Likās, ka Tomass Hendriks Ilvess (centrā) sarokodamies un apkampdamies pazīst puskrogu, un tas liecina, ka, apņemdams Salacgrīvas valdzinošo daiļavu Ievu (no kreisās), drīz būs ticies ar tikpat daudz latviešiem kā Vējonis.
Likās, ka Tomass Hendriks Ilvess (centrā) sarokodamies un apkampdamies pazīst puskrogu, un tas liecina, ka, apņemdams Salacgrīvas valdzinošo daiļavu Ievu (no kreisās), drīz būs ticies ar tikpat daudz latviešiem kā Vējonis.
Foto – LETA

Back to the Sixties*. Egila Līcīša reportāža no Ilvesa dīdžejošanas Rīgā 2

Patiesībā bija tā. Pārcelsimies atpakaļ aiz dīķa uz ASV, Back to the Sixties, kad mazais melomaniaks Tomasiņš, kam vēl nedīga ūsas, pieplaka ar ausi pie tranzistoru radio, kur dienām dreijāja tīneidžera mīļākos avangarda gabalus. Tas bija laiks, kad saksofonists pūzdams locījās līdz zemei, ģitāras vibrēja un žēli raudāja, harmonijs gaudoja līdzi un, ja nebūtu bundzinieka, amerikāņu nācija nepavilktos kā psihi uz rock’n’roll, bet paliktu pie bugivugi. Toreiz gabali nebij garāki par divi minūtēm, jo rokenrols nav tūļām un mūzikas tranzistorā bija tik bezgala daudz, ka “The New Seekers” steidza sacerēt gabalu pēc gabala, lai “The Beach­boys” viņus nepārspētu ar lielāko grāvēju, kāds jebkad skanējis Rietumu pasaulē. Pat pieņemot, ka brežņevlaikā “West” zelta racēju kroga vietā izvietojās PSRS ģeologu ēdnīca – iedomājieties, kas notiktu, ja uzrastos zēniņš Tomass ar pārnēsājamo tranzistoru un palaistu skaņu celiņu apm. 100 soļu no Stabu ielas stūra mājas! Ja stilīgais igaunis neieķēpātos darīšanās ar čeku, tad skolotāju istabā dirkšķis melomānu ne pa jokam purinātu!

Ja jums nosists garīgais un Rīgā gribas vesternizēties, aizjājiet līdz bāram “West”. Priekšpusē ir vieta , kur ērti piesiet zirgu, pats noparkojieties uz štīmes uztaisīšanu tā netālāk no mīztuves.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Īsi raksturošu laika periodu, ja gribat, ēru, kāda pēc astotās Asiņainās Mērijas glāzes paveras pa salūna aizkvēpušo logu. Džeks Londons te jau ir bijis, spirtoto izlacis un nosalušiem pirkstiem skarbo pirmatnību aprakstījis. Diezgan daudz Jukonas ūdeņu pārskrējis, kad haskiji pajūga kamanās Džeku aizrāva tālāk baltajā klusumā. Kopš tām dienām kalnrači aizlauzušies līdz ogļu slānim, zeltrači izkalušies līdz rūdas dzīslai un var atļauties nodzert kādu dolāru vairāk. Līdz ar to pārmaiņas skārušas arī noplukušo skabūzi, kur agrāk aiz letes stāvēja Bezzobu Bils, piedāvāja salāpīties ar mikstūrām, no uzkodām bija pemikāns un sīpolloki un interjeru greznoja vien divi aļņu galvaskausi. Tagad tīri piemīlīgā šeņķī no kātiem nolaistā Bila vietā pieņemti iznesīgāki bufetčiki, uz plīts čurkstina bekonu, krājumā ir vairāk uzgriežamo un varena dzērienu baterija. Ka situācija nav ugunsdroša, liecina joprojām neaizvāktie galvaskausi un tas, ka liela daļa grādīgo aizslēģota bufetē aiz dzelzs restēm. Tomēr, Saeimas deputāta vārdiem runājot, dzīves līmeņa uzlabošanās duras acīs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Olrait, iejutāties amerikanizētajā atmosfērā? Droši vien izcēlāt no pagraba tomātsulas kārbu, pieliekamajā atradāt sāli, piparus, selderiņa stiebru, asas mērces pili un tikai jānolūko, kur nenoganāmā laulene nobēdzinājusi Ziemsvētkiem aiztaupīto pusstopu. Kas gan būtu labāks par mājas apstākļos izbrūvētu “Bloody Mary”! Vēl būs garš laiks klausīties par vēsturisko 19. decembra rekordsilto sestdienu, kad brīvās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzstājās klubā “West”, spēlēdams jaunībsdienu vecās plates, un kad meičiņas pat vēlā vakarā pa pilsētu bij izskrējušas T-kreklos.

Lieta tāda. Nelaimīgu apstākļu sakritības dēļ salūnā “West” tomēr bija nošauts ilggadējais pianists, un nācās lauzīt galvu, kur saviesīgām ballītēm ņemt jaunu dīdžeju…

Nē, sāksim tā. Jūs zināt, ka igauņu Tomass iemīlējis latviešu zelteni Ievu un ņems par sievu. Igauņiem Ieva patīkot, tīrīga, kārtīga, bet Tomasam derētu vairāk socializēties līgavas tautiešu vidē…

Patiesībā bija tā. Pārcelsimies atpakaļ aiz dīķa uz ASV, Back to the Sixties, kad mazais melomaniaks Tomasiņš, kam vēl nedīga ūsas, pieplaka ar ausi pie tranzistoru radio, kur dienām dreijāja tīneidžera mīļākos avangarda gabalus. Tas bija laiks, kad saksofonists pūzdams locījās līdz zemei, ģitāras vibrēja un žēli raudāja, harmonijs gaudoja līdzi un, ja nebūtu bundzinieka, amerikāņu nācija nepavilktos kā psihi uz rock’n’roll, bet paliktu pie bugivugi. Toreiz gabali nebij garāki par divi minūtēm, jo rokenrols nav tūļām un mūzikas tranzistorā bija tik bezgala daudz, ka “The New Seekers” steidza sacerēt gabalu pēc gabala, lai “The Beach­boys” viņus nepārspētu ar lielāko grāvēju, kāds jebkad skanējis Rietumu pasaulē. Pat pieņemot, ka brežņevlaikā “West” zelta racēju kroga vietā izvietojās PSRS ģeologu ēdnīca – iedomājieties, kas notiktu, ja uzrastos zēniņš Tomass ar pārnēsājamo tranzistoru un palaistu skaņu celiņu apm. 100 soļu no Stabu ielas stūra mājas! Ja stilīgais igaunis neieķēpātos darīšanās ar čeku, tad skolotāju istabā dirkšķis melomānu ne pa jokam purinātu!
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.