Pat ja rūpīgi apgūtas spēkrata vadīšanas pamatprasmes un iegūtas tiesības, speciālisti iesaka uzlabot iemaņas un reakciju negaidītās situācijās. Saprotams, tas jādara poligonā. Attēlā: Drošas braukšanas skolas nodarbība, kurā izspēlēta situācija, kad uz brauktuves pēkšņi iznāk dzīvnieks.
Pat ja rūpīgi apgūtas spēkrata vadīšanas pamatprasmes un iegūtas tiesības, speciālisti iesaka uzlabot iemaņas un reakciju negaidītās situācijās. Saprotams, tas jādara poligonā. Attēlā: Drošas braukšanas skolas nodarbība, kurā izspēlēta situācija, kad uz brauktuves pēkšņi iznāk dzīvnieks.
Foto – LETA

Autoapmācībai – stingrāki groži 5

Gādājot par ceļu satiksmes drošību, iecerēts uzlabot autovadītāju apmācību un celt jauno šoferu sagatavotības līmeni. Tā tiek pamatota iecerētā autoapmācības regulējuma maiņa, kas nonākusi apspriešanā valdībā. Mazās autoskolas, nobažījušās par iespēju īstenot jaunās prasības, jau panākušas dažas atkāpes no tām.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Satiksmes ministrijā (SM) tapušo grozījumu “Noteikumos par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības pro­grammām” projekts sākotnēji izraisīja asu Braukšanas instruktoru biedrības (BinstB), Latvijas Autoskolu apvienības (LAA) un atsevišķu mazo autoskolu reakciju. “Ar jaunajiem grozījumiem lobē lielo autoskolu intereses, mazās autoskolas pārstās darboties,” tobrīd izstrādāto projektu skarbi vērtēja autoskolas “Gross” instruktors un BinstB valdes loceklis Andris Ķerpe. Vakar valsts sekretāru sanāksmē nolemts lielāko daļu iecerēto grozījumu virzīt izskatīšanai valdībā. Tomēr, ņemot vērā autoskolu, biedrību un dažu privātpersonu iebildes, mīkstinātas prasības divos strīdīgākajos punktos: sākotnēji izvirzītā prasība par minimālo laukumu platību (1000 m2) aizvietota ar “ieteicamo platību”; minimālais apmācāmo skaits grupā B kategorijā samazināts no 10 uz 6 personām.

Obligāti mācību laukumi

Uzreiz pēc grozījumu projekta tapšanas asākā reakcija bija par mācību figūru laukumiem. Tiem saskaņā ar iecerēto jābūt katras autoskolas īpašumā vai īrē, kur tad arī jānotiek attiecīgās autoskolas apmācībām. Šāda prasība tiek pamatota ar to, lai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) būtu vienkāršāk sekot autoskolu darbībām. Kā uzskata SM Autosatiksmes departamenta Autotransporta nodaļas vecākais referents Jānis Kalniņš, daļa instruktoru speciāli izvairās no figūru laukumu izmantošanas autoapmācību pašā sākumā, tā ietaupot izdevumus. Tas savukārt gala beigās rezultējas dzīvībai bīstamās situācijās uz ceļiem, jo uz tiem nonāk braukt neprotoši autovadītāji. LAA valdes priekšsēdētājs Māris Akmens oponē, ka daudziem kursu dalībniekiem nav nepieciešams izmantot apmācības laukumu, jo labas braukšanas iemaņas iegūtas jau individuālās apmācībās. Tādējādi instruktori nebaidoties braucējus uzreiz iesaistīt ceļu satiksmē. M. Akmens arī uzskata, ka atbilstošu laukumu izveide sadārdzinās mācību procesu. Daļēji šīs autoskolu iebildes ir ņemtas vērā – prasība par mācību laukumu saglabāta, bet sākotnēji noteiktais obligātais laukuma lielums – vismaz 1000 m2 (tikai B kategorijas autovadītāju apmācībām) aizstāts ar ieteicamo laukuma platību. CSDD kvalifikācijas daļas speciālists Aldis Bērziņš, uzskata, ka mācību laukumi atrodami jebkurā mazpilsētā: “Laukumi nav jābūvē no jauna, visur ir pamestas uzņēmumu autostāvvietas, laukumi, parki.” Viņš gan atzīst, ka nav pētīts, cik autoskolām izmaksās šādu laukumu iegāde vai īre.

Vairāk braukšanas stundu

CITI ŠOBRĪD LASA

Atkāpšanās no sākotnējās ieceres panākta arī jautājumā par mācību grupas lielumu. Sākotnēji bija paredzēts, ka jābūt vismaz desmit apmācāmajiem, tagad šī prasība samazināta līdz sešiem. J. Kalniņš prasību pamato ar to, ka mācību grupās ar nelielu apmācāmo skaitu regulāri konstatē pārkāpumus: “Nenotiek nodarbības, neatzīmē apmeklējumu, grupās reģistrē fiktīvas personas, izdara labojumus žurnālā. Šābrīža situācija pieprasa noteikt stingrākas prasības.” Savukārt CSDD speciālists A. Bērziņš piebilst, ka daudzām mazajām autoskolām nav nekādas materiālās bāzes – uzņēmums reģistrēts dzīvoklī, savu mašīnu nav, mācību laukumu neizmanto. Savukārt Autoskolu asociācija apelēja pie tā, ka jau šobrīd mazpilsētās ir grūti nokomplektēt grupas ar šobrīd nepieciešamajiem trim cilvēkiem un jaunā prasība vēl vairāk ierobežos uzņēmējdarbību. Mazajās pilsētās šo skaitu autoskolas nespēšot sasniegt, īpaši ziemā, kad vienmēr mācīties gribētāju skaits sarūk. “Protams, ka pārkāpumos vainīgas ir pašas autoskolas, bet dažu autoskolu dēļ nevajadzētu liegt darbu citiem,” spriež A. Ķerpe.

Viena no gaidāmajām izmaiņām, kas tieši varētu skart jaunos autobraucējus un viņu makus, būs grozījumos paredzētās minimālo braukšanas stundu skaita izmaiņas. Šobrīd jānobrauc 14 mācību stundas (45 minūtes katra), bet plānots šo skaitli palielināt līdz 20 stundām. A. Bērziņš to skaidro ar autoskolu viltību: “Paaugstināsim skaitu par 30%, jo vidēji vienam braucējam nepieciešamas 30 – 45 braukšanas stundas. Savukārt autoskolas norāda vien minimālo skaitu vai nedaudz vairāk, lai nerastos šaubas. Pārējais ir ēnu ekonomika. Tagad vismaz šie 30% būs klāt.” Jelgavā darbojošās “Citas autoskolas” direktore Diāna Keiša gan uzskata, ka minimālā braukšanas stundu skaita noteikšana vispār ir lieka. Daudzi jau pēc dažām stundām esot gatavi eksāmenam, kamēr citiem pat pēc 14 stundām nav sajēgas, kā braukt.

Bez desmit – nerentējas

“Citas autoskolas” vadītāju D. Keišu paredzamās pārmaiņas autoskolu regulējumā kopumā nebaidot: “Mēs jau tagad īrējam mācību laukumu un turpināsim to darīt. Arī mācību grupā nekad neņemam mazāk par 10 cilvēkiem, jo citādi tas nemaz nerentējas. Jā, mazajām autoskolām varētu būt grūti ar savu automašīnu nodrošināšanu, bet tā prasība ir tikai normāla. Protams, man rūp, ka instruktori turpmāk drīkstēs būt piesaistīti tikai vienai autoskolai, jo tā viņi mazāk nopelnīs, tomēr tas sistēmu padarīs saprotamāku.” Līdzīgās domās ir arī nelielās Dobeles autoskolas “Handa” valdes priekšsēdētājs Harijs Beizaks: “Mācību laukums ir norma, kā citādi var iemācīt braukt? Mēs savu laukumu īrējam. Parasti izdodas nokomplektēt arī 10 cilvēku grupu.” Tikmēr Rīgas autoskolas “Kristīne” vadītāja Kristīne Rogovska vērtē, ka mazajās autoskolās savākt desmit cilvēku grupu esot nereāli pat Rīgas tālajos mikrorajonos. Jādomā, panāktā atkāpe, ka grupā tomēr nedrīkst būt mazāk par sešiem, nevis desmit apmācāmajiem, ļaus atviegloti uzelpot mazajām autoskolām, jo īpaši attālākajās Latvijas mazpilsētās.

Reklāma
Reklāma

Viedoklis

Līva Meņģelsone, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ainavu arhitektūras un plānošanas studente, uzsākusi apmācības autoskolā: “Domāju, ka paredzētās pārmaiņas noteikti sadārdzinās tiesību iegūšanu. Kaut arī paredzu, ka būs daudz neapmierināto, es personīgi neesmu pret šādām pārmaiņām. Uzskatu, ka beigu beigās visi tāpat sapratīs, ka tas būs noderīgi. Ceļot kvalitātes prasības autovadītāju apmācībai, iespējams, samazināsies neprasmīgo un neveiklo autovadītāju skaits uz ceļiem, paaugstināsies satiksmes drošība.”