Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. augusts, 2015
Drukāt

Avenes ienesīgas – ja ir zināšanas. Ciemos pie aveņu audzētāja Elkšņa Kuldīgas pusē (4)

Foto-Dainis BušmanisFoto-Dainis Bušmanis
Viedoklis

Imants Missa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā: "Atšķirībā no daudziem citiem saimniekiem, Alvils Elksnis ir beidzas Bulduru dārzkopības vidusskolu vēl tās "zelta norieta" laikā un saprot, ko dara. Citi vispirms izdara un tad domā. Saimniecība ir atradusi iespēju saimnieciski izmantot arī zemākas kvalitātes ogas, pārstrādājot tās vīnā, kas dod papildu pievienoto vērtību. Tāpat svarīga ir pilienveida laistīšanas izveide, kas sausajās vasarās nodrošina labu ražu."

Par vienu no aveņu audzēšanas nozares līderiem Latvijā izvirzījusies Alvilam Elksnim Kuldīgas novada Padures pagastā piederošā zemnieku saimniecība “Smilškalni”, kas ar aveņu audzēšanu nodarbojas kopš 1997. gada, bet pirms četriem gadiem iesaistījās arī mājas vīnu biznesā.

“Jebkurā augļkopības nozarē, tostarp arī aveņu audzēšanā, uzņēmējdarbība būs veiksmīgāka, ja kopā ar ražošanu būs arī neliela savas produkcijas pārstrāde, kur iegūtos produktus var nesteidzīgi pārdot visu ziemu,” teic A. Elksnis. “Smilškalnos” zina, cik maksā ogu audzēšana un pārstrāde, rēķina katru centu. Aizvadīto gadu laikā gūtās zināšanas un pieredze jau patlaban ļauj darboties daudz saimnieciskāk, bet nākotnē uzņēmējdarbību iecerēts veidot vēl efektīvāku. “Smilškalnos” audzē arī aveņu stādus pārdošanai, ir sadarbības līgums ar “Jāņa Aldermaņa dārzniecību” Rīgā. Patlaban bez aveņu stādījumiem sešu hektāru platībā “Smilškalnos” vēl vienā hektārā aug ķirši, 0,3 ha platībā – kazenes, bet pa 0,5 ha atvēlēti upenēm un smiltsērkšķiem. Saimniecība pastāvīgi algo vienu darbinieku, vasarā palīgi palīdz lasīt ogas. Darbos ir iesaistīti arī Elkšņu ģimenes locekļi.

Sākums ar upenēm

1997. gadā atgriezies dzimtajā pusē no Rīgas, Alvils vispirms iestādīja upenes. Stādījumi sāka ražot pēc trīs gadiem, “‘Latvijas balzams” tolaik upenes iepirka par 80 santīmiem kilogramā. Saimnieks ogas pārdeva arī tirgū un ievēroja lielo pieprasījumu pēc avenēm. Vispirms avenes iestādīja 0,1 ha platībā, vēlāk viena hekt­āra platībā, bet vēlāk stādījumus paplašināja līdz 3 ha.

Kad ogas sāka ražot, pirmajos gados rūpju par pārdošanu nebija – SIA “Pure food” Pūrē visu nopirka, turklāt maksāja labu cenu. Pēc dažiem gadiem “Pure food” īpašnieki bija sapratuši biznesa patiesību – jāpērk ogas no tā, kas ļauj pašiem vairāk pelnīt, tātad no citām valstīm. Viņu piedāvātā aveņu cena bija mazāka nekā pašizmaksa šeit. Patlaban “Smilškalnos” audzētās avenes pārdod trīs vietās Kuldīgas tirgū, Ventspils tirgū un veikalā “Elvi” Kuldīgā. Ogu vairumtirdzniecības cena nu jau trīs gadus ir 2,50 eiro/kg. Tiem pircējiem, kas paši rodas Padurē un lasa ogas, jāmaksā vien 1,70 eiro/kg. Tātad viegli izrēķināt, ka ogu lasītāji saņem vismaz 70 centus par salasīto kilogramu. Ja avenes ir mazas, tad viņi saņem līdz vienam eiro par kilogramu salasīto ogu.

Tomēr vissvarīgākais ir prasme avenes izaudzēt. A. Elksnis dalās pieredzē, kā taupīt: “Avenēm patīk augsne ar divu trīs procentu trūd­vielu īpatsvaru. Grāmatās rakstīts, ka uz vienu hektāru vajag 100 tonnas kūtsmēslu. Ja tos liek uz aveņu apdobēm, tad pietiek ar 30 tonnām. Jākaisa ir arī minerālmēsli. To var darīt arī ar traktoru, tad patēriņš būs vienlaidus un lielāks, nekā precīzi kaisot aveņu vadziņā ar rokām, kā darām mēs,” tā saimnieks. Aveņu audzēšanā ir ļoti daudz roku darba. Proti, krūmājs ir jāveido divas reizes gadā. Rudenī izgriež neražojošos dzinumus, bet pavasarī avenes retina – atstāj desmit dzinumus uz vienu metru. “Tas viss notiek ar rokām, ar šķērēm. Vienā hekt­ārā ir 3300 stādu, tātad pavisam ir jānostaigā 15 kilometri. Aveņu apdobes ir jāmulčē,” stāsta saimnieks. Ja stādījumus labi kopj, mulčē ar trūdvielām un mēsliem, tad tie ražo 10 – 12, nevis septiņus gadus, kā norādīts pētījumos. “Smilškalnos” aveņu ražība vidēji ir trīs tonnas no hektāra. “Nevar dzīties pēc augstas ražības, ir jāskatās, cik lielas ir ogas, cik tās viegli ir novākt,” piebilst saimnieks. Viņš avenēm arī ierīkojis pilināšanas laistīšanas iekārtas, kas sausajās vasarās ļauj vākt labu ražu.

Avenēm tirgū vajadzētu maksāt sešus eiro kilogramā, tomēr šo cenu nereti “nositot” mazie pārdevēji, kas savas ogas atdod par 2,50. Latvijas aveņu audzētājam sešu eiro cena ļauj normāli attīstīties. Daļu ogu vispirms fasē, tad gandrīz uz 15 – 20 stundām ievieto saldētavā, lai būtu stingrākas, tad ved uz tirgu pārdot, maksā algu šoferim un ogu pārdevējiem, 10 eiro dienā par tirdzniecības vietu. Un … ja ogas nepārdod, tad ved atpakaļ un spiež no tām vīnu.

Svarīgi arī, ka ienākumi no avenēm ir īsu laika posmu, ar tiem vēlāk jāspēj iztikt visu gadu. Alvilam gan atspaids ir no vīna pārdošanas saņemtā nauda. Saimnieks atklāj, ka rezultātā vidējā ogu pārdošanas cena ir aptuveni 2,50 eiro/kg, bet pašizmaksa 1,58 eiro/kg. Ja avenes audzē sešos hektāros, tad peļņa no viena hektāra iznāk 4500 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Lai viss iecerētais izdodas!
    Lepnums par savējiem.

  2. Itālijā avenes lielveikalos maksā 3,50€ 100 gramu.

  3. Alvil tu esi malacis,Pilnās burās uz priekšu.

  4. Kur to smiltsērkšķu vīnu var nopirkt?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+