Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. decembris, 2013
Drukāt

Egils Līcītis: Nelsona Mandelas mācekļi arī Latvijā (8)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Mūžībā devies dikten vecs un varens vīrs Nelsons Mandela. Mūsu planētas direkcija – Eiropas Savienības virskomisārs, ASV prezidents, dalailama un Anglijas premjerministrs – sūtīja atvadu sveicienus uz Labās Cerības raga valsti Dienvidāfriku, bet tur no Kapštates, it kā salutējot nācijas šķēpa aiziešanai, gaisā pacēlās miera baložu pūlītis. Sāpju mērtrauks bija pāri malām arīdzan mūsu līderiem. Daudzi steidzās vēstīt, ka izdzēruši kokosriekstu, pieminot Āfrikas varoni, mierīgās līdzāspastāvēšanas ikonu. Ārlietu ministram Rinkevičam stāvoklis lika pirmajam saviļņojumā atzīties, cik daudziem leģenda Mandela kalpojis par iedvesmas avotu – jā, jā, Latvijā! Personiskāk ministrs angļu, zulu un isindebele valodās piebilda – Madiba, paldies, ka toreiz bušā, kad stāvējām uz lauvu Āfrikas tumšā naktī, man mācīji, ka politika, medības un dambrete ir viens un tas pats. Vajag čūskas gudrību, pūces vērīgumu un leoparda spēku. Ardievu, draugs.

Bija pieņemts domāt, ka Latvijas pirmās personas, ministri par atdarināmiem politiķiem vai “iedvesmas avotiem” tura tādus stingrus vīrus kā Reigans, Čērčils, vismaz Z. A. Meierovics, elektriķis Valensa, nemaz nezinājām, cik pie sirds viņiem pieaudzis DĀR tēvs, aicinātājs uz cilvēcīgu samierināšanos. Nav jāšaubās, ka uz Pretoriju dalībai sēru ceremonijā izlidos plaša Latvijas delegācija Rinkeviča vadībā, kurš tāpat laiku vada, atgriezdamies no Kādāfī kunga bērēm, lai dotos uz Vindzoru karaļnama kāzām – viņš arī uzturēja tuvākus kontaktus ar Vinniju Mandelu, kamēr cīnītājs pret aparteīda režīmu smaka cietumā.

Dzīvs būdams, nelaiķis, šķiet, mazāk pazina Danielu Pavļutu un Ilzi Viņķeli, bet arī viņi izteikuši cieņpilnu līdzjūtību. Daniels atcerēsies Nelsonu kā vadītāju, kurš “prata samierināt, nevis šķelt, mācīja piedot, nevis nīst”. Grūti teikt, kurš mūspusē izpelnījies vēl atzinīgākas uzslavas par kristālskaidrību – varbūt Ļeņins agrākos laikos. Viņķeles kundze pat atvēra kladi, izkonspektējusi periodiku, kur vien stāstīts par Mandelas dzīvi – sākot ar “Ķēniņa Zālamana zelta raktuvēm”, turpinot ar “New York Times” un beidzot ar Labklājības ministrijas “samizdatu”. Cik varonis bijis liels un cildens vienlīdzības un integrēšanās sludināšanā! Nelsona gribasspēks mainīt pasauli saaužas ar mūsu pārmaiņu tieksmēm. Vai Afrikāņu nacionālais kongress neskan tikpat lepni kā Zatlera Reformu partija ar nozīmīgu lomu sabiedrības pārradīšanā un saliedēšanā? Tagad Viņķele, kura par lietām stāv tikpat stingri kā Mārgareta Tečere un kuru bieži samēro ar Angelu Merkeli, pārcēlusi atvaļinājuma maršrutu un brauks nevis tradicionāli uz Antāliju Turcijā, bet uz melno kontinentu paviesoties memoriālajā Mandelas cietuma pieticīgajā kamerā, kuru apmeklējuši arī Obama un Bejonsē. Vispēdīgi kā vuvuzela sēru ziņai atsaucās “Delnas” priekšniece Voika, kura, pieminot cilvēktiesību cīnītāju, pavadīja Niklāva dienu afrikāņu ritmos un domās bija ar draugiem DĀR, ar kuriem kopā cēla jaunu valsti. Voika nofočējās selfijā un bildes izvietoja lielajā Seju Grāmatā. Vēlāk ieradās policija un pēc kaimiņu lūguma pārtrauca tamtamu rībināšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Tolerances nogurdinatais norvegis Atbildēt

    Vins sanema Dienvidafriku, ka plaukstosu bagatu Afrikas valsti, bet savas valdisanas un stulbo ideju rezultata parverta to par anarhijas, korupcijas un bezceribas plositu zologisko darzu. Vina ideju ietekme jutama pat talaja ziemelvalsti Norvegija, netici atbrauc un apskaties uz zoo. Nenovelu Latvijai tadu likteni !!!!!

  2. Nabaga Līcitis, piemirsis ka b. Mandela bija komūnistu partijas biedrs.
    Labs komijs ir beigts kimunists. Mandela tagad ir labs.. Beigts pagalam. Paldies Dievam
    Gluži kā b. Iljičs, b, Koba, b. Mao un citi mazāki **.

  3. Tik tiešām labi uzrakstīts . Paldies !

  4. Paldies Līcītim!
    Kaut kas tik foršs ilgi nebija lasīts.

  5. Līdz šim latviešiem nebija pieņemts rakstīt feļetonus par cilvēka aiziešanu mūžībā. “LA” progresē…

  6. Lai paņirgātos, daudz gudrības nevajag. Būtu labi, ja kādreiz savās slejās Jūs ne tikai intervētu vecos šeptmaņus, kas izandelēja Latvijas nacionālo kopmantu 90.g. sākumā, bet uzrakstītu arī par tiem vīriem, kas, līdzīgi Mandelam, par savu pretošanos totalitāram režīmam izgāja Mordovijas nometnes. Piemēram, Bruno Javoišs.

Draugiem Facebook Twitter Google+