Attēlā: advokāte Imma Jansone un apsūdzētais Artjoms tiesas procesa laikā.
Attēlā: advokāte Imma Jansone un apsūdzētais Artjoms tiesas procesa laikā.
Foto – Zane Bitere/LETA

Austrumukrainā karojušajam daugavpilietim veiks psiholoģisko un psihiatrisko ekspertī 4

Austrumukrainā karojušajam daugavpilietim Artjomam Skripņikam veiks psiholoģisko un psihiatrisko ekspertīzi, šodien nolēma Rīgas apgabaltiesa, kas apelācijas kārtībā sāka skatīt lietu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, informēja Rīgas apgabaltiesā.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Lūgumu par ekspertīžu veikšanu tiesai pieteica aizstāvība un prokuratūra par to neizteica iebildumus, jo līdz šim psiholoģiskie aspekti ekspertīzē nav tikuši vērtēti. Ņemot vērā, ka, veicot Skripņika garīgās veselības ekspertīzi, kriminālprocesā vēl nebija veikta tiesu medicīniskā ekspertīze, kā arī lietas materiāliem nebija pievienots izraksts no slimības vēstures par Skripņika ārstēšanos 2014.gada oktobrī, tiesa nolēma noskaidrot ekspertu viedokli par 2014.gada oktobrī iegūtās galvas traumas iespējamo ietekmi uz Skripņika garīgo veselību, skaidroja tiesā.

Lietas izskatīšana atlikta uz nenoteiktu laiku, ņemot vērā to, ka nav zināms, cik ātrā laikā ekspertīze tiks veikta, norādīja tiesā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirms šodienas sēdes Skripņiks vērsās pie tiesas ar lūgumu nekonvojēt viņu uz tiesas namu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, tādēļ viņš tiesas sēdē piedalījās ar videokonferences starpniecību un lietas izskatīšana tika uzsākta viņam atrodoties ieslodzījuma vietā.

Ņemot vērā to, ka lietas iztiesāšanas laikā pirmās instances tiesā bija nolemts to skatīt slēgtās tiesas sēdēs, jo lietā ir materiāli, kuri nav izpaužami publiski, arī apelācijas instances tiesā, lietu izskata aiz slēgtām durvīm, uzsvēra tiesā.

Šodien prokurores pieteiktie lūgumi par ekspertu un drošības iestāžu pārstāvju uzaicināšanu uz tiesas sēdi liecinieku statusā tika apmierināti.

Jau ziņots, ka pirmās instances tiesa pērnā gada 4.augustā attaisnoja Skripņiku viņam izvirzītajās apsūdzībās, taču prokuratūra šo lēmumu pārsūdzēja.

Galvas traumu ieguvušais Skripņiks pirmstiesas izmeklēšanā DP sniegtajās liecībās bija atzinis noziedzīgas darbības, turklāt cilvēku slepkavošanu uz vietas.

Vēlāk tiesai viņš apgalvoja, ka Austrumukrainā veicis humanitāro darbību, savukārt pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās liecībās pats sevi apmelojis. Viņš norādīja, ka tā esot noticis viņa nopratināšanas laikā ar DP izmeklētājiem, jo viņš bija zem psiholoģiska spiediena, tika izdomāti notikumi, kas nevarēja notikt vispār, un tādā veidā viņš “pats sevi aprunāja”.

Tiesa iepriekš noskatījās apsūdzētā sniegtās liecības DP izmeklētājam, kas tika arī ierakstītas video. Sarunas pirmā daļa bija par Skripņika dzīvošanu Maskavā, sākot no 2008.gada, un viņa nodarbošanos tur, kad jaunietis sāka piedalīties konkrētās apmācības grupās, tostarp par militārām tēmām un bruņošanos, bet ne pārāk regulārās. Viņš izmeklētājam izteicās, ka 2016.gadā būs apvērsums pasaulē, ko veiks cilvēki, neprecizējot, kāds.

Reklāma
Reklāma

Skripņiks stāstīja, ka viņam piezvanīja un piedāvāja doties uz Austrumukrainu 2014.gada vasarā ar visu grupu, ar kuru kopā piedalījās iepriekš minētajās apmācībās. Rostovā pie Donas viņš un pārējie satikās ar cilvēkiem, kuri piedāvāja doties uz Ukrainu. Apsūdzētais pieļāva, ka tie varētu būt Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki.

Apsūdzētais stāstīja, ka ieročus viņiem iedeva jau Krievijā, tāpat arī formu, savukārt viņš sāka piedalīties bruņotās darbībās jau 2014.gada jūlijā Luhanskā, Doņeckā. Liecībās Skripņiks uzskaitīja dalību dažādās konkrētās darbībās, tostarp Doņeckas un Luhanskas lidostās.

Skripņiks līdz 2014.gada oktobrim piedalījās konfliktā ar savu grupu, līdz viņš guva ievainojumu galvā, bet nezināja teikt, no kā precīzi, bet jaunajam vīrietim tika traumētas arī kājas un roka. Kā snaiperis viņš līdz aprīļa beigām nošāva vairāk nekā 100 cilvēkus, toreiz apgalvoja Skripņiks.

2015.gada maijā apsūdzētais Krievijā tika aizturēts par nelikumīgu robežas šķērsošanu, bet no apcietinājuma atbrīvots tā paša gada oktobrī. Jau vēlāk, 2016.gada sākumā, viņu aizturēja jau Latvijā.

Prokuratūra uzskata, ka Skripņiks iesaistījies noziedzīgā organizācijā Austrumukrainā un tur viņš nedevās kā privātpersona, bet veica darbības, lai grautu valsts teritoriālo vienotību.

Jau ziņots, ka Drošības policijas (DP) pērnā gada 17.novembrī atkārtoti aizturēja Skripņiku aizdomās par mēģinājumu prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs – šoreiz Ukrainas austrumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.