×
Mobilā versija
+5.9°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
19. janvāris, 2018
Drukāt

Māra Libeka: Bada maize…Trūcīgo personu statuss gadiem nav pārskatīts (22)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Māra Libeka

Mūsu valstī 15% trūcīgo mājsaimniecību atzīst, ka finansiālu apstākļu dēļ nevar atļauties veselības aprūpes pakalpojumus, norādīts 2017. gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā. Eiropas Savienības valstīs šis rādītājs vidēji ir četri procenti. Tas, ka valdība un Saeima beidzot ir pagriezusies ar seju pret veselības aprūpes jomu, piešķirot tai vairāk nekā miljardu eiro, nenoliedzami ir pozitīvi vērtējams fakts. Taču papildu nauda kvotu palielināšanai jeb rindu mazināšanai nenozīmē, ka trūcīgie cilvēki priecāsies par piešķirto labumu baudīšanu. Valsts dāsnums ir jāskata kopsakarībā ar oficiāli noteikto trūcīgās personas ienākumu līmeni, kuru Labklājības ministrija nav pārskatījusi un mainījusi kopš 2014. gada, un tas ir nieka 128 eiro, kas, zinot, kā pieaug dzīves dārdzība un inflācija, ir bada maize. Pret šo nieka grašu paaugstināšanu visu šo laiku stabili iestājusies tieši Veselības ministrija, un to var saprast, jo tad pieaugtu to cilvēku pulks, kuriem valsts nodrošina medicīniskos atvieglojumus. Patlaban viņu ir vairāk nekā 40 tūkstoši.

Trūcīgām personām, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro, nav jāmaksā pacientu iemaksas, līdzmaksājums par slimnīcā veiktu ķirurģisko operāciju, kā arī nav jāmaksā līdzmaksājums 0,71 eiro par katru pilnībā kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču recepti. Ja trūcīgo personu skaits oficiāli kļūtu lielāks, pieaugtu naudas summas no valsts maka šo izdevumu segšanai.

Par to, ka mūsu valstī trūcīgo cilvēku skaits ir lielāks nekā oficiāli zināmais, liecina arī pacientu parādi slimnīcām, kam gan ir tendence samazināties, tomēr tie joprojām ir lieli. Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai 12 tūkstoši pacientu palikuši parādā vairāk nekā pusmiljonu eiro. Līdzīga aina ir arī P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Nedaudz mazāks pacientu parāds – 320 tūkstoši eiro – ir, piemēram, Daugavpils reģionālajai slimnīcai, bet Vidzemes slimnīcā pacientu nesamaksātie parādi ir 135 tūkstoši eiro.

Tiesa, ne jau visi parādnieki ir trūkumcietēji, daļa no tiem ir bezkaunīgi ļautiņi, kuri neuzskata par vajadzīgu samaksāt par ārstēšanu, taču šie iespaidīgie cipari liecina, ka valsts noteiktie 10 eiro par dienu slimnīcā vai 30 eiro par operāciju stacionārā, kas jāmaksā pacientam, ir gana daudz cilvēkiem ar mazu rocību. Daudziem droši vien to ir grūti saprast, sak, vai tad tiešām nieka desmit eiro nevar atrast! Bet, ja slimnīcā ir jāatrodas nedēļu un ilgāk, tad tā jau ir apjomīga naudas summa. Tiem, kam nav stabilu ienākumu vai slimība ieilgusi, atliek cerēt uz radu un draugu, kā arī darba devēja un pašvaldības palīdzību.

Politiķi sola, ka papildu miljoni medicīnai dos lielāku iespēju saņemt ambulatoros izmeklējumus un terapiju, kopumā samazinot gaidīšanas rindas par 40 procentiem. Diemžēl daļa cilvēku šos labumus neizjutīs, jo reāli skaitās trūcīgi, bet oficiāli ar valdības noteikumiem šajā statusā nav iekļauti.

Cilvēku līmeņošana mūsu valstī kļuvusi jau tāda kā azartiska nodarbe, un tajā līmeņu jūklī politiķi un ierēdniecība tā sapinusies, ka, rokoties pa tiem, pazaudējusi būtību. Minimālā ienākuma līmenis, garantētais minimālo ienākumu līmenis, maznodrošinātā līmenis, Labklājības ministrijas projektā ierakstītais ienākumu līmenis pārtikas paku saņemšanai…

Pinoties pa līmeņiem, kaklu var nolauzt!

