arābu Emirāti realitātē vispār pastāv?

K. Kļaviņš: Apvienotie Arābu Emirāti ir kaut kas līdzīgs Šveicei ar tās kantoniem. Visi septiņi emirāti ir neatkarīgas valstis, absolūtās monarhijas, kas šodien apvienojušās kopējā federācijā. Piemēram, lai realizētu vienotu ārlietu un aizsardzības politiku. Beduīnu un zvejnieku ciltīm, no kurām cēlušies pašreizējie emirāti, kolonizatori nekad nespēja pilnībā uzkundzēties, tās spēja izdzīvot pašpietiekami pat visskarbākajos apstākļos. Šodien pats lielākais un turīgākais no visiem emirātiem ir Abū Dabī, kam arī pieder visbagātākās naftas atradnes.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiropu pārplūdina bēgļi no Sīrijas, Irākas, Afganistānas. Pat trūcīgā Latvija dažus uzņēmusi pie sevis. Turpretim Arābu Emirāti, kuru iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes lielāks nekā Latvijai, nepieņem nevienu bēgli. Vai tad nepastāv musulmaņu solidaritāte?

No gandrīz 9,2 miljoniem emirātu iedzīvotāju tikai kādi 1,3 miljoni ir pilsoņi. Pārējie – viesstrādnieki no Pakistānas, Bangladešas, Indijas, Nepālas un Āfrikas. Šiem cilvēkiem nav pilnīgi nekādu izredžu reiz iegūt pilsonību – neskatoties uz to, ka savā vairākumā viņi ir musulmaņi. Nostrādā savu laiku, nopelni naudu, samaksā nodokļus un sāc kravāt koferus braukšanai uz mājām! Un nekāda palikšana uz pastāvīgu dzīvi! Pretējā gadījumā cilvēku bez liekām runām vienkārši deportē. Līdz ar to neveidojas iedzīvotāju kontingents, kas ar laiku varētu apdraudēt valsts drošību. Emirātos nav nekāds noslēpums, ka bēgļu aizsegā izplatās arī radikālas idejas, pat terorisms.

Varbūt kāds ir ieinteresēts, lai bēgļu straumes plūstu uz Eiropu?

Iespējams, ka te savijas vairākas intereses. Nav mūsdienu pasaulē politiski ekonomiskas vai militāras katastrofas, ko nebūtu veicinājušas biznesa intereses. Tāpat arī nav kataklizmu, ko bizness nemācētu izmantot savās interesēs. Un vienmēr cieš tūkstošiem, pat miljoniem nevainīgu cilvēku. Ir jau dzirdēts, ka bēgļi iekļaujas kādā globālā pasaules islamizācijas plānā, bet tās drīzāk ir spekulācijas. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka starp viņiem ir arī daudz kristiešu. Sīrijā pirms pilsoņu kara ap 15% iedzīvotāju bija pareizticīgie kristieši, šodien jau mazāk.