×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.7°C
Jānis
Svētdiena, 24. jūnijs, 2018
7. marts, 2018
Drukāt

Autovadītāju uzvedības pētniece: Lai braukšanas prasmes uzlabotu, ir jābrauc regulāri! (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Lielākai daļai iedzīvotāju kā galvenais pārvietošanās līdzeklis ir automašīna, kas maršruta izvēlē sniedz neierobežotu brīvības sajūtu, kā arī komfortu. Kā liecina Drošas Braukšanas skolas (DBS) Autoskolas un Circle K veiktā aptauja, ne visi šoferi jūtas pārliecināti pār savām braukšanas prasmēm. Iemesli ir dažādi, bet visus vieno kopīga īpašība, kas izpaužas kā bailes.

Sociālā psiholoģe, autovadītāju uzvedības pētniece Inese Muzikante apskata biežākos iemeslus, kādēļ nedrošība vadīt automašīnu bieži vien ņem virsroku, un sniedz padomus, kā to pārvarēt.

“Autovadītājiem jāņem vērā, ka ceļu satiksme ir nepārtrauktas attiecības, un tās ietekmē dažādas komponentes: gan satiksmes intensitāte, gan laikapstākļi, gan katra autovadītāja pašsajūta. Tieši pašsajūta ir tā, kas nosaka, kā es, kā autovadītājs, tieku galā ar noteiktu situāciju, kā strādāju pie tā, lai neradītu stresu ne sev, ne citiem. Ja ikdienā savu auto vadām ar lielu saspringumu, ātri vien nogurstam, kā rezultātā pret braukšanu izveidojas negatīvas emocijas. Ja vēlamies savas braukšanas iemaņas pilnveidot, nepieciešama regulāra praktizēšanās,” tematu akcentē sociālā psiholoģe, autovadītāju uzvedības pētniece Inese Muzikante.

Automašīnas vadīšana ir kompleksa uzvedība, kas sevī ietver sarežģītas kognitīvās un motorās darbības, kuras jāveic vienlaicīgi. Mums ir jāvada (jākontrolē) abas rokas un kājas, jāseko līdzi tam, kas notiek uz ceļa ar citām automašīnām, luksoforiem, ceļa zīmēm. Tāpat jāpieņem lēmumi, kā pareizi un droši rīkoties katrā situācijā. Ja autovadītājam nav pietiekoša braukšanas pieredze un jūtas nedroši pie stūres, tad katrs izbrauciens ir pārbaudījums, īpaši, ja tas iekrīt nelabvēlīgos apstākļos (laikapstākļi, sastrēgumstunda, tumšais diennakts laiks u.c.). Saspringums un bailes no automašīnas vadīšanas var pieaugt, kas var radīt kopumā negatīvu attieksmi pret mašīnas vadīšanu un atturēt cilvēku no braukšanas kopumā.

Ja cilvēks tomēr vēlas turpināt vadīt auto vai atsākt to darīt pēc ilgāka pārtraukuma, vislabākā “recepte” ir regulāra praktizēšanās.

Savas bailes nepieciešams atzīt

Cilvēkiem vienmēr bijis grūti gan sev, gan arī citiem atzīt, ka kaut ko neprotam vai arī procesa apguve nesokas tik raiti, kā sākotnēji iecerēts. Tas skaidrojams ar to, ka baidāmies no citu cilvēku rekcijas, tādēļ bieži vien savas raizes paturam sevī. Kā aicina satiksmes psiholoģe: “Šādos brīžos tomēr svarīgi nebaidīties un, saprotot, kas ir baiļu izraisītājs, savas bažas atzīt, lai jau tālāk meklētu soļus, kā šo jomu uzlabot. Lai nonāktu līdz vēlamajam rezultātam, nepieciešams neatlaidīgs treniņš. Piemēru varam paņemt no ikvienas darbošanās jomas – valodu apguve un tās lietošana, klavierspēle, automašīnu vadīšana… Iemaņas ir jātrenē.”