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Trūcīgajam Siliņam pārskatīja !!!

  2. Kas vainas darbam pa minimalo algu? Jautajums Kada ir izglitiba vairumam trucigo? Butu kaut gramatveza kursus izgajusi. Ja laukos darba iespejas mazas, bet ja ESI ieguldijis Sava izglitiba, izaugsme un ESI visu muzu stradajis Sava profesija Nevis metajies no viens vietas uz otru Vai dzeris visu muzu tad darbu atrast sobrid profesija nebutu jabut problemai kaut ari blakus pilseta. Ir cilveki kuri uz darbu katru dienu ar masinu pat 3 stundas viena virziena brauc, kas nav leeti, ja sava nomale darba nav varbut verts pardot savu ipasumu un parcelties tur kur ir darbs. Bet invalidiem kuri vairs nevar stradat ir jadoma nevis japikst cik viss slikti. Var meginat kadu dizpardokli uzrakstit Vai gatavot rotas vai jebko citu no Ka var izveidot biznesu. Idejas invalidiem jadoma- esmu slims, bet ko es Vel varu izdarit? Kas Vel labi darbojas? Prats? Rokas? Un aiziet! Ir biznesa inkubatori, ir kursi NVA. Ir jaizdoma ko es varu dot, izdarit, bet Ka nav citiem. Ko jaunu varu piedavat, ko cilveki varetu gribet. Var kaut makslinieciskas pogas gatavot kaut no atkritumiem- lielopa kauls, kokosrieksta caula un interneta pardot. Ja nav naudas tad izdoma kaa pie taas tikt, bet tikai darot to ko neaizliedz likums.

  3. vai mūsu deputatu kungiem nevajadzetu samazinat savu apetiti unpar savu slikti padarito darbu nesanemt premijas,prastajam cilvecinam par sliti padarito tacu nemaksa.Ka tad sveice tiek gala ar astoniem ministriem un ir daudz bagataki ka mes .A tesez simts kapost galvas un esm kapitala pakala un vel sanem lielum lielas premijas ,bet jautajums par ko……

  4. Varbūt valsts institūcijas varētu sastādīt trūcīgās personas ēšanas tāmi par 49 eiro mēnesī?…

  5. Eiropā neiekasē nodokļus, ja alga mēnesī nepārsniedz 1000 eiro.

  6. Šķiet, ka klūda . No2010 gada nav mainījusies šī summa. Tas redzams ministru kabineta lēmumos , kuri stājās šogad spekā.

  7. Trūcigie taču arī “tagad ir bagātaki nekā jebkad agrāk”… ha ha .

  8. dumjāka vien paliek, izlasiet rakstu par šitiem ‘maznodošinātajiem” 9 lpp
    Lai tie nodrošina viens otru, mums kāda daļa??????????????????????????man tie lopi palīdz???????????nolamā ,piemēslo, apzog………… gan
    nolādētie dzīvnieki

  9. Kauna nav.Biju 2.grupas invalide,bet dabuju iet strādāt nepilno darba laiku par 142.00 mēnesī.Tā kā strādāju iedeva 3.grupu.Tagad mēnesī iznāk 200 eiro,bet visas āstu vizītes ,analīzes un ceļš pie dakteriem izmaksā daudz.Rezultātā naudas paliek mazāk nekā iztikas minimums,bet ar 200 eiro jāiztiek tikai tāpēc ka iznāk minimums.Tāpēc jau daudzi neiet stradat,jo ar trūcīgo īsziņu var dabūt vairak.

  10. Cien.Māra Lībeka ! Atbildēt

    Vai nevēlaties papētīt ,kā valsts piespiedu kārtā dzen cilvēkus nabadzībā.Kaut vai ar uzspiesto māju siltināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu,ar uzspiestiem obligātiem apsaimniekotājiem (izsaimniekotājiem). Nevienam neinteresē,ka celtniecības izmaksas cēlušās neskaitāmas reizes.Šādu māju iedzīvotāji nekad nedabūs trūcīgo statusu,jo 1. ir kredītsaistības ar banku, 2. ienākumi tam neatbilst,un nevienam neinteresē,ka obligātie ikmēneša maksājumi sastāda gandrīz 2/3 ienākumu. Un ja palaimēsies aizkulties līdz pensijai, draud izlikšana no dzīvokļa,jo ar pensiju šitos kredītmaksājumus nenosegt.

