Tehnika
Auto un moto

Auto pavasaris – tehnika, ekonomija, “laba prakse” 0

Skaistais mājokļa, pagalma, apkārtnes (talkas nāk!) sakopšanas laiks… Sestdiena. Sieva mazgā logus. Es eju uz garāžu. Un domāju par to, kā taupīgi, bet gudri un pareizi uz vasaru stūrēt.

Vai riepas nomainīji?

Ziemas riepas vairs nav obligātas. Katra pavasara mūžīgais jautājums – ņemam nost vai vēl pagaidām?

Kā sen jau noskaidrots – vienas atbildes nav. Nav pat ar vismodernākajām laika prognozēm. Pavasari ir raibi. Šim vēl gan sniedziņš, gan melnie ledi būšot. Raibi un katram citādi. Man, rīdziniekam, kurš dienas tumšajā un aukstajā laikā gandrīz vienmēr ir mājās, turklāt var, termometrā un pa logu paskatījies, kādu braucienu atlikt, nepieciešamās sarunas un tikšanās pārnest “virtuālajā realitātē”, vēlme ziemas protektorus pataupīt nemaz nav ne slikta, ne bīstama. Sevišķi tā būtu vērā ņemama tiem, kuri ir “nagloti”. Un drošāk to, protams, var darīt, ja vasaras riepas ir labā stāvoklī, ar dziļu protektoru, kas tiks galā ne tikai ar peļķēm, bet gluži ciešami “turēs” pat plānā, slapjā sniedziņā.

Steigties ar riepu maiņu nu nekādi nevar ieteikt tiem, kuri daudz un neatliekami brauc arī agros rītos, vēlos vakaros, tālos ceļos (sevišķi austrumu virzienā), maršrutos, kuros garantēta kaisīšana nebūt nav norma. Jāgaida stabili plusi arī naktīs. Un tādus mums sola tikai aprīļa vidū.

Skaidrs? Skaidrs. Jānis vai Pēteris nemainīs. Bet – ir viena diezgan baiga šķirba mūsu satiksmes noteikumos, kurā viņi var iešļūkt. Viņu “ziemenes” ir vecas. Rudenī tām vēl bija likuma prasītie 4 mm dziļa raksta. Nu nav. 28. februārī ar 3 mm protektoru braukt nedrīkstēja. Kopš pirmā marta drīkst. Jo ne tikai ziemas riepas nu nav obligātas, tāds vairs nav arī dubultais protektora dziļums. Ar šīm un vēl plikākām nu drīkst rullēt kaut visu vasaru. Šļūkt pa granti, peldēt peļķēs. Lietū bremzēt divas vai pat trīs reizes 
štruntīgāk (un šķībāk, ja riteņu dilums dažāds) nekā ar labām vasaras riepām. Drīkst. Ne policija var piesieties, ne apdrošinātāji regresa prasības stādīt.

Citur arī maz prasa

Mazs obligātais riepu protektora dziļums ir pasaules problēma. Ne tikai Latvijā (kura ir Eiropas līderis ziemas riepu rak­sta dziļuma prasībās – 4 mm), bet arī visā pasaulē drīkst braukt ar riepām, kuru protektors par četrām piektdaļām nodilis. Jaunai riepai tas parasti ir apmēram 9 mm (Amerikā saka – 10/32 daļas no collas). Par nolietotu un nederīgu tiek uzskatīta tā, kurai atlikuši 1,6 mm jeb 2/32″. Šie trūcīgie cipari dzīvo pāri kontinentiem un gadiem (ASV, piemēram, attiecīgie likumi nav mainīti kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem), lai gan auto dinamika, riteņu izmēri, riepu gumijas sastāvs, arī kustības blīvums mainījušies būtiski, lai gan riepu ražotāju un kustības uzraugu veiktie pētījumi skaidri pierādījuši, ka 1,6 mm ir ļoti maz.

Kāpēc? Atbilde laikam ir sociāla un politiska, nevis tehniska. Eiropā ir ap 250 miljoniem auto. Tātad miljards kustībā esošu riepu, katra, visai pieticīgi rēķinot, kādu 50 eiro vērtībā. Ja kaut desmito daļu no tām pēkšņi atzītu par nederīgām un liktu nomainīt – Latvijas gada kopprodukts pagalam… Nemieri ne tikai Grieķijā. Piedevām atkritumu kalni, kuriem esošās pārstrādes jaudas nav gatavas…

Neviena valdība neuzdrošinās. Pat varenā ātrgaitas Vācija ne, lai gan viņu smago avāriju statistikā ik gadus ir simtiem traģēdiju, kuras varēja nenotikt, ja 1,6 mm vietā likumā ierakstītu kaut vai trīs. Vieglāk un lētāk ir graizīt ātruma limitus (un audzēt radaru armijas), pielāgojot tos sliktāk apautajiem un dzenot īgnā rezignācijā labāk bruņotos. Lai gan Latvijas ceļi ir “atļautām” riepām krietni bīstamāki nekā Vācijas.

Kāpēc atļautās riepas bīstamas

Pirmkārt: pusplika riepa (sevišķi, ja tā plata) vēl kaut kā tiek galā ar ūdens kārtiņu, ja tā plāna, ja peļķe nav dziļa. No Vācijas perfekti būvētajām un uzturētajām maģistrālēm ūdens notek. Mūsu viļņos un garenrisās krājas, bieži vien pat 10 cm dziļumā. Te “atļauts” ritenis “uzpeldēs”, pat braucot ar ātrumu, kas mazāks par 90 km/h. Stūre “tukša”, bremžu nav… Tad saķere pēkšņi atjaunojas, var sekot rāviens gluži nevēlamā virzienā. “Iebrauca pretējā joslā un…”

Otrkārt: Eiropas “vasaras” riepas, pat ar daudz dziļāku, nekā atļauts, protektoru, ir vājas uz grants. Jo Eiropā grants ceļu praktiski nav. Tās ir asfalta riepas. Uz grunts, ar raksta dziļumu divi mm, tās “tur” sliktāk nekā pusbrauktas ziemenes uz sniega.

Treškārt: ļoti bīstama arī vasarā vidusmēra braucējam ir kombinācija “labākās riepas priekšā”. Visizplatītākie – priekšējās piedziņas auto –, šādi apauti, kļūst izteikti “pārlieku pagriežami”. Grants vai slapja asfalta līkumā plikas pakaļējās riepas var izslīdēt, pat tikai straujāk atlaižot gāzes pedāli. Sekos slīde, kuras labošana atkal prasa meistarību, kuras daudziem diemžēl nav.

Tātad – atļautais “vasaras protektora” minimums ir bīstams. Sevišķi, ja tas attiecināts uz vecām ziemas riepām, sevišķi martā un aprīlī, kad lietus pavisam noteikti būs vairāk nekā sniega un ledus.

LA.lv