Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. septembris, 2012
Drukāt

Autobusu uz poliklīniku vēlas plānot ministrija


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Līdz šim plānošanas reģioni, ņemot vērā vietējo pašvaldību ieteikumus, nodrošināja autobusu satiksmi arī uz vietām, kur to izmanto ļoti maz cilvēku un pasažieru pārvadātājam jākompensē lieli zaudējumi. Satiksmes ministrijas (SM) pakļautībā esošajai Autotransporta direkcijai (ATD) reisu slēgšanā aizvien noteicošais nosacījums ir ekonomiskais izdevīgums.


 

Neņemot vērā, ka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums ikvienam Latvijas iedzīvotājam garantē nokļūšanu mācību iestādēs, medicīnas iestādēs, valsts un pašvaldību iestādēs, uz darbu un mājām vispārpieņemtajā darba laikā. Latvijā ir ļoti daudz apdzīvotu vietu, kur sabiedriskais transports kursē tikai dažas reizes nedēļā.

Valdība šodien turpina skatīt labojumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas aizvadītās otrdienas Ministru Kabineta sēdē izraisīja lielas kaislības un rosināja Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) sagatavot Ministru prezidentam protesta vēstuli.

Strīds ir par SM ieceri nodot sabiedriskā transporta plānošanu vietējos maršrutos Autotransporta direkcijai, vienlaikus neparedzot iespējas pašvaldībām ietekmēt ATD lēmumus.

Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) vakar norādīja – plānošanas funkcijas centralizācija nozīmētu subsidiaritātes principa neievērošanu, kā to nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma valsts pārvaldes iekārtas principi.

 

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma pārejas noteikumos noteikts, ka līdz 2020. gada 31. decembrim sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana maršrutos nododama attiecīgajam plānošanas reģionam, izvērtējot tā spēju uzņemties šā uzdevuma izpildi.

 

VARAM arī uzskata, ka daļa no reģionālajiem starppilsētu maršrutiem jau patlaban neatbilst starppilsētu definīcijai, tāpēc tie ar attiecīgu finansējumu būtu integrējami reģionālajā vietējā maršrutu tīklā, atsevišķi nodalot starppilsētu maršrutus, jo reģionālie vietējās nozīmes maršruti pilda gan iedzīvotāju mobilitātes, gan sociālo funkciju.

 

Cīņa par naudu?

Iespējams, ka SM stūrgalvīgi vēlas pārņemt vietējo maršrutu plānošanu, tāpēc ka tai nākamajos gados iecerēts piešķirt apmēram Ls 130 000 – 140 000. Saeimas komisijas jau 2009. un 2010. gadā noraidīja plānošanu uzticēt ATD, ņemot vērā pašvaldību interešu aizstāvošo organizāciju iebildes.

Vissvarīgākā no tām – transporta pakalpojumu plānotājam ir jāatrodas iespējami tuvāk pakalpojuma saņēmējiem (iedzīvotājiem). SM ziņojumā, ko valdība vērtēja 18. septembrī, vietējo maršrutu plānotājiem – plānošanas reģioniem – pārmet atbildības trūkumu par valsts un pašvaldību budžeta naudas tērēšanu, valsts sabiedriskajam transportam piešķirtās naudas pārtēriņu. Tomēr šajā gadījumā, šķiet, vietā teiciens, ka SM redz skabargu cita acī, bet neredz baļķi savā acī – pārraugāmajā ATD.

Ik gadu SM plānotās valsts budžeta naudas nepietiek starppilsētu maršrutiem, kurus administrē ATD. Tā pērn starppilsētu maršrutiem nepietika Ls 1,05 milj., bet plānošanas reģionu uzraudzītajiem reģionālajiem maršrutiem – Ls 0,73 milj. “Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka plānošanas reģioni piešķirto budžeta finansējumu izmanto efektīvāk nekā Autotransporta direkcija, jo pērn reģionālajos vietējos pārvadājumos viena kilometra vidējā pašizmaksa bija 67, bet starppilsētu pārvadājumos – 69 santīmi.

 

Šā gada pirmajā ceturksnī plānošanas reģioni viena kilometra pašizmaksu samazināja vēl par diviem santīmiem, bet starppilsētu maršrutos tā nemainījās,” teic LPS padomnieks Aino Salmiņš.

