Auto izvēle 2014. – esiet uzmanīgi! 1
Te dažas pārdomas pēc konkursa “Latvijas Gada auto” pirmā rudens sesijas testa. Par moderno autobūvi, kura patērētāju pieprasījuma dēļ, šķiet, nolēmusi nojaukt visus klasisko grupu un segmentu rāmjus.
Kādreiz (pirms gadiem 20) bija vienkārši. Gribi pieticīgu pārvietošanās līdzekli pilsētai vai netāliem ceļojumiem – ņem “mazo klasi”. Garums līdz četriem metriem, optimālie motori – ar 1,2 vai 1,6 litru darba tilpumu. Ja par šauru, “kompaktklase” – sprīdi garāka, mazliet jaudīgāka. Un tā tālāk. Ceļi tavā apkārtnē slikti vai tādus tīši meklēt gribi braukt, ņem “džipu”. Ne tikai ar pilnpiedziņu, bet “demultiplikatoru” un reduktoru “bloķiem” piedevām. Jā, reduktoru. Abu. Priekšējo bloķējot, landkruizera stūri gan knapi varēja pagriezt. Toties kādus elles rakumus tas spēja pārvarēt! Bet kalna galā stāvēja “Jeep Wrangler” un protestējot kliedza – viltvārži, nesauciet sevi par džipiem! Īsts džips esmu tikai es un mani brālēni!
Tagad… Jaunais “Jeep Cherokee”. Logotips vecais. Skats arī tāds diezgan vēl lietišķs un muskuļots. Bet – šis ir priekšpiedziņas auto. Tik vien no senās godības palicis kā stils, augsta “sēdpozīcija” (garāku brunču vai mēteļu stērbeles iekāpjot un izkāpjot sliekšņi nesmērē) un – viss… Tas ir “Jeep”, bet nav džips. Jo ražotājs noskaidrojis, ka vismaz četrām piektdaļām šā stila gribētāju neko no visa bezceļu bruņojuma nemaz nevajag. Un šādi iznāk lētāk.
Lai nu būtu. Klientam vienmēr taisnība. Taču nebrīnieties, ja šajā un turpmākajās ziemās redzēsiet sniegotā piekalnē apstājušos “čeroku” vai “ikstreilu” (arī “Nissan” bijušo leģendāro dubļu bridēju nu piedāvā “lelles” versijā), kuru mierīgi apbrauks gluži ikdienišķa, pat “limuzīniska” izskata “Opel Insignia Tourer” vai “Škoda Octavia Scout”. Šīm ir nedaudz palielināts klīrenss un īsta, gluži laba pilnpiedziņa.
Tātad – kurš te ir “apvidus auto”? Kuru konkursa žūrija var apbalvot šajā tradicionālajā nominācija? Kurš vajadzīgs un noderīgs tev? Sniega kalnā “Insignia” uzbrauks. Bet meža dangās gan labāk nelien! “Pārkares”, proti, garais deguns priekšā un tāds pats dibens aiz pakaļējās ass, domāts smukumam, tālu ceļu aerodinamikai un degvielas taupīšanai, nevis sēņošanai… Nepārprotiet manu nostalģiju un ironiju. Ir jau labi. Ir progress. Taču auto izvēle neapšaubāmi kļuvusi sarežģītāka. Te ir jāpiestrādā. Gan konkursa žūrijai, gan pircējam. Jāmāk no piedāvājuma raibuma atsijāt nevajadzīgos vilinājumus, vienlaikus neaizmirstot paņemt kaut ko tiešām vajadzīgu. Katram savu. Precīzas vadāmības un klasiska dizaina piekritēji (iesūnojuši?) smīkņā par “Fiat 500 Treking”. Un nekad par savu nesauks. Pat par šādu cenu ne. Bet kāda jaunā māmiņa gluži nopietni to iekāro. Un iet garām dobji sprauslājošajai MINIraķetei, niecīgai, bet ātrai kā “Ferrari”, kuru man nu dikti gribētos patrenkāt pa Alpu serpentīniem…
Jā… Atgādinu veco “Gada auto” saukli. Labāko auto atrast nav iespējams. Savējo var. Sameklēt, iekārot, iegūt.
