Autopārvadātāju protesti pret eirovinjetēm rada haosu Rīgas centrā 1
Kravu pārvadātājiem šī diena, kad tika ieviesta eirovinjete, ir sēru dienu, jo darbu zaudēs tūkstošiem nozares cilvēku, savukārt valsts šogad plānotā ieguvuma – 4,3 miljonu eiro – vietā bezdarbnieku pabalstos izmaksās krietni lielākas summas, protesta mītiņā medijiem skaidroja kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupas pārstāvis Ziedonis Apariņš.
Organizatori informēja, ka protesta akcijā piedalās ap 10% no visiem pārvadātājiem – 120 mašīnas no 60 uzņēmumiem, kuras riņķoja pa
11. novembra krastmalu, brīžiem skaļi signalizēdamas.
Apariņš, kurš ir arī SIA “Taka” pilnvarotais pārstāvis, skaidroja, ka patlaban kravu apjomi būtiski samazinās, līdz ar to šis nav īstais laiks ieviest papildu nodokļu slogu. To varot atlikt līdz 2016.gadam, kad nozare atdzīvosies. Viņš uzsvēra, ka transporta nozare nav tikai ostas un dzelzceļš, bet arī autopārvadājumi.
Viņš demonstrēja simbolisku atslēgu saišķi, kuru gatavojoties nodot satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un kas simbolizējot atslēgas no kravas automašīnām, kuras pēc eirovinjetes ieviešanas nonāks banku plačos, jo uzņēmēji nespēs nomaksāt līzingus.
Kā skaidroja Apariņš, gadā par katru mašīnu ir jāmaksā apmēram 900 eiro vai 11 eiro dienā, un uzņēmējiem, kuri tāpat knapi savelkot galus, šādu lieku līdzekļu neesot. Viņš arī atgādināja, ka valdība iepriekš solījusi nodokļus necelt.
SIA “Taka” pilnvarotais pārstāvis arī norādīja, ka Igaunija nolēmusi ceļu nodevas ieviešanu atlikt līdz 2016.gadam, savukārt Lietuva panākusi vienošanos, ka ne Lietuvas, ne Krievijas pārvadātāji ceļa nodevu abpusēji nemaksā. Līdz ar to Latvija būšot vienīgā, kurai nāksies tagad maksāt arī ceļu nodevu Krievijā, kas esot aptuveni trīs rubļi par kilometru. Turklāt Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm, ir ieviesti divi maksājumi par ceļiem plus vēl degvielas akcīze, kura nepietiekami tiekot novirzīta ceļiem.
Apariņš izteica neizpratni, kāpēc asociācijas “Latvijas auto” prezidents Valdis Trēziņš stāv malā un nav asi iestājies pret eirovinjetes ieviešanu.
Transporta nozares pārstāvis Andris Morozovs savukārt skaidroja, ka autopārvadātāji principā nevēloties maksāt nodevu, pirms ceļi nav sakārtoti normālā stāvoklī. Turklāt esot skaidrs, ka par deviņiem miljoniem eiro, kurus gadā grib iekasēt valsts, ceļus sakārtot neesot iespējams.
Uzņēmuma “Zanda” pārstāvis Jānis Zeidaks savukārt skaidroja, ka stāsti par slikto situāciju nozarē ir patiesi. Viņš zinot vismaz divas kompānijas, kuras operēja ar sešām līdz astoņām mašīnām un šogad savu darbību izbeigušas, jo nav bijis iespējams savilkt galus kopā, samazinoties kravu plūsmai. Tāpat viņš norādīja, ka kompānijām, kuras operē ar aptuveni 80 mašīnām, pēc eirovinjetes ieviešanas būs jāmaksā teju 70 000 eiro. Viņš arī skaidroja, ka situāciju nozarē negatīvi ietekmē Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī Krievijas rubļa kursa kritums. Turklāt Ziemeļeiropā pēdējā laikā aizvien aktīvāk sākot darboties Bulgārijas un Rumānijas pārvadātāji, kuri cenšoties ienākt arī Baltijas valstu tirgos.
Kā ziņots iepriekš, starptautisko un vietējo kravu pārvadāšanas uzņēmumi šodien plkst.12 pulcējās 11.novembra krastmalā, lai izteiktu savu sašutumu par “steigšus ievestā papildu ceļu nodokļa” iekasēšanas sākšanu.
Lai saglabātu nozares konkurētspēju, kravu pārvadātāji joprojām valdībai lūdz atcelt eirovinjetes ieviešanu vai atlikt to līdz 2016.gadam. Tāpat uzņēmēji lūdz valdībai kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju vērsties pie komercbankām, lai ar savu autoritāti un rīcībā esošajiem līdzekļiem panāktu, ka tās rēķinās ar kravu pārvadātāju nozares šābrīža “force majeure” un restrukturizē noslēgtos kredītlīgumus, īstenojot pašu dotos solījumus būt pretimnākošām saviem klientiem krīzes brīžos.
Kā ziņots, no otrdienas, 2014.gada 1.jūlija, Latvijā tiek ieviesta autoceļu lietošanas nodeva kravas transportlīdzekļiem, ko paredz Autoceļu lietošanas nodevas likums.
Autoceļu lietošanas nodevas likums Saeimā tika pieņemts 2008.gada 11.decembrī, tādējādi pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada un 2006.gada direktīvas, kuras noteica infrastruktūras lietošanas maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Saeima, veicot grozījumus 2010.gada decembrī, nolēma, ka likuma spēkā stāšanās tiek noteikta 2014.gada 1.janvārī, taču pēc tam nodevas ieviešanas termiņš tika pagarināts par pusgadu.
Nodeva attieksies uz tiem kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, un šo nodevu būs jāmaksā arī par ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.
Nodevas likmes aprēķinātas atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, asu skaita, dzinēja ekoloģiskās klases, tās diferencētas pēc ceļu tīkla lietošanas ilguma – viena diena, viena nedēļa, viens mēnesis (30 dienas) un viens gads.
Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikti tie valsts galveno autoceļu posmi, par kuru lietošanu maksājama minētā nodeva. Ieņēmumus no nodevas plānots novirzīt autoceļu uzturēšanai, atjaunošanai un attīstībai.
Satiksmes ministrija vērš uzmanību, ka šī nodeva neattieksies uz vieglajiem automobiļiem un autobusiem.
