Foto-Dainis Bušmanis

Avenes ienesīgas – ja ir zināšanas. Ciemos pie aveņu audzētāja Elkšņa Kuldīgas pusē 4

Par vienu no aveņu audzēšanas nozares līderiem Latvijā izvirzījusies Alvilam Elksnim Kuldīgas novada Padures pagastā piederošā zemnieku saimniecība “Smilškalni”, kas ar aveņu audzēšanu nodarbojas kopš 1997. gada, bet pirms četriem gadiem iesaistījās arī mājas vīnu biznesā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Jebkurā augļkopības nozarē, tostarp arī aveņu audzēšanā, uzņēmējdarbība būs veiksmīgāka, ja kopā ar ražošanu būs arī neliela savas produkcijas pārstrāde, kur iegūtos produktus var nesteidzīgi pārdot visu ziemu,” teic A. Elksnis. “Smilškalnos” zina, cik maksā ogu audzēšana un pārstrāde, rēķina katru centu. Aizvadīto gadu laikā gūtās zināšanas un pieredze jau patlaban ļauj darboties daudz saimnieciskāk, bet nākotnē uzņēmējdarbību iecerēts veidot vēl efektīvāku. “Smilškalnos” audzē arī aveņu stādus pārdošanai, ir sadarbības līgums ar “Jāņa Aldermaņa dārzniecību” Rīgā. Patlaban bez aveņu stādījumiem sešu hektāru platībā “Smilškalnos” vēl vienā hektārā aug ķirši, 0,3 ha platībā – kazenes, bet pa 0,5 ha atvēlēti upenēm un smiltsērkšķiem. Saimniecība pastāvīgi algo vienu darbinieku, vasarā palīgi palīdz lasīt ogas. Darbos ir iesaistīti arī Elkšņu ģimenes locekļi.

Sākums ar upenēm

1997. gadā atgriezies dzimtajā pusē no Rīgas, Alvils vispirms iestādīja upenes. Stādījumi sāka ražot pēc trīs gadiem, “‘Latvijas balzams” tolaik upenes iepirka par 80 santīmiem kilogramā. Saimnieks ogas pārdeva arī tirgū un ievēroja lielo pieprasījumu pēc avenēm. Vispirms avenes iestādīja 0,1 ha platībā, vēlāk viena hekt­āra platībā, bet vēlāk stādījumus paplašināja līdz 3 ha.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad ogas sāka ražot, pirmajos gados rūpju par pārdošanu nebija – SIA “Pure food” Pūrē visu nopirka, turklāt maksāja labu cenu. Pēc dažiem gadiem “Pure food” īpašnieki bija sapratuši biznesa patiesību – jāpērk ogas no tā, kas ļauj pašiem vairāk pelnīt, tātad no citām valstīm. Viņu piedāvātā aveņu cena bija mazāka nekā pašizmaksa šeit. Patlaban “Smilškalnos” audzētās avenes pārdod trīs vietās Kuldīgas tirgū, Ventspils tirgū un veikalā “Elvi” Kuldīgā. Ogu vairumtirdzniecības cena nu jau trīs gadus ir 2,50 eiro/kg. Tiem pircējiem, kas paši rodas Padurē un lasa ogas, jāmaksā vien 1,70 eiro/kg. Tātad viegli izrēķināt, ka ogu lasītāji saņem vismaz 70 centus par salasīto kilogramu. Ja avenes ir mazas, tad viņi saņem līdz vienam eiro par kilogramu salasīto ogu.

Tomēr vissvarīgākais ir prasme avenes izaudzēt. A. Elksnis dalās pieredzē, kā taupīt: “Avenēm patīk augsne ar divu trīs procentu trūd­vielu īpatsvaru. Grāmatās rakstīts, ka uz vienu hektāru vajag 100 tonnas kūtsmēslu. Ja tos liek uz aveņu apdobēm, tad pietiek ar 30 tonnām. Jākaisa ir arī minerālmēsli. To var darīt arī ar traktoru, tad patēriņš būs vienlaidus un lielāks, nekā precīzi kaisot aveņu vadziņā ar rokām, kā darām mēs,” tā saimnieks. Aveņu audzēšanā ir ļoti daudz roku darba. Proti, krūmājs ir jāveido divas reizes gadā. Rudenī izgriež neražojošos dzinumus, bet pavasarī avenes retina – atstāj desmit dzinumus uz vienu metru. “Tas viss notiek ar rokām, ar šķērēm. Vienā hekt­ārā ir 3300 stādu, tātad pavisam ir jānostaigā 15 kilometri. Aveņu apdobes ir jāmulčē,” stāsta saimnieks. Ja stādījumus labi kopj, mulčē ar trūdvielām un mēsliem, tad tie ražo 10 – 12, nevis septiņus gadus, kā norādīts pētījumos. “Smilškalnos” aveņu ražība vidēji ir trīs tonnas no hektāra. “Nevar dzīties pēc augstas ražības, ir jāskatās, cik lielas ir ogas, cik tās viegli ir novākt,” piebilst saimnieks. Viņš avenēm arī ierīkojis pilināšanas laistīšanas iekārtas, kas sausajās vasarās ļauj vākt labu ražu.

Avenēm tirgū vajadzētu maksāt sešus eiro kilogramā, tomēr šo cenu nereti “nositot” mazie pārdevēji, kas savas ogas atdod par 2,50. Latvijas aveņu audzētājam sešu eiro cena ļauj normāli attīstīties. Daļu ogu vispirms fasē, tad gandrīz uz 15 – 20 stundām ievieto saldētavā, lai būtu stingrākas, tad ved uz tirgu pārdot, maksā algu šoferim un ogu pārdevējiem, 10 eiro dienā par tirdzniecības vietu. Un … ja ogas nepārdod, tad ved atpakaļ un spiež no tām vīnu.

Svarīgi arī, ka ienākumi no avenēm ir īsu laika posmu, ar tiem vēlāk jāspēj iztikt visu gadu. Alvilam gan atspaids ir no vīna pārdošanas saņemtā nauda. Saimnieks atklāj, ka rezultātā vidējā ogu pārdošanas cena ir aptuveni 2,50 eiro/kg, bet pašizmaksa 1,58 eiro/kg. Ja avenes audzē sešos hektāros, tad peļņa no viena hektāra iznāk 4500 eiro.