VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas nākamnedēļ pošas uz Maskavu. “Svarīgi ir personiskie kontakti. Visi vēlas runāt ar Jakuņina kungu, ne visiem tas izdodas.”
VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas nākamnedēļ pošas uz Maskavu. “Svarīgi ir personiskie kontakti. Visi vēlas runāt ar Jakuņina kungu, ne visiem tas izdodas.”
Foto – Karīna Miezāja

Austrumu kaimiņš brīdina vai šantažē? 1

Iespējams, “nejaušas” sakritības dēļ “Krievijas dzelzceļš” nolēmis nākamajos divos mēnešos remontēt uz Latviju vedošos sliežu ceļus un ļoti būtiski vai pat pavisam ierobežot kravu plūsmu uz Latviju. Vēl viena, iespējams, “nejauša” sakritība – lēmums pieņemts vasarā, kad atbildīgās amatpersonas, tostarp Krievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Jakuņins, atrodas atvaļinājumā. Un vēl viena sakritība – parasti valstis, kas sadarbojas, par šādiem lēmumiem informē viena otru savlaicīgi, patlaban zināms, ka kravas uz Latviju plūdīšot vien nākamās desmit dienas. Šo informāciju vakar preses konferencē pavēstīja VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas un uzņēmuma valdes loceklis Ēriks Šmuksts, kam bija saruna pa tālruni ar “Krievijas dzelzceļa” viceprezidentu un zemāka ranga amatpersonām. Oficiāls lēmums neesot saņemts. Vai tā ir šantāža saistībā ar “Latvijas dzelzceļa” nu jau bijušā vadītāja Uģa Magoņa apcietināšanu, kura ciešās draudzības saites ar “Krievijas dzelzceļa” vadītāju Jakuņinu plaši aprakstītas plašsaziņas līdzekļos? A. Strakšas teic, ka viņš šo jautājumu nevar komentēt, un piebilst – jau ilgu laiku Latvijas puse esot centusies Krieviju pārliecināt par nepieciešamību labot Krievijas pusē neapmierinošā stāvoklī esošos sliežu ceļus Latvijas virzienā, vienlaikus ar to nedomājot kravu plūsmas apstādināšanu.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 6
Lasīt citas ziņas

Patlaban Latvijā ik mēnesi no Krievijas pārvadā vairāk nekā četrus miljonus tonnu kravu no Krievijas, kas veido aptuveni 80% īpatsvaru no visām “Latvijas dzelzceļa” pārvadātajām kravām. Ja šo kravu pēkšņi nav, ko darīs aptuveni 12 000 “Latvijas dzelzceļa” darbinieku? Vai Krievija spēs tik īsā laika posmā pārorientēt kravas uz citām ostām? Atbildes uz šiem jautājumiem “Latvijas dzelzceļa” vadītāji ir iecerējuši nākamajā nedēļā meklēt Maskavā, patlaban vēl nezinot, kas viņus uzklausīs. “Svarīgi ir personiskie kontakti. Visi vēlas runāt ar Jakuņina kungu, ne visiem tas izdodas,” saka Strakšas.

Ar mērķi iegūt oficiālu informāciju uz Maskavu nākamajā nedēļā pošas arī Satiksmes ministrijas vadītāji. “Mūsu vēstniecība no Maskavas informē, ka oficiālu lēmumu nav. Atbildīgās personas atrodas atvaļinājumā,” tā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innuse.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sliežu ceļš virzienā no Krievijas uz Latviju bija sliktā stāvoklī un bija jāremontē, tomēr ir jautājums, kādēļ šāds lēmums ir tieši tagad, vakar aģentūrai BNS norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Viņš pastāstīja, ka trešdien saņēmis neoficiālu informāciju par Krievijas plāniem sliežu ceļu rekonstrukcijā, tāpēc vakar mēģināja sazināties gan ar Krievijas transporta ministru, gan ar “Krievijas dzelzceļa” vadītāju, tomēr viņi abi bijuši atvaļinājumā. “Sazinājos ar “Krievijas dzelzceļa” vadītāja pienākumu izpildītāju Vadimu Morozova kungu, kurš apstiprināja šāda remonta plānus. Paredzēts, ka remonts varētu notikt augusta beigās, septembrī, tātad augustā būtiski kravu traucējumi nav sagaidāmi, bet septembrī šie traucējumi varētu būt ievērojamāki,” teica Matīss.

Jau šā gada martā Satiksmes ministrija ziņojumā par Krievijas sankciju iespējamo ietekmi cita starpā nosauca sliežu ceļu remontu un kravu kontroli uz robežas par vienu no administratīviem ietekmēšanas līdzekļiem.

Lūgta komentēt “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmuma “Ldz ritošā sastāva serviss” īstenoto lokomotīvju iepirkumu, Dž. Innuse skaidroja, ka tā ir valdes atbildība, lokomotīves uzņēmumam esot vajadzīgas. Pārmetumu par procesa likumību viņai neesot. Savukārt “Ldz ritošā sastāva servisa” valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga stāstīja, ka Igaunijas uzņēmums “Skinest” bijis vienīgais iepirkuma konkursa dalībnieks. Kāds Lietuvā reģistrēts Krievijas uzņēmums izņēmis iepirkuma dokumentus, tomēr konkursā nepiedalījās. Iepirkuma komisijā darbojušies vairāk nekā desmit cilvēki, lēmumu par lokomotīvju iepirkumu viņi pieņēma koleģiāli. Darījums bijis saimnieciski izdevīgs tāpēc, ka lokomotīves jau bija sertificētās darbībai Eiropas Savienībā un tās bija darba kārtībā (patlaban piegādātas divas lokomotīves). Ja pirktu, piemēram, Krievijā ražotās nesertificētās lokomotīves, tad sertificēšana prasītu divus gadus un maksātu vienu miljonu eiro.

VIEDOKLIS

Inga Antāne, Baltijas asociācijas “Transports un loģistika” (BATL) valdes locekle: “Šā brīža informācija, ka kravu plūsma no Krievijas varētu tikt ierobežota, ir skaidrs un nepārprotams signāls, ka Latvijas tranzīta nozarē ir akūta nepieciešamība diversificēt kravu plūsmu un orientēties uz citiem tirgiem, jaunām iespējām, piemēram, strauji augošo Āzijas tirgu. BATL vairākkārt ir norādījusi uz ekonomiskiem un drošības riskiem saistībā ar tik lielu kravu īpatsvaru Krievijas virzienā. Savlaicīgi plānojot un apzinot riskus, ir iespējams veikt preventīvus pasākumus, lai šādas situācijas neveidotos. Tā nav pārdomāta un mērķtiecīgi virzīta valsts tranzīta politika ilgtermiņā. Tāpat BATL vairākkārt ir vērsusi atbildīgo institūciju un amatpersonu uzmanību uz Latvijas transporta un loģistikas nozares izaugsmes iespējām Ķīnas virzienā. Latvijai patlaban ir reāla iespēja uzņemties vadošo lomu un kļūt par līderi transporta un loģistikas jautājumos starp Baltijas valstīm jaunās Ķīnas iniciatīvas 16+1 ietvaros. Līdz ar to BATL šā gada 12. augustā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē ir iesniegusi priekšlikumus sadarbības veicināšanai ar Ķīnu un transporta un loģistikas kontaktpunkta izveidei Latvijā šīs iniciatīvas ietvaros.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.