  11. Lai tiktu pie ārstēšanās vajag ģimenes ārstu ,un kā izrādās tad tādu dabūt jau ir problēma. Reāli ārstējas tie kam ir trūcīgais statuss-sociālo pabalstu saņēmēji. Kam ir darbs tas baidās to zaudēt, un alga nav tik laba lai atļautos tās 10 dienas slimnīcā kas būtu reālais laiks ko vajadzētu gulēt lai atlabtu. Tad arī ir tā ka ar ātrajiem ja aizved, tad vairs neturas pretī.

  12. Šobrīd esmu bez darba.Provincē ir maz iespēju. Nesmēķēju un alko nelietoju.Ja ir darba iespēja, tad par minimālo algu un , ja ir jānorēķina transporta izdevumi un pusdienas, tad alga vien iznāk mazliet virs 100 eiro….ziniet, es pat malku vairs nevaru nopirkt, bet par veselības uzlabošanu un zobārstu jāaizmirst.Tas, kurš ir labi paēdis, neēdušo nesapratīs…..aizvien meklēs argumentus.Bet ir smagi…

    • Arī 100 eiro ir nauda, ja nav nekā. Paplašinās paziņu loks, kas paver iespēju atrast citu darbu, jāsāk ar mazumiņu. Dzīve uz paplātes neko nepasniedz.

  13. Lībekas kundze- mums ir izaugušas sociālo pabalstu saņēmēju paaudzes. Vīrietis guļ mājās, kājas nekustina, jo par minimālo algu nestrādās, bet viņam pienākas elektrības bezmaksas karte,,, kad jāiet strādāt visi ir slimi

  14. Protams jāpalīdz tiem, kas nevar strādāt, bet nekad tiem, kas negrib, tikai dzerstās

  15. 128,06 ir tikai tiem, kam inv.grupa noforméta, páréjiem 49,80 GMI límenis…tagad laikam 3 rubllus piemeta klát…un nav tie tikai dzéráji un slinnkki… lielákoties tie ir 55-65 gadígie, kuriem sen jau pienáktos valsts vecuma pensija…bet né….kungi izdomájussi pannirgáties un pazemot cilvékus…un, ja káds nezin, tad par el.en. atlaide ir tikai 5 eiro ménesí, par dzívokli un údeni apmaksá tikai dallu péc uzstádítám normám…un tagad vél arí ves.aprúpi atnnéma 3.grupai lídz 2021.gadam…un nav jau kur nnemt to naudu lai veiktu ves.apdr.iemaksas…sáksies trúcígo personu “dabiskais atbirums”….

    • mans brālis ar trešo grupu strādāja, kurš grib ,tas atrod darbu, domājat ,ka mēs, kuri strādājam, neslimojam, sāp visas locītavas, bet par ārstēšanos jāmaksā pilna summa, kāpēc man būtu jāuztur, kuri tikai čīkst un desmitiem gadu nemaz necenšas meklēt darbu, es nerakstu par invalīdiem ,pensionāriem, bērniem , kaut gan arī tur aug otrā paaudze, kuriem viss pienākas.

  16. Cik no ”trūcigajiem” ir vienkārši sliņķi un dzērāji? Kas darbu grib, tas atrod. Cik daudzi cilvēki strādā pat 2 darbos. Vērojot situāciju sabiedrībā , uzskatu , ka apmēram 20% patiešām nevar strādāt veselības vai citu apstākļu dēl. Ja pie 128 eiro ux cilvēku pieskaita vidažādākās pretimnākšanas – pabalsti. atlaides elektrībai u,c,, tad iznāk varbūt vairāk kā netrūcīgajam.

  17. Eiropā visiem, kam mēnesī ir ienākumi 1000 eiro skaitās automātiski trūcīgais, kautgan veikalos cenas vienādas kā pie mums, daudz kas tur lētāks kā pie mums!!!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+