Foto – AFP/LETA

Egils Līcītis: Nelsona Mandelas mācekļi arī Latvijā 8

Mūžībā devies dikten vecs un varens vīrs Nelsons Mandela. Mūsu planētas direkcija – Eiropas Savienības virskomisārs, ASV prezidents, dalailama un Anglijas premjerministrs – sūtīja atvadu sveicienus uz Labās Cerības raga valsti Dienvidāfriku, bet tur no Kapštates, it kā salutējot nācijas šķēpa aiziešanai, gaisā pacēlās miera baložu pūlītis. Sāpju mērtrauks bija pāri malām arīdzan mūsu līderiem. Daudzi steidzās vēstīt, ka izdzēruši kokosriekstu, pieminot Āfrikas varoni, mierīgās līdzāspastāvēšanas ikonu. Ārlietu ministram Rinkevičam stāvoklis lika pirmajam saviļņojumā atzīties, cik daudziem leģenda Mandela kalpojis par iedvesmas avotu – jā, jā, Latvijā! Personiskāk ministrs angļu, zulu un isindebele valodās piebilda – Madiba, paldies, ka toreiz bušā, kad stāvējām uz lauvu Āfrikas tumšā naktī, man mācīji, ka politika, medības un dambrete ir viens un tas pats. Vajag čūskas gudrību, pūces vērīgumu un leoparda spēku. Ardievu, draugs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Bija pieņemts domāt, ka Latvijas pirmās personas, ministri par atdarināmiem politiķiem vai “iedvesmas avotiem” tura tādus stingrus vīrus kā Reigans, Čērčils, vismaz Z. A. Meierovics, elektriķis Valensa, nemaz nezinājām, cik pie sirds viņiem pieaudzis DĀR tēvs, aicinātājs uz cilvēcīgu samierināšanos. Nav jāšaubās, ka uz Pretoriju dalībai sēru ceremonijā izlidos plaša Latvijas delegācija Rinkeviča vadībā, kurš tāpat laiku vada, atgriezdamies no Kādāfī kunga bērēm, lai dotos uz Vindzoru karaļnama kāzām – viņš arī uzturēja tuvākus kontaktus ar Vinniju Mandelu, kamēr cīnītājs pret aparteīda režīmu smaka cietumā.

Dzīvs būdams, nelaiķis, šķiet, mazāk pazina Danielu Pavļutu un Ilzi Viņķeli, bet arī viņi izteikuši cieņpilnu līdzjūtību. Daniels atcerēsies Nelsonu kā vadītāju, kurš “prata samierināt, nevis šķelt, mācīja piedot, nevis nīst”. Grūti teikt, kurš mūspusē izpelnījies vēl atzinīgākas uzslavas par kristālskaidrību – varbūt Ļeņins agrākos laikos. Viņķeles kundze pat atvēra kladi, izkonspektējusi periodiku, kur vien stāstīts par Mandelas dzīvi – sākot ar “Ķēniņa Zālamana zelta raktuvēm”, turpinot ar “New York Times” un beidzot ar Labklājības ministrijas “samizdatu”. Cik varonis bijis liels un cildens vienlīdzības un integrēšanās sludināšanā! Nelsona gribasspēks mainīt pasauli saaužas ar mūsu pārmaiņu tieksmēm. Vai Afrikāņu nacionālais kongress neskan tikpat lepni kā Zatlera Reformu partija ar nozīmīgu lomu sabiedrības pārradīšanā un saliedēšanā? Tagad Viņķele, kura par lietām stāv tikpat stingri kā Mārgareta Tečere un kuru bieži samēro ar Angelu Merkeli, pārcēlusi atvaļinājuma maršrutu un brauks nevis tradicionāli uz Antāliju Turcijā, bet uz melno kontinentu paviesoties memoriālajā Mandelas cietuma pieticīgajā kamerā, kuru apmeklējuši arī Obama un Bejonsē. Vispēdīgi kā vuvuzela sēru ziņai atsaucās “Delnas” priekšniece Voika, kura, pieminot cilvēktiesību cīnītāju, pavadīja Niklāva dienu afrikāņu ritmos un domās bija ar draugiem DĀR, ar kuriem kopā cēla jaunu valsti. Voika nofočējās selfijā un bildes izvietoja lielajā Seju Grāmatā. Vēlāk ieradās policija un pēc kaimiņu lūguma pārtrauca tamtamu rībināšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA