Andris Dambis
Andris Dambis
Foto: Valdis Semjonovs

Auto inženieris Andris Dambis Ogrē ražos elektriskos pilsētas mikroautobusus “OPP” 3

Azarts. Ambīcijas. Ātrums. Andris Dambis pavisam noteikti ir auto inženieris ar lielo “A”. Automašīnas viņu aizrauj jau kopš bērna kājas, arī braukšana rallijos nav sveša. Taču pēdējie septiņi dzīves gadi pagājuši elektrības zīmē, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīzes” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Ogresgala “Dambīšos” tapušie elektromobiļi pabijuši Dakaras rallijā un arī prestižajās Paikspīkas kalnā braukšanas sacensībās, bet ar to viss nebeidzas. Kā skaidrojama lielā mīlestība pret elektriskajiem brīnumiem? Pavisam vienkārši, Dambim nepatīk, kā ziemā smird dīzelis.

“No sirds jātic tam, ko dari, tikai tad to būs iespējams īstenot. Mans galvenais stimuls ir radīt ko jaunu – būt pirmajam,” taujāts, kāda ir viņa motivācija, atbild konstruktors un auto inženieris A. Dambis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš ir atbildīgs par divu uzņēmumu vadību – Ogres Servisa centru (OSC) un “eO”. Pirmajā automobiļi tiek remontēti, otrajā – ražoti automobiļi ar elektrisko piedziņu. “Dambīšu” darbnīcā rīta cēliens sākas samērā nesteidzīgi, ap pulksten 11, bet darba diena auto inženierim beidzas vien pēc pusnakts.

“Esmu vakara cilvēks. Lai gan no darbnīcas aizbraucu agrāk, mājās līdz pat vieniem naktī daudz zīmēju un projektēju, tāpat sekoju līdzi un pētu jaunākās aktualitātes pasaulē,” dzerot rīta kafiju, stāsta autobūvnieks.

Viņa vadītā komanda šobrīd strādā pie pieciem projektiem vienlaikus, taču prioritāte joprojām ir elektriskais pilsētas mikroautobuss “OPP” jeb “Opportunity” (latviski – iespēja). Lai to varētu reģistrēt gan Latvijā, gan citviet Eiropā, šobrīd notiek sertificēšanas process.

Nepieciešams neatkarīgu ekspertu apstiprinājums tam, ka šādu spēkratu drīkst izmantot pilsētas satiksmē, pārvadāt pasažierus. “Tas ir ilgs, sarežģīts un arī dārgs process,” neslēpj idejas autors.

Pagājušajā gadā “Dambīšos” konstruētais prototipa mikroautobuss patlaban ir tikai vienā eksemplārā, taču tiek plānots, ka šogad beidzot tas tiks sertificēts un jau nākamā gada sākumā A. Dambja komanda varēs ķerties klāt pie ražošanas.

“Ja gada laikā vajadzēs samontēt divdesmit šādus autobusus, to izdarīsim. Ja būs pieprasījums pēc simts, izdomāsim, kā saražot simts,” apņēmīgi norāda auto inženieris.

“Tas ir piemērs tam, ka autosporta tehnoloģijas var pāriet uz ielu visaugstākajā līmenī.” “OPP” ir paredzēts 18 pasažieriem.

Par pamatu jeb “donoru” tam izvēlēts “Mercedes-Benz” ražotā mikroautobusa karkass, jo kā saka auto inženieris: “Ir absolūti nelietderīgi Latvijā sākt taisīt automašīnu virsbūves, kā tas bija RAF jeb Rīgas autobusu fabrikas laikos.”

Reklāma
Reklāma

“Ja es to darītu, man būtu jākonkurē ar visas pasaules līderiem. Ja privātpersonai vai uzņēmējam jāizvēlas starp “Volkswagen”, “Iveco”, “Mercedes-Benz” un Latvijas ražojumu, visticamāk, ceturtais variants zaudēs. Tādēļ mēs izvēlamies “donoru”, ko varam pārveidot un pielāgot atbilstoši pasūtītāja prasībām.”

Īstens Latvijas produkts

Šis projekts tiek veikts kopā ar Jelgavas firmu “Universāls Ltd”, kas jau ilgstoši nodarbojas ar mikroautobusu pārbūvi, taču nespecializējas elektriskajos auto.

