×
Mobilā versija
Brīdinājums +7.2°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 25. aprīlis, 2018
30. novembris, 2017
Drukāt

Azartspēles stumj ārā no Rīgas centra (6)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ar Rīgas pašvaldības lēmumu atcelta atļauja vēsturiski pirmajai spēļu zālei "Fenikss" Vecrīgā, Kaļķu ielā 24.

Rīgas pašvaldība nolēmusi nākamo piecu gadu laikā galvaspilsētas vēsturiskajā centrā slēgt 42 azartspēļu zāles. Izpildot šo lēmumu, tiktu slēgtas SIA “Alfor” piederošās 16 “Feniksa” laimētavas. SIA “DLV”, kurai pieder “Zilais dimants” un “Dimanta Bingo”, būtu jāšķiras no septiņām azartspēļu vietām, tikpat zāļu būtu jāslēdz SIA “Olympic Casino Latvia”, kam pieder “Olympic Casino”. SIA “Furors” zaudētu sešas “Klondaikas” laimētavas, tāpat tiktu slēgtas trīs “Admirāļu kluba” azartspēļu vietas, divas uzņēmumam “Joker LTD” un viena uzņēmumam “Bliks” piederošā. Aizliegumi neskartu vien četru un piecu zvaigžņu viesnīcas un publiskās apbūves teritorijas.

 

Lēmums ļoti nepatīk

Azartspēļu zāļu turētājiem šis pašvaldības lēmums ļoti nepatīk. Latvijas Spēļu biznesa asociācijā (LSBA) biedē, ka par katru slēgšanai paredzēto spēļu zāli tikšot celta prasība tiesā. Pēc azartspēļu vietu slēgšanas darbu zaudēšot aptuveni pustūkstoš spēļu zāļu apkalpotāju, savukārt valstij maksāto nodokļu ieņēmumi sarukšot aptuveni par 5 miljoniem eiro gadā.

Kā šķiet, par darbinieku atlaišanu un nodokļu ieņēmumu zudumu azartspēļu zāļu turētāji gan noraizējušies mazāk, vairāk par to peļņu, kas varētu ievērojami sarukt, ja būtu spiesti slēgt azartspēļu vietas. Pēc “Firmas.lv” datiem, SIA “Alfor”, kurai viens no līdzīpašniekiem ir pērn Latvijas miljonāru TOP10 sarakstā minētais Jānis Zuzāns, 2016. gadā darbojusies ar 14,5 miljonu eiro peļņu, kas pēdējā laikā augusi par vairāk nekā 20% ik gadu.

 

Neesot pienākuma neko slēgt

Zvērināta advokāte, advokātu biroja “Kronbergs Čukste Derling” partnere Vineta Čukste-Jurjeva norāda, ka Vecrīga ir viena no galvenajām atpūtas vietām, kur izklaides vietas izveidotas kuplā skaitā. Tas nozīmē, ka arī sabiedrības attieksme pret šo galvaspilsētas daļu bijusi un ir atvērta šāda veida iestādēm. Turklāt spēļu zāles, kurām atceltas atļaujas, atrodas ne tikai Vecrīgā, bet arī teritorijā no Kuģu ielas Pārdaugavā līdz pat Pērnavas un Brīvības ielu krustojumam pie J. Zemitāna tilta.

Pēc viņas skaidrotā, Augstākās tiesas 2017. gada 24. februāra blakus lēmums lietā par atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai Rīgā, uz kuru, kā noprotams, balstījusies pašvaldība, tai nemaz neuzliekot pienākumu slēgt azartspēļu vietas. Tiesas lēmumā esot vien norādīts, ka pašvaldībai būtu jāsakārto azartspēļu tirgus Rīgas vēsturiskajā centrā. Savukārt Rīgas domes saistošie noteikumi, kas liedz ierīkot spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā, bija izdoti 2006. gadā. Bet lielākā daļa to atļauju, kuras ar pašvaldības lēmumu tiek atceltas, bija izsniegtas agrāk, pirms vēl bija izdoti šie saistošie noteikumi.

Administratīvā rajona tiesa 14. novembrī noraidīja SIA “Alfor” un “Admirāļu kluba” lūgumus apturēt Rīgas domes lēmumu.

 

Iedzert un dejot drīkst, uzspēlēt nedrīkst

Atļauju atcelšanu varot balstīt vienīgi uz Azartspēļu un izložu likumu, kurā noteikts, ka pašvaldība tā var lemt, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā būtiski aizskar valsts vai Rīgas iedzīvotāju intereses.

