Latvijā
Politika

Austrumu slimnīcas vadītāja alga pārsteigusi: 8000 eiro 16


Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīca “Gaiļezers”.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīca “Gaiļezers”.
Foto – LETA

Jaunā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadītāja Imanta Paeglīša atalgojums sasniedz 8000 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējo valdes priekšsēdētāju atalgojums, vēsta Latvijas Radio.

Kā norādījis Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, ieceļot jaunu vadītāju, atalgojumam nevajadzētu tik būtiski mainīties.

“Faktiski būtu jāvērtē, vai šajā gadījumā nav pārkāpti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz to, ka 2017.gadā un turpmākajos gados, pārskatot atlīdzības apmēru valdes un padomes locekļiem, pieaugums, kas drīkst būt gadu pret gadu, nedrīkst pārsniegt 25% no esošās atlīdzības,” teica Vesperis.

Tomēr Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Aivars Lapiņš paudis, ka ministrija rīkojusies tiesību aktos noteiktajos rāmjos un robežās, turklāt ministrijas meklējumu un piedāvātā atalgojuma rezultātā izdevies atrast atbilstošus kandidātus. Vienlaikus, nosakot konkurētspējīgu atalgojumu, ministrijai tiek dota iespēja atlasīt labākos kandidātus, nevis izvēlēties vienīgo, kurš pieteicies, viņš uzsvēra.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Valta Ābola alga ir 5300 eiro, un tā šogad celta par vairākiem simtiem, savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja alga nav mainījusies kopš 2016.gada, proti, Ilze Kreicberga saņem 4600 eiro. Visu trīs slimnīcu valdes locekļi saņem starp 4000 un 5000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Tāpat Latvijas Radio vēsta, ka VM vairākiem pavisam jauniem darbiniekiem ir izmaksājusi ievērojamas prēmijas. Piemēram, veselības ministre Anda Čakša (ZZS) pirms došanās dzemdību atvaļinājumā pērn 22.decembrī parakstīja rīkojumu par piemaksu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājai Lienei Cipulei, kura amatā stājās tikai šī gada 8.janvārī. Piemaksa ir par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti uz gadu 30% apmērā no algas, kas ir 2353 eiro mēnesī.

Pati Cipule gan norādījusi, ka par piemaksu neesot informēta. “Tiešām pirmā dzirdēšana, es esmu parakstījusi tikai vienu rīkojumu par savu iecelšanu, kur bija minēta amatalga. Ar mani nekad neviens nav runājis par nekāda veida piemaksām un neesmu nevienam jautājusi tādas,” sacīja Cipule.

Līdzīga piemaksa uz gadu ir arī novembrī ieceltajai Veselības inspekcijas vadītājai Indrai Dreikai. Čakša nolēmusi piemaksu par ieguldījuma un kvalitātes piemaksām uz pusgadu izmaksāt arī visiem pieciem saviem padomniekiem. Vienam no diviem sabiedrisko attiecību padomniekiem Sergejam Ancupovam rīkojums par piemaksu parakstīts nākamajā dienā pēc viņa stāšanās amatā pērn decembrī.

Negatīvi šādu ministres rīcību vērtē valsts kontroliere Elita Krūmiņa, jo, pēc viņas domām, rīcība nav atbilstoša likumā noteiktajam. “Likums nosaka to, ka jāizvērtē ir šī darbinieka ieguldījums attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā. Līdz ar to man būtu ļoti interesanti redzēt, kāds tad ir pamatojums, kas acīmredzot ir ietverts rīkojumā par šīs piemaksas noteikšanu. Kā novērtēts tas, ka darbinieks, jau sākot darbu, sasniedzis institūcijai noteiktos mērķus un kvalitatīvi strādājis, ja viņš vispār nav strādājis šajā institūcijā,” sacīja Krūmiņa.

Arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas virziena vadītājs Andris Grafs uzskata, ka piemaksa darbiniekiem no pirmās darba dienas “izklausās nedzirdēti un absurdi”. “Šī piemaksa kļūst par pierastu ikmēneša atalgojuma sastāvdaļu, un tu vairs nejūti, ka tā ir piemaksa. Pēc diviem trim mēnešiem liekas, ka tā ir pamatalga, un, ja to ņemtu nost, liktos, ka tas ir pilnīgi nepareizi un tu būtu pilnīgi demotivēts strādāt,” sacīja Grafs.

VM pārstāvis Oskars Šneiders norādījis, ka Čakšas izvēle parakstīt rīkojumu par piemaksām saistīta ar to, ka valsts pārvaldē jāpiesaista zinoši un profesionāli speciālisti, tostarp no privātā sektora, kur atalgojums mēdz būt lielāks nekā valsts pārvaldē noteiktie atalgojuma griesti. Lai piesaistītu zinošos profesionāļus no privātā sektora, tiek izmantotas tās iespējas, kas normatīvajos aktos paredzētas attiecībā uz atalgojuma palielināšanu ar piemaksām, piebilda Šneiders.

LA.lv