Labākais veids, kā pārvarēt savu nedrošību – izvēlēties instruktora palīdzību. Jau pašā sākumā autovadītājam jābūt atklātam un nepieciešams izskaidrot, kas ir braukšanas nedrošības cēlonis. No iegūtās informācijas instruktors meklēs atbilstošāko pieeju, kā palīdzēt, kā iedrošināt, kā arī, kā nodrošināt atgriezenisko saiti. Ja par labu instruktora izvēlei tomēr kļūst cilvēks no paziņu loka, svarīgi izvēlēties tādu, kuram uzticas, un kura braukšanas stils rada drošību. Nereti dzīvojot kopā, vienam pret otru izveidojas dažādi priekšstati. Cilvēks sajūt stereotipus attiecībā pret sevi, un tad ir vēl grūtāk koncentrēties braukšanai, jo jau zinām, ka, sagaidot ikvienu mazāko kļūdu, no dzīvesbiedra var sekot teikums: “Nu redzi, es taču teicu!”

Izvēlies atbilstošu maršrutu un laiku

Atsākot braukšanas nodarbības, svarīgi tās apgūt pazīstamā ceļa posmā. Jo biežāk vadīsim automašīnu, jo ātrāk sevī attīstīsies automašīnas pārvaldīšanai nepieciešamās prasmes. Tikai ar praksi un iegūto kustību atmiņu zināsim, kā reaģēt sarežģītākās situācijās. Iegūstot arvien lielāku pārliecību, iespējams braukt posmus, kur satiksmes intensitāte un ceļu infrastruktūra kļūst sarežģītāka. Tāpat jāskatās, kādi laikapstākļi autovadītājam traucē. Piemēram, ja tas ir dienas tumšais laiks un lietus, tad drošāk pie stūres sēsties dienas gaišajā laikā un tad, kad ceļu segums ir sauss un tīrs. Mirklī, kad iegūta lielāka pārliecība, tad savas prasmes jāpraktizē jau sarežģītākos laikapstākļos.

Drošību uz ceļa veidojam paši

Satiksmes sarežģītību veido ne tikai satiksmes intensitāte un laikapstākļi, bet arī autovadītāji. Katrs ar savu braukšanas stilu un mērķiem veido kopējo satiksmes noskaņu. Viens no satraukuma un bailes radošajiem aspektiem ir agresīva citu autovadītāju uzvedība. Pastāv dažādi iemesli, kas to iespaido, un kā viens no biežākajiem – laicīgi neizbraucot vai nesaplānojot savu maršrutu – mēs steidzamies.

Gala rezultātā viss kaitina un rodas ķēdes reakcija: agresīva braukšana, nevajadzīgi skaņas signāli… Bieži vien aptaujās ļoti liels autovadītāju īpatsvars atzīst, ka kopējā ceļu satiksmē trūkst drošības sajūta, bet tajā pašā laikā aplikācijā brīdina par policijas esamību noteiktos ceļa posmos. Kā mēs uzlabosim situāciju uz ceļa, ja ceļu satiksmes pārkāpējiem ļaujam izvairīties no soda un tikt pieķertiem? Tā ir tāda kā līdzatbildība – tu zini, ka šāda problēma pastāv, bet nerīkojies.
Ik gadu situācija uz ceļiem uzlabojas, taču pārmaiņas nenotiek tik ātri, cik sabiedrība to vēlētos. Katram autovadītājam jāpadomā, kādu kultūru ieviešam ceļu satiksmē, jo situāciju, kas vērojama uz ceļiem – to veidojam mēs paši.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Patiesībā ceļu policija kā reizi ir vainīga pie tās nedrošības. Tā vietā lai normāli brauktu, vairums tirinās, ka tik no kāda stūra “neizlec” un nepiešuj sodu par kādu nepamanītu debīlu un nevajadzīgu zīmi. Tas pats attiecas arī uz ātro braukšanu. Šoferim ir jāļauj labos apstākļos pabraukt ar to 160 lai sliktos ar 90 braucot būtu droši.

Draugiem Facebook Twitter Google+