 

Kuluāru sarunās izskan ļoti ticami viedokļi, ka Satiksmes ministrija lobē starppilsētu pasažieru pārvadātājus, kas pirms vairākiem gadiem ar skandāliem saņēma licences pārvadājumu veikšanai uz 12 gadiem. Starppilsētu pasažieru pārvadātāji, neraugoties, ka saņem valsts dotācijas no nodokļu maksātāju maciņiem, līdz šim ir atteikušies sabiedrību iepazīstināt ar savu naudas izdevumu struktūru, tomēr vietējie pārvadātāji to dara. Vēl viens rādītājs – kopš 2008. gada starppilsētu pārvadātājiem valsts dotācija ir samazināta par 35,3%, bet vietējiem pārvadātājiem – par 40,1%. Tāpat, pretēji Ministru kabineta šā gada maijā apstiprinātajam rīkojumam, SM likuma labojumu un ziņojuma sagatavošanā nepiesaistīja Vides un reģionālās attīstības ministriju, LPS un citas organizācijas. Uz manu jautājumu: kāpēc tā? – ministrijas preses dienestā vakar no rīta solīja sagatavot atbildi, tomēr visas dienas garumā to neizdarīja.

 

Nelabo neizdarību

Kā vēstulē Ministru prezidentam norāda LPS, aizvien valstī nav izveidota metodika, kas garantētu minimālo finansējumu likumā noteiktā sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai. SM arī nevienā dokumentā nenorāda, kāds būs ekonomiskais labums no vietējo maršrutu plānošanas atņemšanas plānošanas reģioniem.

Uz šo ministrijas neizdarību norāda arī Valsts kontrole šā gada aprīļa revīzijas ziņojumā, uzsverot – SM finansēšanas plāni būtiski atšķiras no ATD apkopotajiem pasažieru pārvadātāju prognozētajiem zaudējumiem. Arī nākamajā gadā vietējiem maršrutiem ir paredzēts piešķirt par Ls 2 milj. mazāk nekā šajā gadā.

 

Jāpiekrīt, ka pasažieru pārvadātāju firmas, maršrutu plānotāji jau vairākus gadus tiek pieradināti pie situācijas, ka valsts zaudējumus no naudas neparedzētiem gadījumiem viņiem kompensēs jebkurā situācijā. Finansisti to sauc par finanšu disciplīnas graušanu. SM vakar Valsts kontroles norāžu neizpildi nekomentēja.

 

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas izpilddirektors Ivo Ošenieks teic, ka atbalsta vienotu sabiedriskā transporta plānošanu, kuru īstenotu ATD. Iemesls – direkcijas rīcībā ir visa nepieciešamā informācija šā darba veikšanai.

 

POZĪCIJA

Kas būtu jānodrošina ar sabiedriskā transporta plānošanu

Svarīgi ir izveidot vienotus valsts kritērijus valsts pasūtījuma plānošanai (pakalpojumu pieejamība, ņemot vērā apdzīvojuma struktūru un pakalpojuma pieprasījumu), skaidri definējot, kas ir pakalpojumu sasniedzamības standarts, ko valsts gatava finansēt no valsts budžeta. Iespējamie kritēriji jādefinē reģionālā mērogā, kur reisu skaits jānosaka atkarībā no apdzīvojuma līmeņa (pakalpojumu groza princips), piemēram:

uz nacionālas nozīmes attīstības centriem – līdz 12 reizēm dienā,

uz reģionālas nozīmes attīstības centriem – līdz 8 reizēm dienā,

uz novadu nozīmes attīstības centriem – līdz 2 – 5 reizēm dienā.

Reisu skaits var tikt koriģēts atkarībā no sociālās infrastruktūras objektiem attīstības centrā un ar nosacījumu, ja ir attiecīgs pieprasījums.

Lai pilnveidotu valsts pasūtījumu sistēmu, plānošanas reģioni, ņemot vērā noteiktos kritērijus, sagatavotu priekšlikumus valsts pasūtījumam (maršrutu tīkla karti). Plānošanas reģionu pieprasījums tiktu nosūtīts saskaņošanai attiecīgai valsts institūcijai, kas sagatavo pieprasījumu valsts budžetam kārtējam gadam. Valsts budžetā kārtējam gadam tiktu paredzēti līdzekļi, kas nepieciešami, lai segtu zaudējumus uz 1 km apstiprinātā maršrutu tīkla nodrošināšanai bez peļņas procentiem, savukārt peļņas procenti tiktu kompensēti pārvadātājiem nākamajā gadā pēc kārtējā gada, kad ir precīzi zināmi darbības rezultāti. Vienlaikus uzskatām, ka jāizvērtē iespēja dotēt tikai reģionālos vietējos maršrutus jeb tādus maršrutus, kur pasažieru pārvadājumi ir nerentabli, bet tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotājiem nepieciešami. Bet starppilsētu maršrutu pārvadājumu organizēšana ir pakļaujama brīvās konkurences apstākļiem.

Vides un reģionālās attīstības ministrija

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+