“Viņi izveidoja autobusa salonu, savukārt mēs pievienojām elektrisko daļu. Šis ir īstens Latvijas produkts, un ceru, ka tas tiks ekspluatēts ne tikai citās Eiropas valstīs, bet arī Latvijā,” lepojas auto inženieris.

Uz jautājumu, vai tas ir iespējams, A. Dambis pārliecinoši saka: “Jā, protams. Ļoti ceram, ka pavisam drīz šie autobusi sāks apkalpot Ventspils maršrutus. Katrā ziņā piedalīsimies iepirkumā, un, ja uzvarēsim, tad ar šo autobusu varēs braukt ne tikai itālieši vai vācieši, bet arī ventspilnieki.”

“OPP” iespējams uzlādēt, šoferim neizkāpjot no auto, taču auto speciālists akcentē, tas nav būtiskākais, kas to atšķir no mikroautobusiem, ko esam raduši izmantot ikdienā.

“Pārvietojoties ar to, sajūtas līdzinās braukšanai trolejbusā. Skaņa minimāla, vienmērīgs uzrāviens un arī vienmērīga bremzēšana, jo šoferim nav jāpārslēdz ātrumi.”

Šo spēkratu var uzlādēt dažādos veidos. Piemēram, no parastās 220 vol­tu rozetes, tikai tas prasīs samērā ilgu laiku. Taču ir arī alternatīvs risinājums.

“Izmantojot unikālos Japānā ražotos akumulatorus, mikroautobusu var uzlādēt ļoti īsā laikā. Piemēram, ja autobuss pilsētas satiksmē ir nobraucis desmit kilometrus, ceļā pavadot apmēram stundu, galapunktā to var uzlādēt piecās minūtēs.”

Inženieris izskaidro, ka ātrā uzlāde notiek caur pantogrāfu. Tā ir ierīce, kas atrodas uz elektriskā transportlīdzekļa jumta un paredzēta elektriskās enerģijas pievadei no kontaktvada.

“Liels pluss ir tas, ka šim autobusam nav nobraukuma ierobežojumu, ar to var braukt bez apstājas, bet jābūt atbilstošai infrastruktūrai un, protams, vietām, kur to uzlādēt.”

Būt pasaulē pirmajiem

Taujāts, par kādu cenu šādu mikroautobusu var pārdot, A. Dambis atbild viltīgi. Sākumā esot jāzina, cik šāds mikroautobuss maksā.

“Aptuvenā tirgus cena Eiropā ir 250 000 eiro. Savukārt autobuss, kas aprīkots ar dīzeļmotoru, maksā aptuveni 80 000 eiro. Redzam, ka elektriskais mikroautobuss maksā trīs reizes dārgāk, taču tas pēc pieciem sešiem gadiem pilnībā būs atmaksājies.”

“Elektrība izmaksā divas līdz trīs reizes mazāk nekā dīzeļdegviela. Tas ir būtiski pilsētas satiksmē, kur autobuss tiek lietots bez apstājas no rīta līdz vakaram. Tāpat arī mašīnām ar dīzeļmotoru ir ļoti dārga apkope, savukārt elektriskajam motoram apkope neizmaksā neko.”

Ar elektrību darbināmie spēkrati ir īpaši draudzīgi videi, tādēļ nav jābrīnās, ka to popularitāte strauji aug. Elektriskās mašīnas, velosipēdi, motocikli, laivas un pat lidmašīnas – A. Dambis norāda, ka viscaur pasaulē šīs lietas joņo uz priekšu nenormālā tempā.

“Nesen biju Ķīnā, kur pat mazajās vecpilsētās cilvēki brauc ar elektriskajiem skuteriem. Tur nav smakas, nav trokšņu. Tāpat arī Amerikā finansiālu apsvērumu dēļ lielie autobusu parki arvien vairāk sāk izmantot elektriskos autobusus.”

Paralēli “OPP” projektam “Dambīšos” tiek ražoti arī droni jeb bezpilota lidaparāti, kas spēj pacelt un pārvietot lielus smagumus. “Jau vairāk nekā gadu strādājam pie augstas veiktspējas droniem, ar kuru palīdzību ir iespējams izdarīt ļoti labus darbus, piemēram, dzēst ugunsgrēkus.”

