Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. septembris, 2013
Drukāt

Aveņu bums rada viltvāržus


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Rudens aveņu audzēšana daudzām mazajām saimniecībām kļuvusi par ienesīgu nodarbi, kuru gan traucē Polijas uzpircēju darbošanās un valsts iestāžu nespēja kontrolēt negodīgos pārdevējus. Viņi Polijā audzētās avenes uzdod par Latvijas produktu, tādējādi kropļojot konkurenci.

 

Šādu vēstījumu redakcijai nodeva vairāki aveņu audzētāji. Tiesa, 27. augustā Valsts ieņēmumu dienests kārtējās pārbaudēs Rīgas Centrāltirgū (RCT) konfiscēja 981 kilogramu importa augļu, ogu un dārzeņu, informēja VID sabiedrisko attiecību daļa. Pārbaužu laikā tika konstatēts, ka 18 tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū tiek tirgota nezināmas izcelsmes ievesta produkcija.

Rīgas Centrāltirgū un Nakts tirgū rudens avenes šonedēļ varēja nopirkt par 2,20 – 3 latiem kilogramā. Savukārt Kalnciema tirdziņā Rīgā un citviet rudens aveņu cena sasniedz pat 6 – 7 latus par kilogramu. “Latvijā vēl neražojam tik daudz ogu, cik cilvēki pieprasa. Pircēji visu izaudzēto apēd svaigā veidā. Audzētāji nevar apmierināt pieprasījumu, un situācija nemainīsies arī nākamajos gados,” labo cenu pamato Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa.

 

Ogas ar 
neskaidru izcelsmi
Avenes_DB_14

Cik godīgi ir rudens aveņu pārdevēji Rīgas Centrāltirgū? Starp gaļas un piena paviljonu dodamies pie divām pārdevējām, kas pārdod Rēzeknes novada saimniecības “Vijolītes” ogas. Uzraksts pie cenu zīmes “2,80 Ls/kg” arī vēsta, ka ogas ir audzētas Latvijā. To apstiprina arī viena no pārdevējām. Turpat blakus šīs pašas saimniecības ogas pārdod vēl viena kundze. Runātīgās pārdevējas neslēpj, ka ik dienu vienā tirdzniecības vietā viņas pārdodot 50 – 60 kilogramus aveņu, bet rekords esot bijis kādā sestdienā, kad pārdoti 200 kilogrami aveņu. Redzam, ka pircēji rindā nestāv, tomēr ik pēc pāris minūtēm kāds nopērk 250 gramu tilpuma kastīti vai arī lielāku aveņu daudzumu. Pārdevējas teic, ka Rēzeknes pusē esot lielas aveņu platības, ogas viņas saņemot ik pēc četrām dienām. Bildēt viņas gan nevajagot.

Pēc atgriešanās redakcijā noskaidrojām, ka Rēzeknes novada Silmalas pagasta Kruķu ciemā reģistrētā zemnieku saimniecība “Vijolītes” pērn jūnijā bankrotēja. Laikraksta “Silmalas Dzīve” korespondente Natālija Stafecka pastāstīja, ka pagastā neviens avenes neaudzē. “Cilvēki dodas ogas lasīt mežā un vēlāk ved tās uz tirgu pārdot, bet ogu audzētāju mums nav,” tā N. Stafecka. Bankrotējušās ZS “Vijolītes” īpašniece Jevdokija Krasņakova pa tālruni apliecināja – viņas saimniecība pērn 30. jūnijā ir likvidēta, saimniecība ar lauksaimniecību nekad nav nodarbojusies. “Zemnieku saimniecība “Vijolītes” agrāk nodarbojās ar kokzāģēšanu. Ļoti nepatīkami, ka kāds savas darbības piesedz ar mūsu vārdu,” tā J. Krasņakova.

RCT preses sekretārs Ivars Jakovels atbildē redakcijai paskaidroja, ka RCT uzrauga, lai tirgotāji ievērotu visas Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktās prasības tirdzniecībai. Proti, ir jābūt norādēm par produktu izcelsmi, to cenai un dokumentiem, kas identificē, no kurienes ir nākuši konkrētie produkti. “Ar šo uzraudzības darbu nodarbojas RCT paškontroles sistēmas vadītāja, veterinārās laboratorijas pārstāvji, kontroles dienests un teritorijas pārraugi, kas ikdienā strādā ar tirgotājiem. Ikdienā tirgū situāciju monitorē arī Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti. Tirgus nav represīva iestāde, kam ir tiesības uzlikt sodus vai iespējas veikt padziļinātas pārbaudes. Kas attiecas uz to, vai preču patiesā izcelsme atbilst dokumentos uzrādītajai, tad šeit padziļinātas pārbaudes ir iespējams veikt Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta speciālistiem,” raksta I. Jakovels. 
Pēc “Latvijas Avīzes” sniegtās informācijas par “Vijolīšu” saimniecību RCT kontroles dienests pārbaudījis pārdevēju dokumentus un secinājis, ka tie ir bez vainas, turklāt ogas esot vietējās, tiesa, pārdevējs ir cita juridiska persona – sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

 

Ražotāju uztrauc nenoteiktība

Spriguli_DB_14Slampes pagasta zemnieku saimniecības “Spriguļi” saimnieki Lilija un Pēteris Rancāni avenes audzē trīs hektāros. Šā gada rudens raža sausuma dēļ izaugusi viduvēja. “Šo kultūru audzējam aptuveni 15 gadus. Aizvien tirgū ir nenoteiktība par pārdošanas nosacījumiem un cenām. Rīgas Centrāltirgus ir “sakārtots” – no rīta, kad notiek pārbaudes, pārdevēji pārdod Polijas ogas, bet vakarā tās pārvēršas par Latvijas ogām,” teic saimniece. No “Spriguļiem” visas ogas nonāk pie uzpircējiem, kad tie atsaka, tad Nakts tirgū.

Lilija teic, ka Latgalē ar aveņu audzēšanu nodarbojas tikai viena saimniecība un tā piederot viņas brālim, kas dzīvo Nautrēnos. Saimniece ir sašutusi par Zemkopības ministrijas nespēju aizstāvēt vietējos ražotājus no negodīgas konkurences.

“Par 70 santīmiem Polijā, kur audzētājs saņem lielu valsts atbalstu, pirktās ogas Latvijā var atļauties pārdot par zemu cenu. Mums, ogu lasītājiem, vien jāmaksā 60 santīmi par kilogramu,” tā L. Rancāne. Viņa arī aicina stingrāk pārbaudīt pašvaldības, kas izsniedz izziņas tirdzniecībai tirgos.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Jelgavas novada lauku attīstības konsultante Dace Drošprāte teic, ka lauku cilvēki – 5 līdz 10 ha lielu saimniecību īpašnieki – vaicājot, kādu kultūru ir izdevīgi audzēt. “Nevaram ieteikt avenes tāpēc, ka tām nav konkurētspējīga cena. Polijā un Lietuvā audzētās ogas pie mums varētu atdot bez maksas un turienes zemnieks tāpat pelnītu no subsīdiju naudas,” teic konsultante. “Ja savu zemnieku neaizsargāsim, tad kā celsim lauksaimniecību?” viņa piebilst.

Savukārt S. Strautiņa lēš, ka Latvijā ar aveņu ražošanu tirgum nodarbojas līdz 50 audzētāju. Kopējā stādījumu platība pērn samazinājās par 100 ha un veidoja 213 ha, tostarp rudens avenes audzējot aptuveni vienā ceturtdaļā stādījumu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+