Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. februāris, 2013
Drukāt

Auž tīklus ātro kredītu “haizivīm”

Foto - LETAFoto - LETA

Tā saukto ātro kredītu firmu darbības ierobežošanai un uzraudzībai Ekonomikas ministrija noteikusi četrus turpmākās rīcības virzienus.

Pirmkārt, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumos (tie jau iesniegti Ministru kabinetā) noteikt, ka, iekams kādam izsniegt kredītu, firmām obligāti jānovērtē viņa spējas maksāt.

Otrkārt, ierobežot uzbāzīgas reklāmas un dažnedažādus klientus pievilinošus pasākumus, kas veicina neapdomīgu aizņemšanos.

Treškārt, līgumos ierobežot aizdevumu procentu likmes, kavējuma procentus un līgumsodus.

Ceturtkārt, dot tiesības Patērētāju tiesību aizsardzības centram stingrāk uzraudzīt šo biznesu, uzliekot firmām pienākumu sniegt pārskatus par savu darbību.

Par šiem virzieniem vienojušies februāra sākumā ar ekonomikas ministra rīkojumu izveidotās darba grupas speciālisti, tostarp vairāku ministriju un finanšu tirgus nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Cita starpā darba grupā spriests par ierobežojumu kredītu izsniegšanai – neļaut firmām to izsniegt agrāk kā pēc 12 līdz 24 stundām. Kā zināms, pašlaik ikviens cilvēks to var saņemt piecpadsmit minūšu laikā un pat neizejot no mājas – ar datora vai mobilā tālruņa palīdzību prasītā summa tiek pārskaitīta viņa bankas kontā.

Pretim netiek prasītas ne izziņas par ienākumiem, ne galvojums, ne ķīla. Konkrēti priekšlikumi, kas jāgroza likumos, speciālistiem jāsagatavo līdz šā gada 1. aprīlim.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzīst, ka tās ziņas, kas bijušas viņa rīcībā pirms mēneša, kad viņš pirmoreiz publiski pauda bažas par šo firmu neierobežotu uzdarbošanos un parādos nogrimušajiem kredītu ņēmēju tūkstošiem, esot bijušas nepilnīgas – stāvoklis esot draudīgāks, nekā licies sākumā. Izsniegto ātro kredītu apjomi strauji palielinās un parādnieku skaits pieaug, tāpēc valdībai steidzami jārīkojas, lai pasargātu iedzīvotājus no vēl lielākas grimšanas parādos.

Ekonomikas ministrs gan neko nevarēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc par ātro kredītu firmām sācis uztraukties tikai šā gada februārī, kaut arī ministra krēslā sēž kopš 2011. gada 25. oktobra. Un arī agrāk finanšu tirgus viņam nav bijis gluži svešs – strādājis “Swedbank”, pirms tam Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā. Toties ātro kredītu firmas uzdarbojas jau gadiem ilgi, un par galvu reibinošajām kredītu procentu likmēm (no 150 līdz 1552% gadā) bija labi zināms. Tāpat bija labi zināms, ka izsniegto ātro kredītu skaits pieaug milzīgos apmēros – 2011. gadā to bija 1 500 000, pērn – ap 2 000 000.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa stāsta, ka šomēnes centrs aptaujājis 18 firmas, kurās izsniedz ātros kredītus. Kaut arī iegūtie dati ir nepilnīgi – sešas firmas tos iesniegušas daļēji, trīs firmas (“Ātrais kredīts”, “MiniCredit”, “Latvijas Kredītdevēju apvienība”) nav atsaukušās vispār –, apkopotie dati liecina, ka stāvoklis ir satraucošs. No pagājušā gada janvāra līdz septembra beigām noslēgtajiem 774 956 kreditēšanas līgumiem 166 184 jeb vairāk nekā piektdaļa bijuši ātrie, kas noslēgti ar interneta vai mobilā tālruņa palīdzību.

No tā sauktajiem bezmaksas kredītiem – pirmoreiz izsniegtajiem, kuriem firmās nerēķina procentus, – 44 procenti tiek pagarināti, tātad aizņēmēji nespēj tos atmaksāt noteiktajā laikā. Savukārt par maksājuma termiņa pagarināšanu viņiem aprēķina pagarinājuma maksu, kas palielina parāda summu.

Baiba Vītoliņa atzīst, ka iedzīvotāju lielākajai daļai joprojām ir ļoti vājas zināšanas par to, kādas saistības uzņemas un ar ko riskē, aizņemdamies svešu naudu. Viņasprāt, pats satraucošākais – neapdomīgi aizņemas un iekrīt parādos lielākoties gados jauni ļaudis. No visiem kredītu ņēmējiem 18 firmās 40,6 procenti bijuši jaunieši vecumā no 18 līdz 21 gadam, bet 32 procenti – no 22 līdz 30 gadiem. Šo gadagājumu ļaudis ir arī vislielākie kavētāji, kuri nogrimuši vai riskē nogrimt lielos parādos.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+