Austrumu slimnīcai iekārtu pērk par armijas naudu 12
Austrumu slimnīca tiks pie jaunām iekārtām, pateicoties gan veselības budžeta pārdalīšanai no hronisko pacientu aprūpes, gan arī Aizsardzības ministrijai – par tās naudu slimnīcai pirks ultrasonogrāfu, par to šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” .
Valsts sekretāru sanāksmē šomēnes uzsaukts rīkojums, kas paredz, ka Aizsardzības ministrija piešķir vienreizēju finansējumu Veselības ministrijai. Un no aizsardzības budžeta par 110 000 eiro pirks ultrasonogrāfijas iekārtu Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai.
Uz jautājumu, vai tas ir pareizi, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atbild: “Es domāju, ka viss, ko var iegūt veselības aprūpe, tas viss ir pareizi.”
Gan Veselības, gan Aizsardzības ministrija šo lēmumu pamato ar labo savstarpējo sadarbību. Taču neatklāj, kurš to ierosinājis.
“Es šobrīd domāju, ka tas pat varbūt nav svarīgi – vai viņi prasīja, vai mēs piedāvājām, bet tas ir uz kopējās analīzes pamata pieņemts lēmums, kādā veidā mēs varam stiprināt šo viņu kapacitāti,” saka aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Pirms gadiem desmit zem Aizsardzības budžeta ne reti palika tēriņus, kam ar valsts aizsardzību bija visai mazs sakars. Šoreiz lēmums tiek pamatots ar nepieciešamību “nodrošināt atbalstu uzdevumu izpildē Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedroto vienību karavīriem.” Taču tas nenozīmē, ka karavīriem būs priekšrocības. Šo iekārtu lietos tāpat kā pārējo slimnīcas aprīkojumu.
“Tas vienkārši sadarbības rezultātā radies šāds projekts, kādā Aizsardzības ministrija gatava vēl papildu tam, kas mums ir, iespējams, iegādāties vienu šo ultrasonogrāfijas ierīci, ko primāri mēs varēsim izmantot neatliekamajā palīdzībā,” saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Savukārt cits valdības lēmums paredz, ka Austrumu slimnīca varētu tikt pie vēl gandrīz sešiem miljoniem eiro (5 765 650 eiro), lai nopirktu datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses iekārtas. Šī nauda pārdalīta no 11 miljoniem eiro, kas lielajā reformu plānā bija bija atvēlēti pārmaiņām hronisko pacientu aprūpē. Taču nu izrādījies, ka aprūpējamo nemaz neesot tik daudz. Savukārt slimnīcas iekārtas – novecojušas.
Valdības sēdē kritiku par šāda lēmuma pieņemšanu pauda privātās medicīnas pārstāvji, norādot, ka tā nav nekāda reforma, kādēļ finansējums tiek tikai vienai slimnīcai un ka lēmums pieņemts samērā steidzīgi.
Pārdalīšana notiek ar pamatojumu, ka vēža ārstēšanai vajag modernāku diagnostiku. Bet onkoloģija ir veselības aprūpes prioritāte.
“Nevajag skaust, es būšu godīgs,” ar šādu repliku diskusiju valdībā noslēdza Kučinskis.
Valdības dienaskārtībā nonākušie dokumenti liek uzdot arī jautājumu, kādēļ Austrumu slimnīcas vajadzība pēc jaunām iekārtām netika atklāta jau pagājušajā gadā, kad veidoja šā gada budžetu, jo prioritātēs tas neparādījās.
“Tur es varu piekrist, ka par to varēja domāt jau jau agrāk (..) bet mēs redzam, ka Austrumu slimnīca nespēj pat izpildīt to apjomu tikai tāpēc, ka tehnoloģijas ir vecas,” saka veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Austrumu slimnīca vajadzīgo iekārtu sarakstu Veselības ministrijai iesniegusi šovasar un uzreiz arī guvusi ministrijas atbalstu.
“Ja nemaldos, tas bija kaut kāds vasaras vidus, kad šāds saraksts tika sagatavots. Un es domāju, ka tā rīcība no Veselības ministrijas puses ir pietiekami operatīva un saprotoša – tādā ziņā, ka, ņemot vērā šos te ilgtermiņa uzņēmuma zaudējumus, mēs paši no saviem līdzekļiem investēt iekārtu atjaunošanā vai ēku remontos diemžēl spējam ļoti maz,” saka Paeglītis.
Taču nav tā, ka savlaicīgi saplānotais šā gada budžets nemaz neparedzēja iespēju mainīt slimnīcas aparatūru. Slimnīca jau pērk vai nomā septiņpadsmit jaunas iekārtas vēža diagnosticēšanai un ārstēšanai. Tomēr neatrisināta ir cita problēma. Slimnīcai pietrūkst jaudas, lai izpildītu valsts piešķirtās kvotas. To ir par aptuveni desmit procentiem vairāk nekā slimnīcas spējas veikt diagnostiku. Lai to mainītu, pacienti tagad tiek pieņemti arī sestdienās. Taču te ar jaunām iekārtām būs par maz – slimnīcai trūkst ārstu, kas var veikt izmeklējumus.
Uz “de facto” jautājumu, vai šie lēmumi par papildu finansējuma piešķiršanu nav vienas slimnīcas glābšana, Čakša atbild: “Es teiktu tā, ka Austrumu slimnīcas finansiālais stāvoklis nav labs , man liekas, ka mēs zinām ilgāku laiku. Šobrīd jaunajai valdei ir ļoti skaidri uzdevumi sakārtot finanšu sistēmu. (..) Es neteiktu par glābšanu, bet tas ir atbalsts, ņemot vērā, ka tur mums ir daudz vietu, kas ir unikālas, lielā mērā tā pati onkoloģija, tie ir 80% cilvēki, ja to nedarīs Austrumu slimnīcu, kas to šobrīd spētu uzņemties?”
Austrumu slimnīcas zaudējumi šogad jau sasnieguši 4,5 miljonus eiro. Paeglītis norāda, ka vasara slimnīcai esot tukšais laiks un gada beigās situācijai vajadzētu nedaudz uzlaboties.