“Lai tagad slēgtu kādu azartspēļu vietu, pašvaldībai precīzi jāpaskaidro, kā tā aizskar valsts vai Rīgas iedzīvotāju intereses,” teic Vineta Čukste-Jurjeva, “bet paskaidrojumu vietā pašvaldība lēmumos par izsniegto atļauju atcelšanu atsaucas uz nepieciešamību aizsargāt Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu kā kultūras mantojumu, apgalvojot, ka spēļu zāles it kā apdraudot Rīgas vēsturiskā centra kā pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu. Kāpēc šāds apdraudējums ir atklāts tagad – 11 gadus pēc pieminēto saistošo noteikumu pieņemšanas? Kāpēc Rīgas vēsturiskajā centrā var atrasties alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietas, skaļi bāri ar iereibušiem un smēķējošiem cilvēkiem un skatlogos dejojošām puskailām meičām, bet azartspēļu zāles kaitē Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanai?”

 

Bija jāslēdz jau sen

Jautāts, ar ko izskaidrojams šāds lēmums, Rīgas pašvaldības Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais atbild, ka Rīgas vēsturiskajā centrā azartspēļu vietām jau sen nebija jāatrodas.

“Tā noteikts gan Azartspēļu un izložu likumā, gan pašvaldībā izdotajos saistošajos noteikumos,” paskaidro viņš, “tos ievērojot, Rīgas vēsturiskajā centrā visas azartspēļu vietas bija jāslēdz jau līdz 2011. gadam.” Viņaprāt, tāpēc neesot pat nepieciešams spriest par to, vai tās aizskar vai neaizskar valsts vai Rīgas iedzīvotāju intereses.

Uz jautājumu, vai pašvaldībā domā par kādu atsevišķu vietu, piemēram, kādā Rīgas mikrorajonā, kur turpmāk varētu atrasties azartspēļu zāles, Dainis Turlais atbild, ka azartspēļu bizness neesot pašvaldības atbalstāmo uzņēmējdarbības veidu sarakstā. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne atzīst, ka pašvaldībai ir visas tiesības lemt par to, kur atrasties azartspēļu vietām.

 

Kur īstā vieta azartspēlēm?

“Diezin vai šo zāļu atrašanās Vecrīgā aizskar iedzīvotāju intereses, ņemot vērā, ka dzīvojamo namu un iedzīvotāju te ir krietni mazāk nekā galvaspilsētas mikrorajonos. Kā zināms, ik gadu Vecrīgu apmeklē daudz ārvalstu tūristu, kuri šajās un citās izklaides vietās iztērē savu naudu. Jo izklaides vietu mazāk, jo mazāk naudas paliek valstī,” spriež Signe Birne, “lielāks iedzīvotāju interešu aizskārums drīzāk ir mikrorajonos, kur arī ir daudz šo azartspēļu zāļu, turklāt nepiemērotās vietās.”

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis uzskata, ka Rīgas vēsturiskajā centrā azartspēļu zālēm tomēr nebūtu īstā vieta. “Tās bojā Rīgas kultūrvēsturisko vidi, kur cilvēki vēlas iepazīties ar tās arhitektūras un mākslas vērtībām. Bet šo zāļu vizuālais tēls šai videi ir pilnīgi svešs un neiederīgs,” uzskata Juris Dambis, “galvaspilsētas viesiem un tūristiem šīs daudzviet izveidotās azartspēļu vietas var radīt iespaidu, ka rīdzinieki to vien dara, kā vienā laidā spēlē azartspēles.”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. ARA NO LATVIJAS,JO ATRAK JO LABAK!

  2. Nahuj vispar tas azartspeles vajadzigas?cilvekus tas tikai slikti ietekme,cik naudas vini nav nospelejusi!!!tapec jau ir patsmit miljoni ienakumi gada,ta jau citu cilveku nauda.pis visu so biznesu vajadzetu vispar iznidet ni LATVIJAS…

  3. Ārā no Latvijas!

  4. Uz pierīgas mežiem prom!

  5. Tās miskastes vispār atstāt tikai lielās viesnīcās..
    Bet tie nodokļu zaudējumi valstij caur citiem nodokļiem būs

    • Būtu jau labi, ja tās būtu izklaides vietas. Bet ne tur drīkst padejot, ne “meldiņu uzvilkt”. Drīkst tikai savu aldziņu automātā atstāt un trīcošu sirdi vilkties mājās, paceļam sacerot pasaciņu ģimenei, kur nauda palika. Regulāri tā izklaidējoties liela daļa kļūst atkarīgi. Rezultātā zaudē visu- sagrābj kredītus, parādā visiem draugiem un radiem, melo ģimenei, ka darbā nemaksā algu un darbavietā ņem avansus, jo it kā ģimenē kāds visu laiku slimo utt. Visas domas ir- kā lai tagad atspēlējas. Ja arī izdodas kaut ko laimēt, personāls ir apmācīts uzsaukt kādu bezmaksas alkoholu un bieži cilvēks neaiziet mājās ar naudu, jo ir uzradies azarts. Rezultātā tukšas kabatas. Tad ir vainīga paliek valsts, kur viss ir slikti, nevar pietiekami nopelnīt, lai atspēlētos un parādus atmaksātu. Vai tad tas viss nav kaitēšana sabiedrībai? Un vispār valsts naivi domā, ka viņi no šīm zālēm saņem visus nodokļus.

Draugiem Facebook Twitter Google+