Taču ar to viss nebeidzas. Tāpat kā agrāk, arī šobrīd “Dambīšos” tiek konstruēti ekskluzīvi un jaudīgi vieglie automobiļi ar elektrisko piedziņu.

“Kādēļ klienti mūs izvēlas? Tādēļ ka savas tehnoloģijas esam demonstrējuši starptautiskā mērogā, piemēram, ne tikai piedaloties prestižajās Paikspīkas kalnā braukšanas sacensībās, bet arī tajās uzvarot.”

“Mēs bijām pasaulē ātrākie, un tikai šovasar “Volkswagen” mūsu rekordu pārspēja. Iedomājieties, slavenais Vācijas autobūves koncerns izvirzīja mērķi pārspēt šeit Ogrē, “Dambīšos”, tapušo auto. Tas taču ir lieliski!” smaidot saka konstruktors.

PĀRKĀPUMA BŪTĪBA

Sēkla:

1993. gadā izveido Ogres Servisa centru, kas nodarbojas ar automobiļu apkopi un remontu.

Trīskārtējais Latvijas čempions un trīskārtējais Eiropas čempionāta medaļnieks autokrosā pilnpiedziņas vieglo automobiļu klasē.

Vairākkārt piedalījies Dakaras rallijā prototipa vieglo automobiļu klasē gan kā pilots, gan kā stūrmanis.

Dīgšana:

No 2003. līdz 2012. gadam uzbūvē 15 “OSCar” sporta automobiļus, pēdējais no “oskariem” – ar elektrisko piedziņu.

2011. gadā dibina uzņēmumu “eO”, kas nodarbojas ar automobiļu ražošanu.

2012. gadā kopā ar Māri Saukānu ieiet vēsturē, Dakaras rallijā startē ar pašbūvēto pasaulē pirmo rallija elektromobili – “OSCar eO”.

2012. gadā A. Dambim piešķir titulu “Ogres goda pilsonis”.

2013. gadā debitē leģendārajās Paikspīkas kalnā braukšanas sacensībās (“Pikes Peak International Hill Climb”) ASV ar pašu būvēto “eO PP01”.

2013. gadā par nopelniem Latvijas valsts labā A. Dambim piešķir IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Augļi:

2015. gadā jaunzēlandiešu pilots Rīss Millens ar A. Dambja komandas konstruēto elektrisko sacīkšu auto “eO PP03” uzvar Paikspīkas absolūtajā vērtējumā un uzstāda sacensību ātrāko laiku elektromašīnām.

2016. gadā pilots R. Millens ar A. Dambja komandas konstruēto elektrisko sacīkšu auto “eO PP100” uzvar Paikspīkas elektromašīnu vērtējumā un uzstāda jaunu rekordu šajā klasē – 20 kilometru garo trasi ar 156 pagriezieniem pilots R. Millens pieveic astoņās minūtēs un 57 sekundēs.

2016. gadā uzbūvē dragreisa auto ar elektropiedziņu – “Electric Fox”, ar kuru pilots Māris Ozoliņš uzstāda Eiropas rekordu ceturtdaļjūdzes distancē, to paveicot 7,6 sekundēs.

2017. gadā uzbūvē Latvijā pirmo elektrisko pilsētas mikroautobusu “OPP” jeb “Opportunity”.

VĒRTĒJUMS: labi, ka ekspluatēs arī Latvijā

Arnis Bergs, Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs: “Ļoti augstu vērtēju to, ko dara Andris Dambis. Piedaloties Dakaras rallijā ar pasaulē pirmo rallija elektromobili, viņš pierādīja, ka elektriskās piedziņas automobiļa sniegums var būt līdzvērtīgs tradicionālās piedziņas automobiļu sniegumam.”

“Tāpat apsveicami, ka uzņēmums Latvijā ir apņēmies ražot elektriskos pilsētas mikroautobusus. Un nākotnē plāno ne tikai tos eksportēt uz citām valstīm, bet arī ekspluatēt pie mums, tādējādi samazinot gaisa piesārņojumu. Lai viņam un viņa komandai veicas!”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.