Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. aprīlis, 2015
Drukāt

“Aušvicas grāmatvedis” Vācijas tiesā lūdz piedošanu

Foto: LETA/EPAFoto: LETA/EPA

Vācijā otrdien tiesas priekšā stājās 93 gadus vecais bijušais nacistiskās Vācijas SS vienību virsnieks Oskars Grēnings, kurš pazīstams kā “Aušvicas grāmatvedis”, un lūdza piedošanu saistībā ar savu lomu nacistu Aušvicas (Osvencimas) nāves nometnē.

“Man nav šaubu, ka man ir morāla vaina,” Grēnings sacīja tiesai, atzīstot, ka viņš zināja par ebreju un citu ieslodzīto nogalināšanu.

“Es lūdzu piedošanu,” viņš norādīja tiesas sēdē, kuru apmeklēja arī gandrīz 70 holokaustā izdzīvojušie un upuru radinieki, tomēr uzsverot, ka viņš personīgi nevienu ieslodzīto neaizskāra.

“Jums ir jāizlemj mana tiesiskā vaina,” Grēnings paziņoja tiesai.

Prokurors Jenss Lēmans sacīja, ka apsūdzētais, cītīgi pildot savus ikdienas pienākumus, ir veicis “vismaz zema līmeņa ieguldījumu” nāves nometnes “gludā darbībā”.

Jau ziņots, ka Grēnings tiek tiesāts par “līdzdalību slepkavībā”. Lietā ir 300 000 epizožu par viņa saistību ar pārsvarā Ungārijas ebreju nāvi, kas 1994.gadā tika deportēti uz Aušvicas nometni.

Prāva pret viņu 70 gadus pēc Vācijas koncentrācijas nometņu atbrīvošanas Otrā pasaules kara beigās, ir pēdējā, kas pašlaik ir paredzēta pret bijušajiem nacistu spēku pārstāvjiem.

Apmēram desmit pirmstiesas izmeklēšanas ir sāktas, bet maz ticams, ka kāda no tām nonāks tiesā saistībā ar aizdomās turēto cienījamo vecumu un slikto veselības stāvokli.

Apsūdzētais kā brīvprātīgais “Weffen SS” vienībām pievienojās 1941.gadā un gadu vēlāk tika norīkots darbā nacistu okupētās Polijas teritorijā izveidotajā nometnē.

Tur viņš strādāja par grāmatvedi, uzskaitot ieslodzītajiem nozagto naudu, šķirojot naudu pēc valūtas, to skaitot un nosūtot uz Berlīni.

Dažreiz viņš arī tika norīkots darbā uz dzelzceļa platformas, kur cietumnieki tika sašķiroti pēc ierašanās un nogādāti tieši uz gāzes kamerām vai nosūtīti vergu darbos, apsūdzība apgalvo prokuratūra.

Grēnings ir atvainojies vairākās intervijās par to, ka bija Aušvicas sargs, tomēr vienmēr ir uzstājis, ka pats personīgi nav vainojams deportēto nogalināšanā.

1921.gadā Brēmenē dzimušā Grēninga prāva ir pēdējais Vācijas tieslietu sistēmas mēģinājums tiesāt izdzīvojušos nacistu karu noziedzniekus.

Neskatoties uz pēckara Vācijas centienus izpirkt savu vainu par karu un holokaustu, sākotnēji salīdzinoši maz nacistu tiesu sistēma nosūtīja uz cietumu, jo tiesu sistēmu sākotnēji veidoja tiesneši un prokurori, kurus pašus bija pieradinājis režīms.

Gadu desmitiem viņi vērsās pret aizdomās turētajiem vien konkrētās zvērībās, parasti prasot retu aculiecinieku liecības.

Kopumā kopš 1945.gada par nacistu noziegumiem ir notiesātas 6656 personas apsūdzībās, kas svārstās no zvēresta laušanas līdz slepkavībai. Vairāk nekā 90% spriedumu bija cietumsods līdz pieciem gadiem, liecina vēsturnieka Andreasa Sandera apkopotā informācija.

Tikai 49 bijušie Aušvicas SS virsnieki ir apsūdzēto vidū.

Pats Grēnings ir bijis liecinieks trīs prāvās, bet 1985.gadā tiesa viņu attaisnoja.

Nometne tika izveidota 1940.gadā okupētās Polijas teritorijā 70 kilometru uz Rietumiem no Krakovas, un tajā laikā no 1940.līdz 1945.gadam dzīvību zaudēja 1,3 miljoni cilvēku, lielākais vairums ebreju.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+