Foto: REUTERS

Austrumu slimnīcā ārstiem alga palielinājusies vidēji par 28%, māsām – par 51% 0

Pateicoties valsts piešķirtajam papildu finansējumam mediķu algu palielināšanai, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) ārstu vidējā alga pieaugusi par 28%, bet māsām – par 51%, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Ārstu vidējā alga no 1382 eiro 2017.gadā šogad pieaugusi līdz 1763 eiro, palielinoties par 381 eiro jeb 28%. Savukārt māsu vidējā alga RAKUS no 699 eiro 2017.gadā šogad pieaugusi līdz 1058 eiro, palielinoties par 359 eiro jeb 51%. Savukārt māsu palīgu vidējā alga slimnīcā no 537 eiro pērn šogad pieaugusi līdz 696 eiro, palielinoties par 159 eiro jeb 30%.

Lietiņa informēja, ka RAKUS valde, veicot izmaiņas personāla atalgojuma sistēmā, panākusi, ka zemākās mediķu algas slimnīcā ir par 5% augstākas nekā noteikts Ministru kabineta noteikumos par ārstu, māsu un citu ārstniecības personu minimālajām mēnešalgām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā ziņots, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Slimnīcu biedrība kopumā ir apmierināti ar mediķu atalgojuma pieaugumu, tomēr nobažījušies par turpmāku finansējuma pieaugumu.

Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja uz nepieciešamību nodrošināt turpmāku atalgojuma palielināšanu mediķiem, kā arī uz nepieciešamību sākt domāt par finansējuma pieaugumu slimnīcām kopumā. Kaut arī papildu finansējums slimnīcām mediķu atalgojuma palielināšanai piešķirts, citiem izdevumiem papildu finansējums nav paredzēts, bet izmaksas turpina pieaugt gan medikamentiem, gan slimnīcas apsaimniekošanai un citām funkcijām.

Pēc Kalēja paustā, slimnīcām galvenokārt izdevies nodrošināt minimālo, Ministru kabineta noteikumos noteikto atalgojuma palielinājumu, tomēr dažām slimnīcām finansējuma trūkuma dēļ šis atalgojuma palielinājums jānodrošina arī par saviem līdzekļiem. Vienlaikus Veselības ministrija norāda, ka tas nav iespējams, jo Nacionālais veselības dienests rūpīgi aprēķinājis slimnīcām piešķiramos līdzekļus, lai tā spētu nodrošināt minimālo noteikto pieaugumu.

Kā vēstīts, veselības nozares finansējums šogad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem ir lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

No papildu finansējuma teju puse novirzīta ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību vidējā ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.

Reklāma
Reklāma

Stacionārajā sektorā strādājošajām ārstniecības personām paredzēts lielāks darba samaksas palielinājums, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu.